Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 22. septembris

+16°C
Vējš: A 5.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Maigurs, Mārica, Māris

Tautas lietišķās mākslas studija "Kursa" ielūdz uz jubilejas izstādi

Atslēgvārdi tautas lietišķās mākslas studija | kultūra

Pagājušajā, 2008. gadā Tautas lietišķās mākslas studijai „Kursa” bija 50 darba gadu jubileja, par godu šim svinīgajam notikumam, šā gada 16. janvārī pulksten 15:00 Liepājas muzejā notiks Tautas lietišķās mākslas studijas „Kursa” 50 darba gadu jubilejas izstāde „Pūra lāde”, kas būs apskatāma līdz pat 1. martam.

Lietišķās mākslas pulciņš „Kursa” savu darbību Liepājas pilsētas Kultūras namā uzsāka 1958. gadā, Ernas Ošeles vadībā. Savukārt 1967. gadā pulciņam tiek piešķirts Tautas lietišķās mākslas studijas „Kursa” nosaukums.

Pagājušajā - 2008. gadā studijai bija 50 darba gadu jubileja, tādēļ šā gada 16. janvārī pulksten 15:00 Tautas lietišķās mākslas studija „Kursa” Liepājas muzejā rīko jubilejas izstādi „Pūra lāde”, kura būs apskatāma līdz pat 1. martam.

Jubilejas reizē, Liepājas pilsētas Dome pasniegs arī atzinības rakstus Tautas lietišķās mākslas studijas „Kursa” dalībniecēm: Ilmai Rubenei, Dzidrai Grudulei, Helēnai Glikai, Līvijai Arājai, Sarmītei Laugalei un Lienei Šilei.

Kad savu darbību uzsāka Lietišķās mākslas pulciņš „Kursa”, 1958. gadā, pirmās divdesmit dalībnieces apguva zināšanas gan latviešu tautas etnogrāfijā un kompozīcijas pamatos, gan rokdarbu un aušanas tehniku. No pulciņa dibināšanas pirmsākumiem līdz šim brīdim, studijā darbojas Alma Pirkule un Vilma Otrupe.

1965. gadā pulciņa vadību pārņēma un 28 gadus vadīja ilggadējā studijas dalībniece, Tautas daiļamata meistare Erna Pumpure. 1967. gadā, kad pulciņam tiek piešķirts Tautas lietišķās mākslas studijas „Kursa” nosaukums, tā izaug un kļūst par lielāko un vienu no vadošākajām studijām republikā. No 1993. gada studiju vada Tautas daiļamata meistare Ilma Rubene, mākslinieciskā konsultante ir Milda Dīriņa. Pašlaik studijā vairākās sekcijās darbojas vairāk kā 50 dalībnieku – audējas, adītājas, pinēji, dzintara apstrādātāji, keramiķi, kokapstrādātāji un rokdarbnieces. „Kursas” dalībnieki saviem darbiem ierosmi rod tautas mākslā, it sevišķi Lejaskurzemes novada tradīcijās.

Savus darbus Tautas lietišķās mākslas studija „Kursa” ir izrādījusi gan tepat Baltijas valstīs, gan arī tālu pasaulē: Gruzijā, Krievijā, Polijā, Vācijā, Ungārijā, Holandē, Skandināvijas valstīs, kā arī citur, piemēram, Kanādā, Šrilankā, Bolīvijā un Japānā.

1998.gadā Latvijas XXII Dziesmu svētku izstādē Rīgā Pētera baznīcā “Kursai” bija viens no bagātākajiem darbu klāstiem valstī, arī 2008. gadā notikušajos XXIV Dziesmu un XIV Deju svētku izstādēs, „Kursai” bija vislielākais dalībnieku skaits no visām studijām valstī un rezultātā arī skaitliski visvairāk izstādes darbu.

Tradicionāli izstādes notiek vasarā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, bet ziemā ap gadumiju paveikto var apskatīt liepājnieki.

Anda Birkenberga,
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra
Projektu vadītāja

Mārtiņa Sīļa foto

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!