Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 23. augusts

+15°C
Vējš: Z 5.7 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Ralfs, Valgudis, Vitālijs

Studijas "Liepava" rokdarbnieču jaušamais pieskāriens vēstures traģiskajiem notikumiem

Atslēgvārdi muzejs | izstāde | liepava

Liepājas muzeja telpās K.Uktiņa ielā 7/9 līdz 13.martam skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas „Liepava” izstāde „Jaušamais pieskāriens”, ko izveidojušas studijas 24 meistares, un tajā eksponēti 118 darbi.

Izstādes mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību sieviešu izjūtu, prasmes un sirds siltuma nozīmei tautai traģiskos vēstures periodos, kas nereti bija un ir par pamatu ne tikai garīgā spēka uzturēšanai svešumā, bet arī tīri fiziskai izdzīvošanai. Šodien varam tikai nojaust, ko domāja mātes un meitas, steigā pakojot saiņus līdzņemšanai svešā neziņā. Kā nosargāt, sasildīt un izturēt? Vien vēsture liecina, ka, pateicoties klusajām sieviešu dziesmām, neuzkrītoši paslēptiem smalkajiem un krāšņajiem rokdarbiem, svešatnē varēja izturēt neizturamo, neaizmirst savu dzimteni, mājas, valodu.

Ar mērķi akcentēt divu, tik nesavienojamu spēku dramatisko mijiedarbību, kas izvērsās par traģēdiju lielai daļai latviešu, meistares pievērsušas uzmanību trauslām, ažūrām tehnikām un gaisīgiem, smalkiem materiāliem, kas simbolizē sievietes gara pasauli, kurai pretmetā tiek likts trulais lielvaras spēks, ko ekspozīcijā simbolizē noplīsušie čemodāni.

Tautas lietišķās mākslas studiju “Liepava” 1953.gadā no entuziastu kopas, kurā darbojās audēji, rokdarbnieki, rotkaļi un dzintara apstrādātāji, izveidoja Liepājas Vēstures un mākslas muzeja pamatlicējs, tautas mākslas speciālists un pedagogs Jānis Sudmalis. Tā ir pirmā un vecākā tautas lietišķās mākslas studija Latvijā. Ar to mūspusē aizsākās vērā ņemama tautas mākslas tradīciju izzināšana un turpināšana. Šobrīd studiju vada Smaida Rubeze. Viņa ir pārliecināta: „Mēs esam nākuši no kuršiem, no līviem, un mūsu dzīve rit pie jūras, tās ir mūsu saknes. Mēs esam spītīgie un krāsās lepnie kurzemnieki. Tas viss skaidri un gaiši parādās mūsu spilgtajos tautas tērpos, rotās, rokdarbos, segās – visur, arī mūsu jaunradē.”

Šodien nodarbošanos, kas saistīta ar savas identitātes apzināšanu un saglabāšanu, izvēlējušies aptuveni 56 dalībnieki. 2003.gadā studija savas pastāvēšanas 50 gadu jubileju atzīmēja, izveidojot izstādi „Mājai. Sētai. Dvēselei”. Savukārt 2009.gadā krietni tiek strādāts pie projekta „Suitu zeķe un..” realizācijas. 2010.gadā „Liepava” uzsākusi realizēt divus sabiedriski aktīvus publisko mākslas darbu projektus - „Pogu sega” un vides objektu Liepājas promenādes brīvdabas estrādē „Mūsu karogs ir meiteņu brunči”. Abu projektu ilgums - 5 gadi.

„Liepava” vienmēr atšķīrusies ar kaut ko vienreizēju un neparastu, un, protams, ar drosmi eksperimentēt.

Tikšanās ar izstādes „Jaušamais pieskāriens” darbu autorēm Liepājas muzeja telpās K.Ukstiņa ielā 7/9 notiks 10. martā plkst. 12.

Sandra Šēniņa,
Liepājas muzeja galvenā speciāliste

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!