Valda Lūriņa vadībā jau ir sācies mēģinājumu
process muzikālajai leģendai par Minhauzenu – Mārtiņa Zīverta lugas “Minhauzena
precības”.  Iestudējumam pirmizrāde paredzēta pašās sezonas beigās – 14. jūnijā.
Ar šo izrādi Liepājas teātris beigs savu 106. sezonu, portālam norāda Liepājas teātra literārā padomniece Zanda Borga.

Latviešu
literatūrā ir tēli, kas atpazīstami ikvienam latvietim – sapņotājs un
fantazētājs Minhauzens ir viens no tiem. Mārtiņa Zīverta lugas ieņem nozīmīgu
vietu latviešu dramaturģijā. “Minhauzena precības” ir viena no viņa pirmskara
daiļrades populārākajām lugām.

Mierīgu
vakaru Duntes muižā izjauc princeses un viņas pavadoņu ierašanās. Kopā ar raibo
kompāniju ierodas arī Minhauzens, kuru visi pazīst kā lielāko meli un
sapņotāju. Viņa stāsti sadusmo pils īpašnieci Jakobīni, bet uzjautrina pārējos
viesus. Un tikai vienam cilvēkam Minhauzens spēj atklāt savu patieso dabu –
ilgas pēc sapņu zemes Ulubeles, kur paslēpties no ikdienas kņadas – zemes, kur
vienmēr spīd saule, kur nabagais jūtas bagāts un ikviens spēj patiesi mīlēt…
 Kas tad šodien ir Minhauzena neiespējamo stāstu pamatā? Galvenokārt – ironija, jo tas ir vienīgais veids, kā eksistēt pasaulē, kura uzskata Tevi par
nenormālu.

“Es
nemeloju, nē, es dzīvi svinu, un visos jūsos Dievu atdzīvinu,” šādus vārdus
Minhauzenam veltījis dzejnieks Jānis Peters, kurš radījis tekstus Valda Zilvera
oriģināldziesmām. Oriģinālie un laikmetīgie, bet Zīverta garu saglabājušie
Petera teksti, veiksmīgi papildinās dramaturģisko materiālu, lai vēl niansētāk
atklātu varoņu dvēseļu peripetijas.

Minhauzena
lomā iejutīsies Mārtiņš Kalita, viņa mīļoto Jakubīni atveidos Everita Pjata.
Pārējās lomas izdzīvos aktieri – Laura Jeruma, Sigita Jevgļevska, Edgars
Pujāts, Gatis Maliks, Armands Kaušelis, Signe Ruicēna, Kaspars Kārkliņš, Inese
Jurjāne, Rolands Beķeris, Viktors Ellers, Sandis Pēcis, Marģers Eglinskis,
Edgars Ozoliņš, Pēteris Lapiņš, Ilze Būde, Ilze Jura un Anete Berķe.

Režisors
savā komandā aicinājis strādāt arī kostīmu mākslinieci Lieni Rolšteini,
horeogrāfu Albertu Kivlenieku, scenogrāfu Artūru Arni un gaismu mākslinieku
Raineru Kornhuberu.