Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Tapusī glezna rosinās domāt

Tapusī glezna rosinās domāt
Foto: Egons Zīverts
20.08.2016 07:03

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Teju divus mēnešus Liepājas muzejā rosījās mākslinieks Andris Vītoliņš, vienā no izstāžu zālēm strādājot pie savas lielformāta gleznas. Ja sākotnēji nedaudz baiļojies par darbošanos publiski un to uztvēris kā izaicinājumu, tad tagad A.Vītoliņš teic, – ko tādu varētu atkārtot.

Atgādinām, ka 30.jūnijā Liepājas muzejā atklāja A.Vītoliņa izstādi “Vakareiropas noriets”, un šo izstādi mākslinieks bija iecerējis kā radošu procesu – eksponējot gan jau radītus darbus, gan veidojot pilnīgi jaunu ieceri.

Portāls darbnīcā, kādu varētu vēlēties daudzi radošo profesiju pārstāvji, viesojās, kad lielformāta glezna pabeigta jau par 90 procentiem. “Rīt, parīt, un viss,” sprieda A.Vītoliņš, “tā man pēc sajūtām izskatās.” Darbā manāmas atsauces no citiem viņa darbiem, un mākslinieks šim novērojumam piekrīt. “Saikne ir, un šī saikne ir urbānā vide. Jā, pilsētas dominance, kas šobrīd pasaulē pieņemas spēkā,” raksturoja mākslinieks, norādot, ka darbā ielikta arī personiskā pieredze, – tas, kas tajā mirklī bijis svarīgs.

Radošā procesa laikā A.Vītoliņš novērojis, ka ienākt nav baidījušies mazi bērni un ārzemnieki. Pārējie bijībā tā arī neesot pārkāpuši durvju slieksni.

Vai apkārt muzejā notiekošā kustība nav traucējusi un novērsusi uzmanību? “Pirms desmit gadiem mani tas būtu vairāk tracinājis,” smaidot atzina A.Vītoliņš. “Viss atkarīgs no tā, ko tobrīd daru. Pats fiziskais glezniecības process ir ļoti dažāds. Ir, kad dara vienkāršas lietas, ir, kad tīri mehāniskas lietas, piemēram, klāj krāsu no viena gala līdz otram.”

Padomi no malas tikpat kā neesot bijuši, lai arī ikviens varējis mākslinieku vērot darbībā. “Daudzos bija neizpratne – kas vispār tas tāds ir,” dalās A.Vītoliņš. “Cilvēki grib skaidrojumu. Bet es nevaru sniegt viennozīmīgu atbildi. Manuprāt, laikmetā, kad viss tiek vienkāršots, vajag tieši iracionālo daļu, kas attīsta domāšanu. Iesaku nostāties pret šo darbu, skatīties un tad jau redzēs, kurā virzienā fantāzija aiznesīs.”

“Kaut kas sakrīt, jā,” atbild A.Vītoliņš, vaicāts, vai gala rezultāts ir tāds, kāds sākotnēji iecerēts. “Par kaut ko ir arī pārsteigums.” Te viņš paskaidro, ka nav no tiem māksliniekiem, kurš slīpē kādu konkrētu formu vai stilu un to rūpīgi kopj, iet dziļumā. Saista pats radošais process un arī tas, ko beigu beigās varēs ieraudzīt, jaunatklāt. “Tāpēc arī gleznoju, – lai piedzīvotu pārsteigumu,” sacīja A.Vītoliņš.

Pagaidām darbam, kura izmērs ir 190×360 centimetri, nosaukuma neesot. Mākslinieks paskaidro, ka par to domāt īsti nav sanācis laika, jo paralēli darītas citas lietas, arī strādāts Mākslas forumā. “Pauzes noteikti ir vajadzīgas,” atzina A.Vītoliņš, noraidot, ka tas būtu izsitis no ritma. “Ja iestājas garīgs strupceļš, kā bija arī šī darba tapšanas laikā, ir labi, ka var iziet ārā, pastaigāties.” Vai ar diviem mēnešiem bija pietiekami?

“Es tam biju psiholoģiski sagatavojies. Iepriekš tika sagatavots audekls, atlasītas krāsas. Termiņš manī stresu neradīja,”

A.Vītoliņš teic, ka radošā procesa ilgums esot atkarīgs no vairākiem faktoriem. “Man, piemēram, mājās ir izvilkts darbs, kurš iesākts 2013.gadā. Atkarīgs no idejas, citreiz process ievelkas un neatbildētie jautājumi atnāk vēlāk.”

Vietu, kur Liepājas muzejā tapa mākslas darbs, iezīmē tumšas krāsas plēve. Tā ļāvusi abstrahēties un visam koncentrēties, tagad atzīst A.Vītoliņš. Plēvi plānots atstāt, kā arī radošā procesa laikā sakrājušos nelielo atkritumu kaudzīti. “Varbūt cilvēkam, kurš nav saistīts ar mākslas pasauli, būs interesanti redzēt ķēķa pusi un ieraudzīt to, kas paliek pāri pēc glezniecības,” sprieda A.Vītoliņš.

Izstāde “Vakareiropas noriets”, tai skaitā arī tapusī jaunā glezna, muzejā būs apskatāma līdz 28.augustam. A.Vītoliņš domā, ka izstādi varētu eksponēt arī kur citur. “Konkrēti vēl neesmu iezīmējis, bet varbūt pavasarī aizvedīšu uz Lietuvu,” atklāj mākslinieks, piebilstot, ka darbu pie lielformātiem turpināšot. “Mani tas ļoti interesē. Gribu pēc gadiem trim četriem nostartēt ar nopietnāku izstādi. Un tieši daudziem lieliem darbiem. Šādu darbu radīšana gan prasa laiku.”

Lēmumu strādāt publiski A.Vītoliņš nenožēlo. “Domāju, ka pēc diviem gadiem varētu atkārtot,” smaidot sacīja mākslinieks.

“Tas ir tā interesanti, – tu ej uz kādu vietu, kas nav tava, bet tajā pašā laikā tu tur strādā. Mazliet tāda sirreāla sajūta.” A.Vītoliņš aicina cilvēkus būt drosmīgiem, nebaidīties no jaunatklājumiem un ļauties izaicinājumie, nevis dzīvot paredzamās kategorijās. “Šis bija viens no izaicinājumiem – strādāt publiski. Bieži vien mākslinieks iekapsulējas darbnīcā, bet tas var radīt maldinošus priešstatus. Un šī bija kā iziešana ārā no izolācijas dzīvesveida.”

A.Vītoliņš ir dzimis liepājnieks, kurš agri pārcēlies uz galvaspilsētu. Saikni ar Liepāju viņš nekad nav pazaudējis un paralēli šeit arī dzīvo, glezno.

A.Vītoliņš aktīvi organizē personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņa darbi atrodas daudzās privātās un publikās kolekcijās. Mākslinieks darbojas arī kā izstāžu un citu mākslas projektu kurators.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz