Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Suitu dzīves zinātāji

“Tā kā jau pagājušā gada sākumā pandēmija lika par sevi manīt un bija jāievēro ierobežojumi, tad ļoti ātri pārorientējām savu darbību no pasākumu rīkošanas uz pētījumiem un rakstu darbiem. Pērn izdevām trīs grāmatas par suitu kultūras mantojumu,” stāsta biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” vadītāja Dace Martinova.

Suitu dzīves zinātāji
Grāmatas "Suitu novada mantojums. Suitu burdons" atklāšanā autore Dace Nasteviča, visu 2020. gadā biedrības izdoto grāmatu valodniece un redaktore Liene Markus-Narvila, projekta vadītāja grāmatai "Suitu novada mantojums. Savējie sapratīs" Ligita Kalniņa, visu trīs grāmatu māksliniece Nataļja Stefaņuka un projektu vadītāja, biedrības valdes priekšsēdētāja Dace Martinova. (Foto: no Daces Martinovas arhīva)
27.02.2021 12:46

Jolanta Hercenberga

"3K"

Atslēgvārdi

Par burdonu un vietvārdiem

“Vienā gadā grāmata netop, tas ir pakāpenisks, vairāku gadu darbs, līdz rokās varam turēt grāmatiņu,” stāsta D. Martinova.

“2019.gadā jau strādājām pie abām alsundznieces Daces Nastevičas grāmatām “Suitu novada mantojums. Vietvārdi” un “Suitu novada mantojums. Suitu burdons”.”

Pēdējā ir apkopoti suitu tradicionālās dziedāšanas veidi. Tas ir D. Nastevičas daudzu gadu darbs, pētot, apkopojot un dokumentējot. Grāmatas zinātniskā redaktore ir etnomuzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektore Anda Beitāne.

Grāmata ir vērtīgs, folkloristiem noderīgs krājums, kurā apkopoti 87 piemēri. Burdonu izdziedāt nemaz nav tik vienkārši, tam vajadzīgi vismaz trīs dziedātāji – teicējs, vilcējs un locītājs.

Suiti burdona dziedāšanai piegājuši radoši, katrā suitu apdzīvotajā vietā – Gudeniekos, Alsungā un Jūrkalnē – tas skan mazliet citādāk. Arī materiāls par vietvārdiem ir ļoti nozīmīgs, tas ir D. Nastevičas ilggadējs darbs. Kā viņa pati saka, vismaz 30 gadus tos vākusi.

Krājumu veido lokāli apvidvārdi un vietvārdi – gravu, kalnu, ieleju, mežu, māju, upju, ezeru nosaukumi utt. Krājumā daudzi nosaukumi iekļauti arī suitiski, tieši tā, kā suiti tos izrunājuši, piemēram, Buļļkalns vai Buļļviga.

Lielu daļu vietvārdu D. Nasteviča savākusi, balstoties uz publikācijām, un zināms, ka tajās šad tad ieviešas kļūmes. Neprecizitātes atklājās pēc krājuma iznākšanas, kad tas nonāca lasītāju rokās.

Bet pozitīvi ir tas, ka šīs nepilnības daudzos suitos rosināja vēlmi pašiem aktīvi ķerties klāt vietvārdu fiksēšanai.

Un šobrīd to ļoti dedzīgi dara jūrkalnieki, jo, kā autore grāmatas atklāšanā sacīja, šis ir nebeidzams darbs. Laiks iet, rodas jauni vārdi, krājums nemitīgi papildinās.

Savējo stāsti par savējiem

Trešajā pērn biedrības izdotajā grāmatā “Suitu novada mantojums. Savējie sapratīs” apkopoti jūrkalnieka Jāņa Priedoliņa stāsti.

“Viņš savulaik vietējā Jūrkalnes avīzē publicēja savus sacerējumus jeb humoristiskus stāstiņus, kuros atspoguļoja vietējo sadzīvi, attiecības,” stāsta D. Martinova.

“Stāsti, kuros atspoguļoti gan valstiski, gan vietējā mēroga politiski aspekti, tagad apkopoti grāmatā. Šim darbam ir arī pievienotā vērtība – jūrkalnieku, J. Priedoliņa līdzgaitnieku ierunāti stāsti audioversijā. Tie klausāmi biedrības mājaslapā www.suiti.lv, sadaļā “Publikācijas/audioieraksti”.”

D. Martinova atklāj, ka pērn uzsākti vēl divi pētījumi, tādēļ šobrīd dienas kārtībā ir vēl divu grāmatu izdošana. Viņa stāsta: “Tie ir par cimdiem, villainēm un plecu segām. Plānots izveidot ilustratīvus un metodiskus materiālus. Tas nozīmē, ka grāmatā par cimdiem būs to attēls, kam klāt pievienots tehniskais risinājums, kā tādus uzadīt. Tāpat par villainēm un plecu segām. Pētījuma laikā apzināti sešu muzeju krājumi, kam pievienojām materiālus no privātiem pūriem. Bet to, vai grāmatas izdosies izdot, vēl nezinām. Biedrībai katrs gads sākas ar jauniem finansējuma meklējumiem dažādos veidos. Gada pirmajos mēnešos intensīvi rakstām projektus, lai saņemtu finansējumu savu ieceru realizēšanai. Ja naudu saņemam, tad līdz gada beigām ir ārkārtīgi enerģiski jāstrādā, lai idejas īstenotu.

Dzīvot šādā ritmā no gada uz gadu, kad nav noteiktības un paredzamības, ir ļoti grūti.

Tādēļ visas ieceres sākam īstenot iepriekš, strādājam pie materiāliem, vācam, apkopojam, cerot, ka izdosies rast finansējumu to realizēšanai. Bet droši par to nevaram būt nekad. Reizēm šis faktors noved pie sajūtas, par kuru var teikt, ka dūša ir papēžos. Bet darām.”

Plānā arī nopietni pētījumi

D. Martinova stāsta, ka nākotnes ieceru ir daudz, bet publiski padalīties šobrīd varot ar tām, kuru realizēšanā jau ir iestrādes: “Mums praktiski ir sagatavots materiāls izdevumam “Suitu novada mantojums. Suitu stāsti”. Tur būs apkopoti trīs autoru darbi – Lidijas Jansones, Ilgas Leimanes un Marijas Janvāres stāsti latviešu valodā un suitu izloksnē.

Šo materiālu gribam izveidot arī audioierakstā, lai nākamajām paaudzēm saglabājas gan suitu izloksne, gan šo dzīves un vieduma bagāto suiteņu balsis.

Krājumā būs iekļauti visdažādākie stāsti – teikas, nostāsti, piedzīvojumi un atmiņu stāsti. Trešo gadu strādājam pie suitu kulinārā mantojuma dokumentēšanas ar cerību nākotnē izdot suitu pavārgrāmatu. Tajā gribētos bez ēdienu receptēm iekļaut arī dižāko suitu saimnieču atmiņu stāstus un fotogrāfijas.”

Iepriekšējos gados biedrība jau izdevusi divas grāmatas – “Suitu novada mantojums. Suitu drānas” un “Suitu zemes ļaudis”. “Pirms tam par suitiem bija rakstījuši akadēmiskie spēki. Piemēram, Janīna Kursīte grāmatā “Suitu identitāte” un publiciste un žurnāliste Dzidra Sondore darbā “Suitu dzīvesstāsti un ēdieni”,” stāsta D. Martinova.

“Mēs, suiti paši, vairāk apjautām savas vērtības, pateicoties J. Kursītei, kura daudzkārt veda pie mums studentus, lai rādītu, cik unikāls ir mūsu mantojums. Tad pamazām uzdrošinājāmies veikt lokālus pētījumus, tostarp mūsu biedrība. 2012.gadā kopā ar kolēģi Kristīni Vasiļevsku īstenojām lauku pētījumu, apzinājām suitos saglabājušos tautas tērpus un citas tekstilijas, kādas cilvēki vēl glabā savās mājās. Veikt lauku pētījumus nav nemaz tik vienkārši.

Tas, ka es esmu vietējiem pazīstama, bija zināma priekšrocība. Ja svešinieks klauvēs pie durvīm un lūgs izrādīt tekstilijas, tad diezin vai to darīs.

Lielākā daļa cilvēku bija atsaucīgi un laipni izrādīja, kas saglabājies no senākiem laikiem. Lielākoties tas ir dzimtas mantojums, mammas vai vecmāmiņas pūrs. Zeķes, cimdi, brunči, jaciņas, jostas. Arī rotas, villaines, seģenes. Diezgan daudzas lietas mums cilvēki atdāvināja, un tā pamazām izveidojās suitu mantojuma krātuve, kas atrodas Alsungā, Skolas ielā 11a.

Pētījumā iegūtais digitālais materiāls bija tik liels, vērtīgs un krāšņs, ka nodomājām – tas jāieliek grāmatiņā, tādā kā katalogā par suitu pūra bagātību un krāšņumu.

2014. gadā iznāca biedrības pirmā grāmata “Suitu novada mantojums. Suit’ drān’s”. Tā bija tik pieprasīta, ka 2017. gadā to izdeva atkārtoti, bet jau papildinātu.

2016.gadā sākām strādāt pie nākamā izdevuma – fotogrāfa Dzintara Lejas grāmatas “Suitu zemes ļaudis”. Dz. Leja uz suitiem brauc vismaz desmit gadus, dokumentējot vietējos kultūras pasākumus un citas aktivitātes. Uzkrāts milzīgs dokumentāls fotomateriāls.

Mūsu kopīgais mērķis bija šo grāmatu izdot 2018. gadā par godu Latvijas simtgadei, bet neizdevās. Gadu vēlāk radām finansējumu un izdevām. Jāņem vērā, ka tik milzīgi liela, bieza un skaista grāmata maksā dārgi. Šobrīd Dz. Lejam ir jauna ideja, kā turpināt šo suitu stāstu citā formātā. Ceru, ka to izdosies realizēt.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz