Šā gada 29. jūnijā
pulksten 16:00 uz Pēterdienas svinībām folkloras centra “Namīns” pagalmā aicina
teju no Norvēģijas atgriezušās “Atštaukas”. Uzstāsies Lejaskurzemes folkloras
kopas un piedalīsies ziedu dizaina studija “Liepzars”, kuras vadītāja Vaira
Kārkliņa turpinās atklāt Latvijas pļavu augu savdabību. Muzikālu priekšnesumu
sniegs Liepājas Tautas teātris, kas ir Liepājas Tautas mākslas un kultūras
centra kolektīvs, portālu informēja folkloras kopa “Atštaukas” pārstāve Ināra Kalnarāja.

Folkloras kopa “Atštaukas” vasaras
saulgriežos viesojās Bergenā, Norvēģijā, lai ar turienes latviešu ģimenēm
atcerētos latviešu tradīcijas. Nu “Atštaukas” ir veiksmīgi atgriezušās un
aicina pie sevis ciemos “Namīnā”, lai lustētu kopā ar Pēteriem, viņu draugiem
un radiem.

Saskaņā ar latviešu tautas
tradīcijām Pēteros ir iespēja paveikt visu to, kas nav pagūts Līgosvētkos. Pēterdienā pēdējo reizi tiek izdziedātas līgo
dziesmas. Šos svētkus mēdz dēvēt arī par Lapu dienu vai Pērkona dienu, par ko
ticējumā  teikts, ka šajā dienā nedrīkst mest kaudzē sienu, citādi pērkons
nospers. Arī Pēteri, līdzīgi kā pirms šīs dienas nosvinētie Jāņi, ir jaunu
meitu un puišu ieskatīšanās un cerēšanās laiks, kad tiek slēgtas arī derības,
kā senlatvieši dēvēja saderināšanos.

Senāk latvieši uzskatīja, ka Pēteros tikai sākas
īstais siena un ogu laiks.Senči ticēja, ka šis laiks ir
izšķirošs ražai. Ja Pēterdienā līst, būs laba raža, bet slikts siena laiks un
otrādi, ja spīd saule, būs labs siena laiks, bet slikta raža. Turklāt, ja
Pēterdienā līst, tad līs līdz Annas dienai.

Pēc Pēterdienas dabā sākas pārmaiņas – dienas turpina rukt, lakstīgalas
vairs nedzied, dzeguze pārstāj kūkot… sākas vasaras pilnbrieds, pēc kura nāks
ražas laiks. 

Senos latviešu ticējumos teikts, ka Pēterdienā nedrīkstot zagt, tad
Pērkons par to sodot, ka Pēteris sargā ļaudis pret zagļiem un slimībām.