Neparedzētiem remontdarbiem Liepājas teātrī Pilsētas dome pagājušajā nedēļā piešķīra 29169 latu. Kāpēc? Mēs jautājām pašvaldības amatpersonām un teātra atjaunotājam – SIA “Liepājas celtniecības sabiedrība Būvnieks” būvdarbu vadītājam Arvilam Rogam.

“Projektā nebija iespējams paredzēt visu. Tad jau projektētājam visu teātri vajadzētu ārdīt ārā. Piemēram, atrokam zemi pie pamatiem un tajos atklājas arkas, par kurām iepriekš nekas nebija zināms. Jumtā zem dakstiņiem atklājās sapuvuši dēļi. Fasādei bija paredzēts klāt jaunu apmetumu tikai daļēji, jo vecais nekrāsotais apmetums izskatījās labs. Bet, uzklājot uz tā krāsu, izskats nebija glīts,” skaidroja A.Roga. Pēc domes sabiedrisko attiecību speciālista Aigara Štāla teiktā, papildus apmetumu nākas likt 500 kvadrātmetros fasādes. Zem skatuves grīdas atklājies biezs slānis ar stikla lauskām, kuras tur vajadzīgas akustikas nodrošināšanai un to nedrīkst izjaukt. Tādēļ ventilācijas sistēmai bija jāmaina trasējums. Sarežģītās ventilācijas sistēmas dēļ ir lielākie papildus izdevumi, sacīja A.Roga.

Septembrī domes Iepirkuma komisija lēma atļaut papildus būvdarbus ES fondu līdzfinansētajā projektā “Liepājas teātra siltināšana, renovācija un vides labiekārtošana” par 56230 latu. Bet vienlaikus, teica A.Štāls, atklājušās lietas, kas projektā gan bija paredzētas, bet kas faktiski teātrim neesot vajadzīgas – tie savukārt ir darbi par 43 tūkstošiem, kurus neveiks un tādēļ rodas ietaupījums. A.Roga teica, tas tādēļ, ka projektēšanas laikā teātrim bijis cits direktors ar savu skatījumu, tagad ir cits vadītājs ar citu skatījumu.

Tātad teātra atjaunošanas projekts, kura kopējās izmaksas iepriekš bija 597135,44 lati (līguma summa ar būvniekiem, neskaitot pievienotās vērtības nodokli), kuru līdzfinansē ES fonds, sadārdzinās par 13 tūkstošiem latu.

Bet pašvaldība teātrim papildus darbiem piešķir vairāk – 29 tūkstošus latu. No tiem 16 tūkstoši latu domāti remontam teātra sētas mājā, kurā ir šūšanas darbnīca un butaforu cehs. Teātra vadītājs Herberts Laukšteins skaidroja: energoefektivitātes projektā kosmētiskajam remontam naudu nevarēja dot, bet pēc tam, kad ēkā nomaina apkuri un citas komunikācijas, telpās skats paliek bēdīgs, “sirdsapziņa mani par to moka”. Sētas mājā, kurā pastāvīgi strādā cilvēki un atrodas arī mēģinājumu zāle, nekad iepriekš nav bijusi tualete. Arī to teātris lūdzis izbūvēt.

Domes sēdē deputāts Ivars Kesenfelds gan iebilda, ka vairāks lietas esot “tīrā projektētāju lieta, par kurām jāpiedzen no projektētāja”.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”