Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16 laikā no 20. marta līdz 26. aprīlim, eksponēta gleznotāja Teodora Uldriķa simtgadei veltīta izstāde no muzeja krājuma. Tās mērķis ir parādīt sabiedrībai mākslinieka daiļrades daudzšķautnainību un atsegt radošās personības pievilcību.

Gleznotājs Teodors Uldriķis dzimis Liepājā 1909. gada 21. septembrī, proletāriešu ģimenē. Tēvs – galdnieka, māte – strādniece. Mācījies Liepājas 5. pamatskolā, kur viņa zīmēšanas skolotājs bija mākslinieks Rūdolfs Priede. Apmeklējis Liepājas latviešu mākslas veicināšanas biedrības (LLMVB)  studiju, 1930. gadu sākumā  neilgu laiku – Liepājas Tautas augstskolu. Arī tur viņa pasniedzējs bija Rūdolfs Priede.

Izstādēs Teodors Uldriķis piedalās kopš 1932. gada, bijis LLMVB biedrs, kopš 1945. gada – Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedrs.

Strādājis par krāsotāju, kalēju Liepājas dzelzceļa darbnīcās (1929 – 1940), darbojies nelegālajā strādnieku kustībā. Bijis Strādnieku komitejas priekšsēdētājs 1940. gadā un Liepājas apgabaltiesas kriminālās daļas tiesas loceklis 1941. gadā. Vācu okupācijas laikā vairākas reizes ticis apcietināts.

Strādājis par mākslinieku laikrakstā ”Komunists” (1945, 1947), 1960. gados publicējis izstāžu recenzijas. No 1951. gada līdz 1968. gadam  bijis gleznotājs kombināta ”Māksla” Liepājas filiālē.

Daiļrades sākumposmā Teodors Uldriķis darinājis darbus ogles, tušas, sēpijas tehnikā, 1940. gadu sākumā pievērsies eļļas glezniecībai konsultējoties ar gleznotājiem Oļģertu Jaunarāju un Antonu Megni. Gleznojis galvenokārt pilsētas ainavas, portretus, t.s. skarbajā stilā ieturētas figurālas kompozīcijas ar vēsturisku, galvenokārt kara, tematiku.

Gleznotāja darbi ir ekspresīvi, tiem raksturīgs dinamisks, plašs, pastozs triepiens, intensīvs, kontrastējošs krāsu salikums, vienkāršots, stilizēts zīmējums. Pakāpeniski kāpinājusies gleznu dekorativitāte, nosacītība, krāsu spilgtums.

Gleznotāja personālizstādes notikušas 1969. gadā Liepājā, tad 1971. gadā Kauņā un Ventspilī. 1960. gada Teodors Uldriķis izveido izstādi kopā ar Jāni Lauvu un Valteru Uztici. Mākslinieka piemiņas izstādes notikušas Liepājā 1975. gadā, 1985. gadā un 1993. gadā.

1969. gadā Teodoram Uldriķim piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums.

Teodora Uldriķa personība saistījusi daudzu žurnālistu un rakstnieku uzmanību gan viņa dzīves laikā, gan jau pēc nāves. Par viņu rakstījuši Olafs Gūtmanis, Leons Spinga, Gunārs Biezis, Jānis Silazars. Ēriks Hānbergs, vēl citi. Personība piesaista personību. Savstarpēji bagātinoties un atstājot liecības kā gleznās, tā rakstu rindās.

Olafs Gūtmanis par Teodoru Uldriķi rakstījis: ”Teodora Uldriķa cilvēciskās īpašības bija cildenas, jo viņš allaž spēlēja atklātām kārtīm, taisnības vārdā netaupīja ne sevi, ne citus. Tāds viņš bija arī kā mākslinieks. Varbūt pat pārāk nežēlīgs pašizcīņā… Taču bija arī personības otra puse – gandrīz vai bērnišķīgs maigums, kas piemita Teodoram Uldriķim un no kura viņš reizēm kaunējās. Ziedi mākslinieku aizkustināja, viņš tos aizvien gleznoja. Tāpat kā bērnus.

Lai ieskicētu mākslinieka portretu, jāmin vēl viena viņa rakstura īpašība – temperaments. Esmu redzējis, kā Teodors strādāja pie molberta. Aizraudamies, nejūtot apkārtni, pat kāda vērotāja klātbūtni”.

Gleznotājs mūžībā aiziet 1973. gada 24. februārī.

Uļa Gintnere,
Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja 

Teodors Uldriķis. Ziedi.
Reproducējis Jānis Gintners