“Man Liepājā joprojām ir daudz draugu,” par kuplo sveicēju skaitu priecājas Norvēģijā dzīvojošā fotomāksliniece Sandra Ūpe. Viņas darbu izstāde “16 portreti – 17 acu pāri” atklāta Latviešu biedrības namā.

Māksliniece ilgu laiku neesot ķērusies klāt portreta žanram, jo tas nozīmē ielaušanos otra cilvēka personīgajā telpā. Bet šie acu pāri ir uzticējuši sevi mākslinieces fotoobjektīvam un nu raugās uz mums – cits skarbā, cits liriskā noskaņā. Fotogrāfijām nav parakstu. Arī iepriekšējās divās personālizstādēs nosaukumu nav bijis. “Es ļauju cilvēkam brīvi komunicēt ar attēlu. Ja es tagad pateikšu – lūk, viņa ir grieķiete, vai portrets atstās citādu iespaidu?” uzskata S. Ūpe. Portretētie cilvēki ir no dažādām valstīm. Ir liepājnieki, ir kāds anonīms portrets jeb noķerts kadrs, ir cilvēki no Norvēģijas. “Man ir pat sāmu viceprezidente nejauši patrāpījusies. Palūdzu pozēt, pat nezinot, kas viņa tāda ir,” stāsta Sandra.

Daļa portretēto ir Sandras draugi. Sākot fotografēt, māksliniece uz viņiem paskatījusies citādi – kā uz modeļiem, un bieži prasot iepozēt: “Sāku ar pazīstamiem, nu jau esmu tik droša kļuvusi, ka sāku prasīt pozēt arī svešiem cilvēkiem.” Cik viegli ir “atvērt” zināmus vai nepazīstamus, esot atkarīgs no pašiem cilvēkiem. “Fotografējot draugus, ar kuriem man nav bijušas fotogrāfa – modeļa attiecības, reizēm redzu, kā cilvēks “savelkas”, kā viņam pleci iet arvien augstāk. Tad es saku – zini, tagad vajag bišķiņ izelpot! Tas nav tik vienkārši. Es stāvu ar kameru, un modelis mani īsti neredz, mums nav acu kontakta. Bet ir bijuši sveši cilvēki, kuri pavisam brīvi un mierīgi man pozē.”

Fotografējot katru modeli, tiek izmantotas dažādas pozas un noskaņas. Pēc tam māksliniece liekot visu kopā un izvēloties labāko. Katram attēlam viņa izmēģina gan melnbalto, gan krāsu versiju. Ja toņi ir skaisti, atstāj krāsu foto. Izstādītajos portretos bieži ir redzami ziedi. “Laikam man ir tāds posms, kad gribas, lai cilvēkiem ir kaut kas apkārt. Tā kā daudz ir meiteņu portretu, gribēju, lai viņas kaut ko tur rokās un lai tās ir tieši puķes,” atklāj Sandra.

Fotomāksliniece dzimtajā Liepājā viesojoties diezgan bieži, beidzamo reizi bijusi aprīlī. “Tā nav, ka es atbraucu un neko vairs nepazīstu,” smejas Sandra. Viņa ir pateicīga savam skolotājam Gunāram Kopštālam un visiem modeļiem, bez kuriem šīs izstādes nebūtu.

Izstāde aplūkojama līdz 29. jūlijam.

11Skatīt galeriju