Sestdien Liepājas Latviešu biedrības nama skatuve bija pārvērtusies nosacītā stacijā. Tās vidē rosījās Liepājas teātra aktieri, uz liela ekrāna vīdēja dzelzceļa sliedes, simbolizējot mūžīgo kustību. Taču tajā brīdī tā bija apstājusies, jo dispečeres balss paziņoja, ka reiss ir atcelts. Ko darīja uz skatuves esošie pasažieri un stacijas darbinieki? Uzsāka sarunu par literatūru. Tā iesākās Rakstnieku savienības sarīkojums, kurā izvētīja literatūrā paveikto 2007.gadā un noteica labākos autorus dzejā, prozā, bērnu literatūrā, nosauca veiksmīgāko debiju un godināja par mūža ieguldījumu.

Tā jau ir tradīcija – rīkot literatūras gada balvas pasniegšanas ceremoniju ārpus galvaspilsētas. Sarīkojumā bija pulcējušies kā rīdzinieki, tā Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas biedri, pilsētas un rajona pieredzējušie un jaunie literāti, pašvaldības pārstāvji, kultūras darbinieki, literatūras pētnieki un zinātnieki, aktieri un vienkārši lasītāji.

Viesus, kas sēdēja pie klātiem galdiņiem, sveica Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Viņš izteica prieku, ka rakstnieki pulcējušies Liepājā tieši tās dzimšanas dienas priekšvakarā. U.Sesks uzsvēra grāmatu nozīmi, kas paver skatu uz pasauli un padara dzīvi daudzkrāsainu. Domes priekšsēdētājs pievērsa uzmanību tam, ka mūspuses literāti aktīvi strādā un ka dome cenšas šīs aktivitātes atbalstīt.

Rakstnieku savienības priekšsēdētājai Ievai Kolmanei Uldis Sesks uzdāvināja Liepājas karogu kā zīmi sadarbības turpmākai veicināšanai.

“Mums ir īpašas attiecības ar Liepāju,” sacīja Ieva Kolmane, uzsverot, ka būt liepājniekam – tas skan lepni. “Kopš izveidota Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa, tā nesēž rokas klēpī salikusi un negaida, ka kaut kas kritīs no gaisa, bet aktīvi strādā. Tas, ka šodien šeit tiek pasniegtas literatūras gada balvas daudzās izpausmēs, lielā mērā ir gan Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas, gan pilsētas pašvaldības nopelns.”

Ieva Kolmane iepazīstināja ar žūriju, kas vērtēja pieteiktās 67 grāmatas un autoru veikumu, un tajā šogad darbojās viņa pati, kā arī Ruta Veidemane, Ieva Zole, Jānis Oga, Lita Silova, Tamāra Liseka, Lauris Gundars, Kārlis Vērdiņš, Jānis Elsbergs, Inese Zandere, Monika Zīle un Mudīte Treimane. LRS aicināja izdevniecības, preses izdevumu redakcijas, augstskolas un citas kultūras institūcijas izvirzīt kandidātus balvai, izvērtējot 2007.gada literatūras ražu. Tas nebūt nav viegls uzdevums, un daudzreiz vērtējums ir subjektīvs, bet pasākuma vadītāji izteica apgalvojumu, ka katrs nominētais jau ir uzvarētājs.

Ne visi laureāti bija varējuši atbraukt uz Liepāju, bet tos, kuri nāca saņemt balvu, sveica ne tikai Rakstnieku savienība, bet pirmo reizi arī mūspuses uzņēmēji bija sagādājuši balvas un apsveikumus. Bet dāvanu saņēmēji tik viegli vaļā netika, viņiem vēl vajadzēja atbildēt uz vadītāju jautājumiem. Literātu atbildes bija tikpat dažādas kā viņi paši. Jaunā autore Ingmāra Balode kautri pastāstīja, kāpēc viņa sākusi rakstīt, Guntis Berelis iztika ar daudznozīmīgu klusēšanu. Speciālbalvas saņēmēja profesore Janīna Kursīte, kā allaž, bija humora pilna. Viņa neslēpa, ka par savu grāmatu “Vārdene” saņēmusi ne jau tikai uzslavas, bet arī pārmetumus par valodniecības iznīcināšanu no valodniekiem un valodas lietošanas tīrības entuziastiem. Tāpēc, turot rokās balvu literatūrā, viņa pauda prieku: “Vismaz literatūru es neesmu iznīcinājusi!”

Abi balvas par mūža ieguldījumu saņēmēji Juris Kronbergs un Zigmunds Skujiņš uz pasniegšanas ceremoniju nebija varējuši ierasties. Juris Kronbergs no Zviedrijas bija atsūtījis vēstuli, kurā pateicās par šo apbalvojumu un izteica nožēlu, ka nevar būt šajā brīdī klāt. Viņš atcerējās, kā pirmo reizi ciemojies sava tēva mājās te, Liepājā, kādas izjūtas viņu pārņēmušas. Juris Kronbergs savā vēstījumā rakstīja, ka atrodas Zviedrijas latviešu centrā Gēteborgā un cer šeit sagaidīt liepājniekus atbraucam. Ar nelielu humoru viņš izteica cerība, ka balva par mūža ieguldījumu nenozīmē, ka jābeidz strādāt, viņš ir gatavs turpināt dot savu ieguldījumu latviešu literatūras starptautiskās aprites veicināšanā un pievērš tulkošanai arī savus dēlus.

Šogad žūrija nepiešķīra balvas divās kategorijās – dramaturģijā un literatūrzinātnē un literatūrkritikā. Tad nu Liepājas teātra aktieri uzdāvināja Ievai Kolmanei abonementu uz teātra izrādēm par zīmi vērot un pievērst uzmanību oriģināldramaturģijas iestudējumiem. Apbalvotās grāmatas kā dāvinājumu no Pilsētas domes saņēma pilsētas bibliotēka, nobeigumā visi mielojās ar lielo svētku torti.

Rakstnieku savienības “Literatūras gada balva – 2007” laureāti

Dzejā 
Žebers “Šnabji/Blaknes”.

Prozā
Guntis Berelis “Ugunīgi vērši ar zelta ragiem” .

Literatūrā bērniem
Kārlis Vērdiņš “Burtiņu zupa”.

Tulkojumos un atdzejā
Epikūra “Vēstules. Atziņas. Fragmenti” (Agnese Gaile un A. van Hofa).

Spilgtākā debija 
Ingmāra Balode “Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli”.

Balva par mūža ieguldījumu
Zigmundam Skujiņam par ieguldījumu oriģinālliteratūrā.
Jurim Kronbergam par ieguldījumu latviešu literatūras popularizēšanā un tulkošanā citās valodās.

Žūrijas speciālbalva
Janīnai Kursītei
Tālim Tisenkopfam

“Literatūras gada balva – 2007” ceremonijas dalībnieku vērojumi un atzinumi
Edgars Lāms, literatūras zinātnieks:
– Jācer, tas, ka balvas pasniegšanai izvēlēta Liepāja, nav tikai formāls pasākums un netiek darīts tāpēc, lai kaut kas noritētu arī ārpus Rīgas. Tam ir jēga, ja tas aktivizē tās vietas, kur notiek attiecīgais pasākums, literāro procesu un varbūt arī literārkritisko domu, aktivizē tās vietas cilvēkus, publiku lasīt latviešu rakstnieku darbus. Jācer, ka šis pasākums būs to visu aktivizējis.

Olafs Gūtmanis, rakstnieks:
– Interesanti bija vērot balvas pasniegšanas ceremoniju, laureātus. Es domāju, ka tos jaunos un ne tik jaunos autorus, kuriem piemīt godkāre, var stimulēt rakstīt šāda balvu pasniegšana. Pati ceremonija, pēc manām domām, bija izdevusies, noritēja atraktīvi, raiti, varēja to visu noskatīties kā interesantu izrādi.

Sandra Vensko, RS Liepājas nodaļas vadītāja:
– Patiesībā ir laba sajūta, prieks, ka tik daudz viesu no Rīgas, no visas Latvijas. Un gandarījums, ka tik daudzi cilvēki mums palīdzēja, mūs atbalstīja.

Jānis Mackus, jaunais dzejnieks:
– Tas ir ļoti labi, ka apbalvo literātus, ka viņiem pateicas par to, ka viņi labu darbu izdarījuši. Pasākums izdevies, tik daudz literātu pulcējušies, visiem ir svētki. Domāju, ka mums, jaunajiem, ir liela nozīme redzēt, ka cilvēkus par labu darbu uzslavē. Tas, ka te pulcējušies tik daudz rakstnieku, manuprāt, ir cieņas izrādīšana saviem spalvas brāļiem.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Speciālbalvas saņēmēja profesore Janīna Kursīte neapmulsa Marģera Eglinska un Anitas Kvālas jautājumu krustugunīs.

Liepājas literāti Gunta Šnipke un Ēriks Kūlis priecājas par kolēģu panākumiem.

Svinību nobeigumā saldajā balvā pirmo griezienu izdara Ieva Kolmane (no labās) kopā ar Gunti Bereli un Kārli Vērdiņu (vidū).