Trauslo mežģīņu spēks
"Kurzemes Vārds"
Liepājas muzejā atklāta vērienīga Francijas un Eiropas mežģīņu vēstures izstāde “Mežģīņu šarms un noslēpumi”. Apmeklētājus sagaida unikāla iespēja ne tikai priecēt acis, bet arī iepazīt mežģīņu darināšanas vēsturi.
Apmeklētāji, kas ieradās agrāk, varēja izbaudīt vienreizēju iespēju – piedzīvot ekskursiju mežģīnēs, dzirdēt stāstus par to tapšanas vēsturi un tālāko izplatību. Ekskursijā pulcējās krietns bariņš interesentu un, par izbrīnu pārējiem, pārsteidza ar bagātīgām zināšanām gan par mežģīņu vēsturi Latvijā, gan to dažādajiem veidiem.
Ieskatoties pagātnē, uzzinām, ka mežģīņu pirmsākumi meklējami jau tālā senatnē. Par to senčiem varot uzskatīt cilvēku gatavotos medību un zvejas tīklus, kurus ar laiku sievietes sākušas dekorēt ar gliemežvākiem un dārgakmeņiem, veidojot tērpus. Tomēr franču izstāžu kuratore Anna Kamijī ir pārliecināta, ka patiesā mežģīņu izcelsmes vieta ir Itālija, kur tās radušās 16. gadsimta vidū. Vēstures fakti liecina, ka tas aizsācies Venēcijas reģionā. 16. gadsimta otrajā pusē parādījušās pirmās mežģīnes, kas darinātas, izmantojot izšūšanas tehniku. Tas viss tādēļ, ka renesanses laikā ļoti pieprasīta bija mēbeļu rotāšana un apģērbu papildināšana ar dekoratīvām joslām – pītām lentēm, bārkstīm, greznumauklām. Pateicoties Francijas karaļa Fransuā I vedeklai, itāļu izsmalcinātība un greznība iekaroja Francijas galmu, un dāmu vidū tika aktīvi praktizēta izšūšana, bagātīgi greznojot tīkliņus ar adatas dūrienā izšūtiem motīviem.
Savukārt sieviešu apģērbos mežģīnes piedzīvojušas gan strauju kāpumu, gan kritumu, tomēr saglabājušas savu spēju atjaunoties. Ņemot vērā grezno izstrādājumu augsto cenu, sākotnēji tās atļauties varēja tikai aristokrāti, kuri pārstāvēja sabiedrības augstākos slāņus. Mežģīnes tika pārmantotas un nodotas nākamajām paaudzēm kā relikvijas un dārglietas, tās drošu sirdi varēja likt meitai pūrā. 16. gadsimtā sieviešu modē tika ieviestas augstas un sakrokotas mežģīņu apkakles, kas ieskāva teju visu galvu, mazliet vēlāk modē ienāca atlocītas apkakles un mežģīnēm rotāti piedurkņu gali. 18. gadsimtā smalkie izšuvumi rotāja sieviešu dekoltē un tērpu piedurkņu manšetes, līdz Lielās Franču revolūcijas laikā franču mežģīņu ražotnes tika apturētas un revolūcijas laika mode mežģīņu valkāšanu neatzina.
Tuvāk mūsdienām, 20. gadsimtā, sieviešu ģērbšanās paradumi piedzīvoja pārmaiņas, mežģīnes ikdienas apģērbā tika izmantotas aizvien mazāk. Sievietes ar tām greznojās vienīgi vakartērpos vai dažādos ceremoniju ietērpos.
Izstāde “Mežģīņu šarms un noslēpumi” 2019. un 2020. gadā būs apskatāma vairākos Latvijas muzejos.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8. aprīļa numurā.
#kvards-20190408-10#