Festivāla nosaukumā izteikta doma, ka teātris nepārtraukti ir sastopams mūsu ikdienā – teātris ir visa dzīve, cilvēku domu un rīcības atspoguļojums, tas nav piesaistīts konkrētai vietai, jo ir iespējams visur.

Pa šiem gadiem sarunvalodā bieži vien jau sajaukusies vārdu kārtība oficiālajā nosaukumā, liekot uzsvaru uz to, ka teātris tieši Kuldīgā ir visur.

Ir apgūtas ne tikai tādas tradicionālas kultūrvietas kā koncertzāles, baznīcas, mākslas nams un izstāžu zāles, bet arī kafejnīcas, pagalmi, sporta halles, jauniešu māja, kādreizējais metālapstrādes cehs, bijušais tirgus angārs.

Kā atceras šī festivāla koncepcijas autore un organizatore, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka, sākotnēji tā bijusi tāda kā divu vīziju nejauša saplūšana.

No vienas puses, kuldīdznieku un tās viesu senlolots sapnis, jo pilsētas senā arhitektūra un atmosfēra ir kā radīta skatuves mākslas notikumiem, teātris te vienmēr godā turēts.

Tāpēc 2016. gada oktobrī palaistais pilotprojekts uzreiz izpelnījās milzīgu skatītāju atsaucību un guva ne vien Kuldīgas novada pašvaldības svētību, bet arī Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

No otras puses, vēl iepriekš arī galvaspilsētas teātra vidē bija sākusi virmot ideja par festivālu kādā no Latvijas pilsētām, un viens no variantiem bija senlaicīgā Kuldīga.

“Tobrīd varbūt tā īsti neapzinājos, ko tas prasīs, jo uzstādītie mērķi bija augsti.

Līdz šim izdevies tos īstenot, lai arī grūtību bijis daudz, tai skaitā pandēmijas laiks,” atzīst D. Bjorka.

Kā ik gadu festivāla programma veidota tā, lai trīs dienās Kuldīgā koncentrētu kvalitatīvus, atzinību guvušus un aizraujošus Latvijas skatuves mākslas notikumus mūsdienīgos izpildījumos, kurus par tādiem padara gan to saturs, gan norises vieta kā pievienotā vērtība.

D. Bjorka stāsta, ka par to tiek domāts kopš brīža, kad aizvēries iepriekšēja festivāla priekškars. Šī gada kopsaucējs ir monoizrāde, izņemot piedāvājumu bērniem un jauniešiem.

Atkal viesosies gan seni draugi, gan izcili mākslinieki, kas Kuldīgā uzstāsies pirmoreiz.

Rīgas Krievu teātris brauks ar izrādi “Mātes piens”, tradicionālajā kinovakarā būs Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas audiovizuālās mākslas studentu īsfilmu skate.

Latvijas Nacionālais operas un baleta teātris viesosies ar izrādi “Mazulis ausās, mūziku klausās”, kas ir viena no pieprasītākajām bērnu programmām.

Ģimenēm sirsnīgus un komiskus piedzīvojumus piedāvās Rīgas cirks ar “Pačamo” un viesmākslinieku no Itālijas, klaunu Cronopio.

Šogad festivālsizies ārpus pilsētas – Laidu muižā uzstāsies dziedātāja un pianiste Katrīna Gupalo.

Svētdien Liepājas Leļļu teātris izrādīs “Robinsonu”, bet vakarā Dailes teātris skatuves mākslas gardēžiem sniegs “Zēni nav meitenes”, kas atzīta par pagājušā gada labāko izrādi un ieguvusi “Spēlmaņu nakts” balvu.

Festivāla īpašais notikums būs pasaulslavenā čellista Maksima Beitāna koncerts Kuldes muižā.

Latviešu mūziķis ir daudzu starptautisku konkursu uzvarētājs, viņš plaši koncertē Eiropā, ASV un Āzijā, ir slavens ar savu virtuozo repertuāru, šobrīd dzīvo Šveicē, bet dzimtenē reti uzstājas.

Savukārt nesen restaurētā Kuldes muiža ir daudziem vēl neiepazīta kultūrtūrisma vieta.

Kopš pirmsākumiem festivāls īsteno arī labdarības mērķus. Ir vākti ziedojumi dzīvnieku patversmei, cilvēku ar invaliditāti atbalstam, Kuldīgas Sv. Annas baznīcas remontam un citiem labiem nodomiem.

Šogad labdarība tiks īstenota kopā ar Kuldīgas sociālo dienestu.