liepajniekiem.lv
Jāņu naktij – bezrūpība un jautrība
”Jā, mana profesija ir tāda, ka visbiežāk šajos svētkos sanāk iepriecināt citus, bet arī kā mūziķis, esot uz skatuves, es spēju noķert svētku sajūtu gan pašā Līgo vakarā, gan arī koncertos, kas ir īsi pirms Jāņiem,” saka J. Strazds.
Svinēts ir dažādās Latvijas vietās, arī kopā ar folkloras kopām, kur ir ugunskuru iedegšana, rituāli. ”Uzstāšanās ir bijušas dažādos variantos un sastāvos, līdz ar to
šiem svētkiem manā darbā ir daudzas šķautnes, kur es redzu, kā cilvēki svin,” pauž mūziķis.
Tomēr viņš nenoliedz, ka reizēm gribētos vienkārši pasēdēt pie ugunskura. ”Bet svētku sajūtu lieliski varu noķert, arī esot uz skatuves un sajūtot to enerģiju, kas rodas, cilvēkiem priecājoties un svinot.”
Runājot par aizvadīto Jāņu programmu Liepājā, J. Strazds, kurš rūpējās par muzikālo pavadījumu kopā ar mūziķu grupu, saka: ”Veidojot svētku programmu, galvenā doma bija, lai mūzika būtu pacilājoša un šim vakaram tematiski piemērota. Izvēlējāmies populāras dziesmas, kurām cilvēki var dziedāt līdzi, dejot un priecāties.”
Tāda pieeja esot ikreiz, plānojot muzikālo programmu Jāņu naktij. ”To klausītāji gaida, un mēs cenšamies viņiem to sniegt. Galvenais, lai būtu tas, kas Jāņiem piedien – bezrūpība, jautrība, dziedāšana un dejošana.”
Par vārdu nav ko satraukties
J. Strazds atzīst, ka vārda dienas atzīmēšana viņam ir drīzāk simboliska. ”To sapratīs Līgas, Jāņi, tāpat Ievas, kurām vārda diena ir Ziemassvētkos, un visi citi, kam arī vārda dienas iekrīt nozīmīgos svētkos,” smejoties saka pianists.
”24. jūniju kā savu vārda dienu ar atsevišķu tās svinēšanu nekad neesmu kaut kā izjutis vai organizējis. Tas vienmēr notiek dabiski. Arī šogad koncertā kolēģi un organizētāji man piešķīra Jāņu vainagu, un bija tāds īpašais sumināšanas brīdis. Protams, cilvēki apsveic, jo Jāņus tomēr atceras vairāk nekā Līgas. Liekas, ka tajā rosībā, gaidot svētku vakaru, Līgas tiek piemirstas. Ja vārda diena iekrīt tādos svētkos, tā diemžēl sanāk.”
Jautāts, kādēļ vecāki viņam izraudzījušies tieši vārdu Jānis, komponists atteic, ka nav nekāda īpašā stāsta. ”Man ir dažus gadus jaunāks brālis Pēteris. Tā ka vecāki mums abiem ir devuši latviskus vārdus, tāda bijusi viņu vēlme,” atklāj mūziķis, papildinot, ka arī saviem bērniem vārdus devuši līdzīgi – Laima un Jēkabs.
”Mēs negribējām neko importētu, jo latviešiem ir ļoti spēcīgi un skaisti vārdi. Arī man vārds nekad nav traucējis, pat neesmu domājis, kā būtu, ja mani sauktu citādi.
Es labi jūtos ar šo vārdu,” atzīst J. Strazds.
Statistika liecina, ka arvien mazāk vecāku saviem mazuļiem dod vārdu Jānis. Tomēr komponists par to nesatraucas: ”Jā, no vienas puses, ir žēl, bet, no otras puses, tas viss ir normāli. Savulaik modē bija vācu vārdi, krievu. Pirmskaru laikā bija daudzas Annas vai Elizabetes, padomju laikā tādus vārdus nelika, tagad tie atkal atgriežas. Daudz ir tādu vārdu, kas nāk atkal modē. Es domāju, ka nav ko par Jāņiem satraukties.”
Uzdevums – sarakstīt Jāņu dziesmu
Vai ģimenei Jāņa Strazda nepietrūkst, kad viņš kārtējos Jāņos atkal strādā, nevis vienkārši kopā ar savējiem bauda svētkus? ”Kur var, tur ģimene ir klātesoša, lai arī esmu uz skatuves,” viņš smaidot atteic.
Tā bijis arī šogad. ”Sieva un bērni bija klāt, un pēc uzstāšanās mēs turpat kopīgi turpinājām svinēt. Mēs cenšamies būt kopā. Šīs lietas man ir svarīgas kopš bērnības. Es nāku no Saldus puses, un mums bija tradīcija pie vecvecākiem, viņu mājās visiem satikties.
Nu jau vecvecāki ir aizsaulē, bet bērnības Jāņi ar ugunskuru, kopīgu dziedāšanu un citām tradīcijām īpaši palikuši atmiņā.”
J. Strazds uzskata, ka Jāņi ir svētki, kas latviešiem patiešām ir svarīgi, un, klātienē muzicējot, ikreiz par to pārliecinās. ”Tā noteikti ir viena no reizēm, kad esam vienoti. To ir ļoti būtiski apzināties, sevišķi jau šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos.”
J. Strazds ir pārliecināts, ka ir svarīgi kopt un sargāt Latvijas vērtības un tradīcijas, tai skaitā mūsu valodu. ”Un Jāņi ir lieliski ar visām savām tradīcijām, rituāliem, lai to darītu,” viņš saka, īpaši izceļot vasaras saulgriežus – patiesi maģisko laiku, dažas dienas pirms Jāņiem.
Konkrētu skaņdarbu, ko varētu saukt par Līgo vai Jāņu dziesmu, J. Strazds neesot uzrakstījis. Bet pagājušajā gadā kopā ar mūziķi Igo un dziedātāju Katrīnu Dimantu ierakstīta, kā Jānis pats raksturo, tāda jestra dziesma tautiskā garā ”Redzēj’ puisis, redzēj’ meita”, kas ļoti piestāvot Jāņiem.
”Tāda drusku nerātna, ar mazliet divdomīgu tekstu, šķiet, ļoti piemērota, bet tādu speciālu līgodziesmu es gan vēl neesmu uzrakstījis. Tā ka, jā, ir uzdevums!”
Patlaban J. Strazds ir Rīgā, un viens vakars nākamnedēļ paies Dziesmu un deju svētkos. ”Pērn bija sadarbības projekts ar trīs Rietumeiropas koriem: Briseles latviešu kori, Nīderlandes latviešu kori ”LVkorisNL” un Parīzes latviešu kori. Kopā ar dziedātāju Igo un pavadošo grupu izveidojām koncertprogrammu ”Tautu, kura dzied, nevar nedzirdēt”. Sniedzām koncertus visās šajās valstīs – Francijā, Beļģijā un Nīderlandē, un izdomājām, ka arī Dziesmu svētkos mēs varētu šo to no šīs programmas parādīt,” stāsta J. Strazds, atklājot, ka Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā uzstāsies diasporas kori no visas pasaules, būs vairāki tūkstoši dziedātāju.
”Sanāks noķert arī Dziesmu svētku sajūtu un enerģiju,” viņš priecājas.
Vizītkarte
Jānis Strazds
- Dzimis 1980. gada 14. februārī Saldū.
- Komponists, pianists un mūzikas producents.
- Strādā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, ir radošais direktors mūzikas jomā.
- Pabeidzis Zirņu pamatskolu un Saldus bērnu mūzikas skolas klavieru nodaļu.
- Liepājas Mūzikas koledžā apguvis mūzikas kompozīciju pie komponista Agra Engelmaņa.
- Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis komponista un mūzikas teorētisko priekšmetu pedagoga kvalifikāciju.
- Raksta populāro un akadēmisko mūziku, aktīvi koncertē, piedalās dažādos muzikālos projektos, regulāri sadarbojas ar Latvijas labākajiem mūziķiem.
- Liepājas pašvaldības apbalvojuma ”Gada liepājnieks 2017” ieguvējs.
- Precējies, tētis Laimai (8 gadi) un Jēkabam (3 gadi).
- Hobiji: ceļojumi, grāmatas, labs kino.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.