Mazajā izstāžu zālē, sagaidot gleznotāja un pedagoga Valtera Uztiča (1914 – 1991) 95 gadu jubileju, tapusi izstāde, kurā izstādīti līdz šim vēl neeksponēti darbi. Tie ir galvenokārt akvareļi: ainavas, klusās dabas, kā arī Liepājas teātra izrādēm veidoti skatuves meti.

Neliela daļa no apjomīgās mākslinieka darbu kolekcijas, kuru savulaik muzejam dāvinājusi viņa meita Baiba Jaunzeme.

Valters Uzticis ir viens no pagājušā gadsimta otrās puses Liepājas māksliniekiem, kuri savu ceļu mākslā sākuši pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.

Tēva Mārtiņa Uztiča dzimtas saknes meklējamas Vidzemē, Valmieras novadā, mātes Annas – Latgalē, Daugavpilī. Ģimenes pastarītis Valters, ceturtais no brāļiem, pasaulē ienāk 1914. gada 19. jūlijā Daugavpilī.

1941. gada 14. jūnijs. Uztiču ģimenes moku ceļš sācies. Izsūtījumā mirst māte, 1943. gadā  nometnes slimnīcā, smagi sirgstot, aiziet brālis. Valteru no deportācijas pasargāja prombūtne. Viņš tolaik dzīvo  Rīgā.

Bet pirms tam bija mācības Liepājas valsts lietišķākās mākslas vidusskolā. Uzsāktas 1932. gadā, pabeigtas 1936. gadā. Skolas gados Uzticis glezno dekorācijas Liepājas pilsētas drāmas un operas teātrī.   Gadu pēc skolas beigšanas Valters Uzticis strādā Rīgā un uzsāk arhitektūras studijas līdz pienāk laiks, kad jāpilda pilsoņa pienākums pret savu valsti – dienests Latvijas armijā. Uzticis dien Liepājā. Pienāk 1939. gada oktobri, kad Liepājas garnizons pārdzīvo savas pēdējās dienas. Valters Uzticis kopā ar saviem biedriem turpina karadienestu Talsos.

Sācis studēt arhitektūru, Valters Uzticis tomēr izlemj par labu Latvijas mākslas akadēmijai. 1943. gadā viņš absolvē profesora Ludolfa Liberta figurālās glezniecības meistardarbnīcu.

Pirmos piecus pēckara gadus Valters Uzticis Talsos.  Darba vieta – Talsu mākslas un novadpētniecības muzejs. Tad tiek sagaidīts uzaicinājums kļūt par Kuldīgas daiļamatniecības vidusskolas pedagogu. 1952. gadā, skolu slēdzot, liela daļa tās pasniedzēju pārceļas uz Liepāju. Arī Valters Uzticis ar ģimeni, un Liepājas lietišķās mākslas vidusskola iegūst lielisku pasniedzēju un dekoratīvās noformēšanas nodaļas vadītāju. Bet Liepājas teātris – scenogrāfu vairākām neaizmirstamām izrādēm: Andreja Upīša ”Apburtam lokam”, Bertolda Brehta ”Trīsgrašu operai”, Raiņa ”Indulim un Ārijai”, Elīnas Zālītes ”Agrajai rūsai”. Kā skolā, tā teātrī mākslinieks nav svešinieks. Viņš tikai atkal ir atgriezies.

Aktieris Valdemārs Zandbergs, Uztiču ģimenei tuvs cilvēks, teicis, ka vienu vienīgu reizi piedzīvojis gadījumu, kad skatītāju aplausi atskan, skatuves priekškaram atveroties. Tā bijusi atzinība scenogrāfam. Toreiz tas bija Valters Uzticis. 

Uzticis – kolēģis. Profesors Aldis Kļaviņš: ” Viņš profesionālajā viedoklī nelaipoja un neglaimoja. Taisnīgs. Pret audzēkņiem – cilvēcisks. Viņam bija savi estētiskie uzskati un principi. No saviem laikabiedriem – modernākā ceļa gājējs. Mūs, jaunos un pieredzējušos, vienoja ļoti spēcīgas pārrunas un diskusijas ar profesionāliem jautājumiem.”

Uzticis – pedagogs. Rihards Rubīns, ilggadējs Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas direktors: ”Lieliski prata jaunajiem iemācīt glezniecības noslēpumus. Skolēnu mīlēts un cienīts – labs skolotājs. Viņa audzēkņi parasti tika Akadēmijā”.

Uļa Gintnere,
Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja

Foto: reproducējis Jānis Gintners