Saule, jūra ar balto liedagu, ezers un palienes zaļās pļavas vedina uz atpūtu. Par to padomājuši arī pilsētas izstāžu zāļu pārstāvji, liepājniekiem un pilsētas viesiem piedāvājot kaut ko tieši tādu – atvaļinājuma laika noskaņai. Varētu domāt, ko gan vasarīgu var piedāvāt tautas lietišķās mākslas meistari, jo viņu darbs cilvēku apziņā vairāk saistās ar kaut ko ziemīgu – siltām zeķēm, cimdiem un segām. Tomēr studija “Kursa” muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos” iekārtojusi izstādi “Vasaras pieskārieni”. Ekspozīcijā izvietoti 39 studijas dalībnieku darbi.

Studijas “Kursa” meistari gatavojas jubilejai

Studijas “Kursa” vadītāja Ilma Rubene sacīja, ka sievas ilgi domājušas, ko atlasīt no darbu klāsta, lai tie atbilstu vasarīgajam laikam. Bet viss ir kārtībā – izstādē vietu atraduši gan smalki adījumi, lakati un tamborējumi, gan segas un linu dreļļi, gan daudzveidīgas dzintara rotas, pinumi un keramika.

Kursieši šo ekspozīciju uzskata par jubilejas ieskaņas izstādi, jo nākamgad Tautas lietišķās mākslas studija “Kursa” atzīmē savas pastāvēšanas pusgadsimta jubileju. Studija “Kursa” dibināta 1958.gadā. Pie tās pirmsākumiem stāvējusi izcilā tekstilmāksliniece Erna Ošele, pēc tam ilgus gadus to vadījusi daiļamatmeistare Erna Pumpure, bet pēdējos 14 gadus – Ilma Rubene. Pašlaik studijā darbojas 55 dalībnieki. Tie ir dzintara apstrādātāji, audējas, adītājas, pinēji, keramiķi, rokdarbnieces, kuri vēlas savos darbos saglabāt latviešu tautas etnogrāfiskās vērtības, iekļaujoties arī mūsdienu lietišķajā mākslā.

Studijas “Kursa”  jubilejas gads sakrīt ar XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem un XIV Deju svētkiem. Tajos allaž Rīgā notiek arī tautas lietišķās mākslas vērienīgas izstādes, kurās piedalās studijas no visas Latvijas. Liepājnieku “Kursa” ar saviem krāšņajiem kurzemnieciskajiem darbiem vienmēr tiek pamanīta.

“Kursas”  meistares sasēdušas spriež par darbiem, kas taps studijas jubilejas gadam.

Šāda viegla kleitiņa ar somiņu un grezns apmetnītis ir brīnišķīgs un stilīgs tērps vēsākā vasaras pēcpusdienā.

Vēstījums par Liepāju kā kūrorta pērli pagātnē un nākotnē

Liepājas muzeja mazajā zālē iekārtota ļoti interesanta un ar vēsturisko informāciju bagāta izstāde “Liepāja – kūrorta pērle pagātnē un nākotnē”. Ekspozīcija stāsta par mūsu pilsētu kā savulaik Krievijas impērijas Baltijas jūras piekrastes nozīmīgu kūrortu, kas aizsācies 19.gadsimtā Jūrmalas parka teritorijā. Arī 20.gadsimtā, mainoties varām, Liepāja joprojām saglabāja šādu slavu. Tūkstošiem cilvēku šeit atguva un uzlaboja savu veselību. Bet 21.gadsimts sola atdzimšanu, īstenojot uzņēmuma “Livland Resort” kūrorta centra projektu Kūrmājas prospekta galā.  

Ekspozīcija veidota kā tilts starp pagātni, tagadni un nākotni un stāsta ne tikai par veselības uzlabošanas iespējām, bet arī par daudzveidīgu kultūras dzīvi. Pagātne atspoguļota bagātīgā attēlu klāstā un rakstiskā informācijā, kas ļauj ielūkoties Liepājas kā iecienītas kūrvietas izveidē no 19.gs. līdz 20.gs. 30.gadiem. 19.gadsimtā līdz ar ķeizariskās ģimenes un paša imperatora Aleksandra II viesošanos Liepājā 1862.gadā radās impulss arvien lielāku vērību un līdzekļus ieguldīt pilsētai dabas doto dziedniecisko priekšrocību izmantošanā.

Siltā jūras ūdens vannu iestādi jeb Nikolaja peldu iestādi atklāja 1870.gadā, bet 1902.gadā pēc arhitekta P.M.Berči projekta uzbūvēja jauno Liepājas pilsētas peldu iestādi. Liepājnieki tā saucamo Vannu māju ar baltajām kolonām joprojām var apskatīt bijušās sanatorijas teritorijā. Savukārt izstādē eksponēti Vannu mājas bijušās greznības liecinieki – autentiskās apgleznotās flīzes. Izstādes atklāšanā muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere plaši stāstīja, ka peldiestādes apmeklējuma dinamika pieaugusi līdz ar sniegto pakalpojumu klāstu: no 170 dūņu vannām 1913.gadā līdz aptuveni 14000 vannu procedūru 30.gados, ārstējot deviņu dažādu slimību paveidus.

Līdzās dziedniecības vietai izauga arī jaunais pilsētas atpūtas un kultūras centrs – Kūrmāja, kura savus pirmos viesus sagaidījusi 1875.gadā. Ekspozīcijā apskatāma nejauša aculiecinieka uzņemta unikāla fotogrāfija, kas fiksē brīdi, kad 1937.gada Lieldienās nodega slavenā Kūrmāja.

Izstādē var aplūkot arī uzņēmuma “Livland Resort” SPA centra skiču projektu, ko izstrādājuši austriešu arhitekti. Iecerētajā centrā paredzēti 10 stāvi, kuros būs izvietoti veikali, restorāni, bāri, viesnīca, paredzot no katra numuriņa skatu uz jūru, enerģijas uzņemšanas zona (vingrošanas zāles u.tml.), līdzsvara atgūšanas zona (masāžas, pirtis), saunu zona (dažādas terapijas saunas), peldēšanās zona, konferenču centrs, jumta bārs un baseins, apjumtas autostāvvietas.

Izstādē iekļauta un apskatāma arī Armanda Muižnieka īpašas formas minerālūdens krūzīšu, glāzīšu un citu trauku kolekcija. Izstādes atklāšanā pats kolekcijas īpašnieks sacīja, ka krūzītes dažādu valstu kūrortos esot gan pirktas, gan saņemtas dāvanā no draugiem un pavisam svešiem cilvēkiem. Katrai no tām esot savs stāsts, bet uz dažām padomju laika krūzītēm ir personīgi vēlējumi tās īpašniekiem. Kolekcija jau rādīta izstādēs vairākās Latvijas pilsētās.

Izstādes apmeklētāji var degustēt firmas “Gutta PAS” galda ūdeni. Liepājas muzejā izstāde “Liepāja – kūrorta pērle pagātnē un nākotnē” būs skatāma līdz 5.augustam, bet pēc tam līdz 20.augustam – tirdzniecības centrā “Ostmala”. Izstāde tapusi ar Liepājas domes Kultūras pārvaldes, SIA “Griģis un Co”, “Gutta PAS” un SIA “RIMI Latvija” atbalstu.

Liepājas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere klātesošos iepazīstina ar izstādes eksponātiem.

Meitenes izstādē demonstrē 20.gadsimta 30.gadu peldkostīmu modi. Priekšplānā – Vannu mājas autentiskās flīzes.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”