liepajniekiem.lv
Skatītāju rindās bija tie, kas pēc pasākuma izziņošanas uzreiz arī steidza iegādāt biļetes. Gribētāju bija daudz vairāk, nekā viesistaba spēja uzņemt.
Uz Liepāju – ar lidmašīnu
“Brīnišķīga filma, zelta klasika,” “Emīla nedarbus” piesakot, sacīja vakara vadītāja Maija Kalniņa, kas pasākumu sērijas “Ārpus kadra” notikumu izdzīvoja jau piekto reizi.
Viņa atgādināja, ka filma uz ekrāniem iznāca 1985. gadā, tās režisors – Varis Brasla.
Bet pirms atmiņu stāstiem par filmēšanos kinodarbā M. Kalniņa mudināja abus vakara viesus atklāt savu saistību vai attiecības ar Liepāju.
“Es ļoti labi atceros savu pirmo braucienu uz Liepāju, tas bija ar lidmašīnu,” sacīja U. Dumpis. “Nikolajam Mūrniekam bija liela jubileja. Es tolaik biju Teātra fakultātes students.
Man ļoti gribējās nonākt Liepājā, jo man ar Liepāju saistās zināmā mērā radniecīgas saites.
Manas vecāsmammas brālis Nikolajs Zandersons bija, ja pareizi saprotu, rēders, ar kuģiem saistīts cilvēks. Viņš gan diezgan jauns mira, bet viņa sieva, mana tantiņa Martiņa, kā mēs viņu saucām, bija skolotāja. Liepājā pat savā laikā ļoti iecienīta skolotāja. Es ļoti labi atceros, ka viņa kādreiz pie mums atbrauca uz Bausku.”
U. Dumpis atklāja vēl kādu saistību ar mūspusi: “Es piedzimu 1943. gada 3. oktobrī, bet manu tēvu tā paša gada decembrī iesauca leģionā, un viņš nonāca Grobiņā lidotāju daļā. Tantiņa Martiņa stāstīja, ka
mans tētis, kad bija tik daudz apmācīts, ka sāka lidot, vienmēr pirms lidojuma mācībām viņai piezvanījis, pabrīdinājis, ka tikos un tikos jāskatās debesīs.
Viņa dzīvoja Puškina ielā, tā atradās, kur ir Gulbju dīķis, tagad mājas vietā ir uzcelts bērnudārzs. Un mans tēvs, kad lidoja pāri, lidmašīnai sašūpoja spārnus tā, kā to lidotāji mēdz darīt.”
Izrādās, ka 1965. gadā, kad U. Dumpis beidzis Teātra fakultāti, ļoti gribējis nākt uz Liepājas teātri. “Jo es jau pa Liepāju biju vandījies, kinostudija te filmēja “Cielaviņas armiju”, es kā studentiņš filmā arī tiku paņemts. Un vēl jau kaut kas pa vidu bija.
Man likās – tik romantiska tā dzīve šeit aktieriem.
Bet pirms tam uz Liepāju bija atnācis Andrejs Migla. Arī zināmā mērā mans novadnieks, zemgalietis no Bauskas. Un Andrejs, uzzinājis manas domas, teica: “Vai tu galīgi dulls esi?! Ja tevi ņem kāds Rīgas teātris, paliec Rīgā, nekādā gadījumā uz Liepāju!” Bet, lai cik ļoti gribējās, es tur neko pats nevarēju izlemt. Kur nozīmēja, tur bija jāiet.”
M. Zonnenbergam-Zambergam attiecības ar Liepāju savulaik bijušas gana ciešas, bijis arī grupas “Tumsa” solists.
“Joprojām “es un Liepāja” nevar atdalīt vienu no otra.
Es šeit mācījos mūzikas koledžā, esmu kādu brīdi bijis Liepājas teātrī. Man šeit joprojām ir daudz draugu. Liepājā jūtos labi, noteikti kādreiz atgriezīšos pavisam, jo sevi šeit jūtu vislabāk.
Ar Liepājas slimību esmu aplipinājis arī savu ģimeni – sievu un meitu. Jūtamies piederīgi. Katru gadu vienu nedēļu pavadu Liepājā, un tad es dzīvoju to, ko esmu sev nozadzis veselu gadu.”
Vai vēzis dikti knieba?
“Viena forša vasara Kuldīgā,” tā filmas uzņemšanu atceras U. Dumpis, kurš šajā vakarā kopā ar “Pegaza pagalmā” sanākušajiem uz ekrāna vēroja atlasītus fragmentus no filmas.
“Esmu daudz filmējies, skaitlis ir liels, bet atmiņā jau nepaliek pati filma. Paliek tas, kas bijis ap to, – kāda bija grupa, sadzīves apstākļi, kur dzīvojām, kā tas viss notika,” sacīja U. Dumpis.
Skatīties uz sevi pirmizrādē, kad viss esot gatavs, – tā neesot patīkama sajūta. “Jo tu vairs neko nevari labot,” savas domas skaidroja aktieris.
“Šo to jau mums no uzfilmētā Brasla rādīja. Tas nebija tik vienkārši, jo safilmēto nācās vest uz Rīgu, attīstīt laboratorijā, tad vest atpakaļ…
Skatīties uz sevi ir diezgan grūti. Vēlāk jau aprodi, kad redzi otru, trešo reizi…, pēc gadiem. Tu jau esi piešāvies, zini, kāds būsi.”
Kinodarbs arī izrādīts vietās, kur notikusi filmēšana. “Man bija pamatā divi jautājumi,” atminas U. Dumpis, “no bērniem – vai tas vēzis dikti knieba? –, bet no pieaugušajiem – kur jūs tos vēžus dabūjāt? Es jau nedrīkstēju teikt. Atbildēju, ka Ventā. Bet patiesībā – Zvirgzdu ezerā.”
Kā jutās Māris, vērojot sevi ekrānā filmas pirmizrādē? “Ja Uldis saka, ka bijis nepatīkami skatīties, es tur sevi neredzēju. Es vienkārši skatījos filmu.”
Atveidotais tēls – Emīls – ir klātesošs joprojām. “Daļa cilvēku mani sauc par Emīlu. Jā, tas mani pavada. Varbūt tas kādā brīdī manā bērnībā bija kā apgrūtinājums, bet tagad ar to sadzīvoju un pieņemu, kā labu esam. Tas tā ir, tas ir mans, man dāvāts.
Varu vai nu to slēpt, vai arī iet ar to. Izvēlos otru variantu, jo man ir tik daudz patīkamu atmiņu.”
Arī U. Dumpis atzina: “Tā ir priecīga atgriešanās pagātnē un jauki mirkļi, ko atcerēties.”
Kad filmēšana beidzas, grūti esot iedomāties skumjāku skatu, – kur cilvēki gājuši, skrējuši, runājuši, kur bijusi dzīvība, nu viss ir aizvākts un iestājies klusums, it kā nekas nekad nebūtu bijis.
“Tā nu tas ir. Gabaliņš no dzīves,” par filmēšanos rezumēja U. Dumpis.
Arī Māris atceras, cik apjucis un sarūgtināts bijis, uzzinot, ka nu viss. “Tas bija šoks, bija sāpīgi.”
Tomēr tagad var teikt, ka ļoti palaimējies. “Biju kopā ar Viju Artmani, Ēvaldu Valteru, Hariju Liepiņu. Tas ir tik kolosāli, ka man ir tāda pieredzīte, kā tagad ir modē teikt, kuru neviens nevar atņemt. Un galu galā mums jau paliek atmiņas. Un, ja tās ir tādas, – lai notiek!”
Šajā vakarā skatītāji uzzināja, kādas dziesmas tika dziedātas sirsniņmājā, gaidot lietus mitēšanos, pret ko protestēja Māris, solot, ka filmēšanos neturpinās, kādēļ bija nepieciešami kaskadieri, vai atveidotā tēva skopums kaut kādā veidā pēc tam ieviesās arī U. Dumpja dzīvē un kādas nesakritības, ja vērīgāk ieskatās filmas kadros, var pamanīt.
Bet tas lai paliek to atmiņās, kas piedzīvoja sarunu ar “Emīla nedarba” aktieriem 19. marta vakarā kultūrtelpā “Pegaza pagalms”.
Par muzikālo pusi visa vakara garumā gādāja mūziķi Normunds Kalniņš, Roberts Dinters un Reinis Lapa, izpildot skaņdarbus no filmas.
Noslēgumā ziedus U. Dumpim pasniedza Baiba Dišlere, kas ir filmā atveidotās Emīla mazās māsiņas Idas – Madaras Dišleres – mamma un bijusi klāt filmas uzņemšanā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
