Pēc aizvadītās “Spēlmaņu nakts” teātru pārstāvji neprognozē strīdus par balvu sadali, tomēr aģentūras BNS aptaujātie atzina, ka skatuves naglu sadali tomēr zināmā mērā var saukt par laimes spēli un apstākļu sakritību.

“Spēlmaņu nakts” trešdienas vakarā kā gada labāko izrādi sumināja Džeroma Deivida Selindžera stāsta dramatizējumu “Lūgšana resnajai tantei” (“Frenija un Zūijs”). Izrāde iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī, un tās režisors ir Pēteris Krilovs, kurš par šo izrādi arī saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu kā gada režisors. Par gada aktrisi atzina Inesi Kučinsku par Sievas lomu izrādē “Ragana” un Epu izrādē “Laimesciema podniekdarbnīca” Liepājas teātrī, bet labākais aktieris ir Andris Keišs, spēlējot Otello izrādē “Otello” Jaunajā Rīgas teātrī.

“Neviens neapstrīd, ka Inese Kučinska vai Andris Keišs ir pelnījuši balvu,” izteicās Latvijas Radošo savienību un Nacionālā teātra pārstāve Ieva Struka.

“”Spēlmaņu nakts” rezultāti ir arī veiksmes un laimīga sakritība, jo visi nominētie aktieri bija spēcīgi, bet, ja subjektīvi, tad Andris Keišs šajā lomā ir arī viens no maniem favorītiem. Tas liekas unikāli, kā viņš spēj mora lomu nospēlēt tik spēcīgi un pārliecinoši un tik lielā amplitūdā no komiskā līdz traģēdijai izrādes beigās. Ja kādreiz diskutē par to, ka 21.gadsimtā nav iespējama traģēdija, tad viņš to nospēlē,” komentēja Struka.

Savukārt Kučinskas spēle bijusi vēl pārliecinošāka nekā pērnajā gadā. “Šoreiz tas ir formas un satura smalks apvienojums,” teica Struka.

Viņa vērtēja, ka sezona teātros bijusi laba, un ir gandarīta, ka žūrija novērtējusi izrādi “Lūgšana resnajai tantei”, kas runā par garīgām lietām.

“Tagad vērtē ir spilgti, augstvērtīgi iestudējumi, un pēkšņi tā ir specifiska un sarežģīta tēma. Esmu vērojusi arī publiku, kas uzmanīgi klausās, bet ir arī drusku samulsusi, jo atradinājusies no smalkiem mākslas darbiem. Šis ir iestudējums, kas nostājas it kā opozīcijā šim laikam,” klāstīja Struka.

Dramaturģe un Valmieras teātra direktore Evita Sniedze norādīja, ka par gada labāko atzīta izrāde, kas spēlēta mazajā zālē. “Ir atšķirība starp lielās un mazās zāles izrādēm, un šajā gadījumā pirmo reizi mazās zāles izrāde ar savu smalkumu ir bijusi pārāka par lielās zāles inscenējumiem,” viņa uzsvēra.

Sniedze uzskata, ka vissīvākā konkurence bijusi par labākā aktiera titulu, jo balvu varējis iegūt jebkurš.

“Noteikt īsto un labāko vērtēšanas sistēmu neviens nevar. Problēma ir tā, ka vērtētāju ir tik maz, lai viņus mainītu un katru gadu viņi būtu profesionāli un kompetenti. Var jau būt, ka pēdējam balsotāju lokam būtu jābūt plašākam, bet ir tā, kā ir. Taču ir lietas, par ko nestrīdas, ir lietas, kas ir labas, lai kā teātru direktoriem gribētos, lai viņu teātri iegūst balvas,” izteicās Sniedze.

Savukārt Struka pastāstīja, ka, piemēram, Igaunijā labākās izrādes atlasa viens cilvēks, kurš ir tā gada kurators un ir pilnībā atbildīgs par teātra sezonas novērtējumu.

BNS
foto no delfi.lv