Jāņa Žākļa noslēpums

Akcija, ar ko tika ievadīta reklāmas kampaņa izstādei “Nenotveramais”, Talsu pilsētas ielās līdz ar nezināmas izcelsmes plakātiem parādījās jau septembra sākumā.

Jānis Žāklis, kurš vienu no dzīves posmiem aizvadījis Talsos, savu vārdu pasaules kriminālistikas vēsturē viltojis vairākkārt, tā sevi padarot par visgrūtāk notveramo noziedznieku pat pēc vairākām nāvēm un visbeidzot galīgās pazušanas līdz ar Pirmo pasaules karu.

“Nenotveramais latviešu anarhists 20. gadsimta sākuma politiskajā juceklī atrada veidu, kā noturēt revolūcijas ideju verdošu un bīstamu visiem, kas stājās tās ceļā. Atjautīgi mainot identitātes, nodarbošanos un dzīvesvietas Krievijas impērijā, Eiropā un pasaulē, Žāklis, kura patiesā identitāte atklāta teju pēc simt gadu ilga klusuma Filipa Rufa 2013. gadā izdotajā grāmatā “Pa stāvu liesmu debesīs”, prata uzrasties vietās, kur viņu vismazāk gaida…

Ja kriminālistikas pasauli salīdzinātu ar Holivudu, Talsos augušais jaunietis būtu viena no spožākajām zvaigznēm noziedzīgās pasaules slavas alejā.

Taču šai zvaigznei līdz pat 21. gadsimta sākumam nebija sava nosaukuma. Jāņa Žākļa patiesā identitāte palika neatklāta kā Krievijas impērijas slepenpolicijai, tā arī Skotlendjardam ar tobrīd Lielbritānijas iekšlietu ministru Vinstonu Čērčilu priekšgalā. Domājams, ne vienu vien cigāru vēlākais premjerministrs izsmēķēja, cenšoties saprast, kā notvert cilvēku, kas vairāk līdzinās spokam. Un nav nekādu pārsteigumu, ka dažādu valstu tiesībsargājošo iestāžu izmeklētāji revolucionārā talsenieka pārgalvīgos noziegumus centušies pierakstīt viņa laikabiedriem vai vispār izsvītrot no pagātnes liecībām. Pārāk neglaimojošs ir fakts, ka nevienam no izmeklēšanā iesaistītajiem nav zināms, ko viņš īsti cenšas notvert. Vismazāk šai ziņā, šķiet, kļūdās vienkāršā angļu tauta, kas pieņem, ka Pēteris Krāsotājs (Peter The Painter), kura ģīmetne ir izlīmēta pa visiem Londonas rajoniem, ir labs bieds nepaklausīgiem bērniem. Ne viens vien 20. gadsimta padsmitajos gados dzimušais anglis ir biedēts ar Pēteri Krāsotāju,” liecina Talsu novada muzeja mājaslapā esošā informācija.

Iedarbināt iztēli

Talsu novada muzeja direktors un idejas autors Uldis Jaunzems-Pētersons atzina, ka izstādi par tik unikālu padara sadarbība ar rakstniekiem, mūziķiem, aktieriem un citu nozaru pārstāvjiem, kuri atsaukušies aicinājumam un piekrituši būt daļa no projekta.

Izstāde liek citkārt pasīvajam apmeklētājam aktīvi līdzdarboties, domāt un risināt iespējamos izmeklēšanas gaitas pavedienus. Lietiskie pierādījumi saplūst ar kodolīgu, juridiski noslīpētu valodas izteiksmi, radot iespēju izstādes apmeklētājam pašam piedalīties slavenā noziedznieka pakaļdzīšanās trillerī. “Šī nav vēsturiska izstāde – necentāmies autentiski sameklēt visu līdz pēdējam sīkumam. Mūsu mērķis bija panākt, lai izstāde raksturo 20. gadsimta sākumu, lai apmeklētājiem rastos vizuālais priekšstats un tiktu iedarbināta iztēle. Kaut kādā mērā Žāklis ir veidojis 20. gadsimta pasaules vēsturi. Es neuzdrošinos viņam piekārt birku. Jautājums – cik mēs vispār cits par citu patiesībā zinām?

Mēs veidojam priekšstatu neiedziļinoties un bieži esam pavirši – pavirši cits uz citu skatoties, pavirši domājot un paļaujoties uz to, ko kāds cits ir teicis. Mēs nevaram iekāpt otra kurpēs.

Lai kaut ko šajā dzīvē mainītu, kaut ko lauztu, ir jābūt stiprai gribai. To nevar vājš cilvēks, to nevar cilvēks bez rakstura. Žāklis ir cilvēks ar raksturu, cilvēks, kurš atbild par savām izvēlēm. Protams, ir jāskatās konteksts, ir jāskatās laiks, kāpēc tas tā notiek. Vai mēs uzņemamies advokāta lomu? Noteikti nē. Šī ir atklāta izmeklēšana, un ikvienam skatītājam tiek dota iespēja kļūt par advokātu, tiesnesi, prokuroru vai izmeklētāju. Šis ir kabinets, kur tas viss var notikt,” atklāja U. Jaunzems-Pētersons.

Dramaturgs un režisors Andris Kalnozols uzsvēra, ka stāsts par Jāni Žākli ir pietiekami spēcīgs, spilgts un saistošs. “Piešūt viņam konkrētu dzīves vai darbības vietu ir tikpat nepareizi kā piešūt vienu konkrētu ampluā – bandīts revolucionārs. Viņš pārstāvēja jauno, laikmetīgo paaudzi, kas cīnījās par sabiedrības brīvību, nerēķinoties ar tās dzīvību. Strādājot ar audio stāstiem un ejot cauri Filipa Rufa pētījumiem, ļoti daudz nākas saskarties ar tādiem vārdu savienojumiem kā “visticamāk”, “nav zināms, bet šķiet, ka” un “viss uz to norāda”. Viņa uzdevums bija visu laiku sevi slēpt, slēpt informāciju, un viņš to darīja ļoti profesionāli… Pirmklasīgs aktieris – ne par velti caur viņa tēlu ir risināti vairāki kino stāsti. Cilvēki ir veltījuši savu laiku, enerģiju un idejas, lai stāsts nonāktu līdz skatītājiem. Varētu teikt, ka arī Talsos revolūcijas gars joprojām ir dzīvs,” atzina A. Kalnozols.

UZZIŅAI

Izstādes kodolu veido dramaturgs un režisors Andris Kalnozols, Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons, Talsu novada muzeja galvenais speciālists izglītojošā darbā Raimonds Felšs, Talsu novada muzeja speciālists vēstures jautājumos Dāvis Derķevics, aktieris, režisors un komponists Toms Auniņš, kā arī sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Narubina un grafiķe Anna Orniņa.