“Šajā zālē Zenta Mauriņa saņēmusi zelta medaļu par ģimnāzijas beigšanu, izcīnījusi cīņu ar savu likteni,” Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā atverot eseju krājumu “Sākumā bija prieks”, teica apgāda “Jumava” pārstāvis Arvīds Deģis. Šis ir grāmatas otrais izdevums, bet pirmais Latvijā.

Z. Mauriņas apceres par Ziemassvētkiem nāca klajā “Grāmatu drauga” apgādā Zviedrijā 1965. gadā. Arī jaunajā izdevumā, kas pie lasītājiem nonāca decembrī, ir oriģinālās mākslinieka Jura Soikana ilustrācijas. Grāmatas atvēršanas svētki 1. februārī notika Liepājā un Grobiņā, jo šeit rakstniece, publiciste un domātāja augusi un gājusi skolā.

Vāka recenziju grāmatai rakstījusi Zentas Mauriņas piemiņas istabu Grobiņā vadītāja Maija Rolava. “Likās, ka tas būtu jādara Ausmai Cimdiņai vai Jurim Rubenim. Jo es varēju paļauties tikai uz savām sajūtām,” atzina M. Rolava. Z. Mauriņas dzīvesbiedrs filozofs Konstantīns Raudive teicis, ka viņa visu laiku ir kustībā. “Paradoksāli to lasīt par cilvēku, kas bija piesaistīts ratiņkrēslam, taču man arī likās, ka šīs esejas ir tapušas kustībā. Jo aptverts ir gan evaņģēlijs, gan Bēthovens, gan dzīve Zviedrijā pēc kara,” uzskata recenzijas autore.

Valsts 1. ģimnāzijas zālē bija novietots mākslinieka Alda Kļaviņa gleznotais Z. Mauriņas portrets, kas glabājas skolā. Ģimnāzijas audzēknes Klaudija Grīnfelde un Deizija Eičina pasākumu kuplināja ar četrrocīgu klavierspēli. Skanēja arī Brāmsa mūzika, kas patikusi Z. Mauriņai. “Tā ir ļoti dziļa literatūra, talantīgi un skaisti uzrakstīts,” par rakstnieces darbiem teica 9. un 10. klases audzēknes. Desmitklasnieks Jānis atzinās, ka Z. Mauriņas darbus lasījis tik, cik bijis prasīts stundās: “Grāmatas nosaukumu neatceros, tas bija pagājušogad. Bija normāli, bija ok. Varēju sev ko gūt. Z. Mauriņai tas dzīvesstāsts tāds skumjš ir,” pastāstīja puisis.

Arī ģimnāzijas bibliotekāre Lāsma Spāģe teica, ka skolēni Z. Mauriņas darbus lasot tik, cik stundās liek. “No brīva prāta brīvā laikā ne.” Latviešu literatūras skolotāja un Z. Mauriņas mantojuma popularizētāja Līga Tālberga izteicās, ka rakstnieces atziņu krājumi varētu būt tie, ko vairāk lasītu, kad iekārtos bibliotēku un tā dabūs īstās telpas. “Grāmata “Tālā gaita” stāsta, kā viņa mācījusies šajā skolā un par Grobiņu. Es stundās iesaku, kāds varbūt pēc tam iet un meklē,” teica skolotāja. L. Spāģe pieļāva, ka lielāka interese varētu būt tagad, kad ir aktualizēts, ka Z. Mauriņa šeit ir mācījusies, nosvinēta viņas 120 gadu jubileja.