Gandrīz necaurredzams putenis un balta ziema paliek ārā, kad atveram Aizputes Novadpētniecības muzeja durvis. Atnācējus iekšā sagaida neskaitāmu svecīšu siltās liesmiņas, kas pa kāpnēm augšup aizved līdz pat zāles durvīm, kur  skatam paveras plaša un krāsaina izstādes ekspozīcija “Latvija, kādu to mīlam”.

Šeit – Kurzemes piekrastē

Vienotā ekspozīcijā šeit var skatīt liepājnieces, mākslinieces Līgas Petres-Gūtmanes Kurzemes piekrastes raksturīgās ainavas (jūra, mākoņi, kaili koki, pļavas, rudi sarkanas pīlādžogas, ziedi…), impresijas uz apgleznota zīda un Liepājas Tautas foto studijas fotogrāfa Ziedoņa Safronova Latvijas ainava gan krāsainos, gan melnbaltos fotodarbos. Aizputes Novadpētniecības muzeja direktore Jolanta Berga ar saviem ļaudīm un izstādes autoriem ir parūpējusies, lai izstāžu zālē kopā ar ekspozīcijas darbiem ienāk mazliet vasaras un rudens smaržas, jo visapkārt vējo zāļu tējas un medus smaržas. Sanākušie cilvēki klusi tērzē, un laiku pa laikam skan Edgara Eglīša akordeons.

Abi izstādes autori par kopēju ekspozīciju vienojušies ātri un bez domstarpībām. Lai gan katrs izpaužas atšķirīgos mākslas žanros, viņus vieno sirsnīgs un romantisks skatījums uz savas dzimtenes dabu un cilvēkiem. Liepājas Tautas fotostudijas vadītājs Varis Sants tā arī sacīja: “Man ir tuva Ziedoņa fotogrāfija, jo arī es savā būtībā esmu romantiķis un man patīk daiļi darbi, kuros nav fiksēti samocīti, nemotivēti samāksloti, deformēti kadri ar izvalbītām acīm.” Ziedonis Safronovs ar jūtīgu sirdi ir ieraudzījis un notvēris interesantus dabasskatus, cilvēkus, ziedošas pļavas, uguns stihiju u.c.

Savukārt māksliniece Līga Petre-Gūtmane izstādē bez dažiem atsevišķiem ziedu un koku zaru gleznojumiem uz zīda, kas izvietoti starp Ziedoņa ainavām, pamatā aizņēmusi visu garo zāles sienu. Septiņi darbi veido vienotu dabas panorāmu no kosmosa putekļiem, zvaigznēm, debesjuma, ūdens klāja, lidojošiem putniem līdz piekrastes smiltājam. Piedāvātā tēma tiek tulkota dažādi. Piemēram, Ziedonis Safronovs šajos septiņos darbos, kas savienoti vienotā panorāmā, saskata pasaules radīšanu septiņās dienās.

Līgai tas ir plašāka darba pamats, kas tiks papildināts un turpināts vienā ļoti apjomīgā mākslas darbā, kas šajā pavasarī ceļos uz Vāciju, kur Miltenbergas pilsētas modernā rātsnama hallē notiks Liepājas mākslinieces personālizstāde. “Izstādes tēmu jau saskaņoju tikko aizvadītā gada novembrī, kad biju Miltenbergā, lai mūsu sieviešu korim “Aija” palīdzētu sarunāt vieskoncertus Adventes laikā,” stāsta Līga Petre -Gūtmane. “Tā ir tā pati “Latvija, kādu mēs to mīlam” (“Letland – wie wier es lieben”).” Miltenbergas mērijas kultūras referente Gabija Šmite, kura ir manas izstādes kuratore, jau vasarā ciemojās Liepājā, un mēs vienojāmies par izstādes koncepciju. Tās pamats ir nupat Aizputes Novadpētniecības muzejā redzamā Latvijas panorāma – ainava. Miltenbergas rātsnama plašajā hallē pastāvīgi notiek arī citu valstu mākslinieku izstādes. Tagad šis gods ir parādīts arī man. Siena tur ir ļoti gara, un to visu aizņems mana uz zīda gleznotā Latvijas dabas ainava.”

Liepājas māksliniece Eiropas valstu izstāžu zālēs

Jau ne reizi vien esam rakstījuši par Līgas Petres-Gūtmanes kontaktiem un draudzību ar citu valstu māksliniekiem, par viņas darbu izstādēm Francijā, arī pašā Parīzē, un vairākās Vācijas pilsētās. Liepājnieki viņu īpaši ielāgoja, kad pagājušajā vasarā Līgai bija uzticēts gods darināt zīda šalles – dāvanu Nīderlandes karalienei Beatriksei un mūsu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Pirms pāris mēnešiem divās Vācijas pilsētās Līgai bija nozīmīgas izstādes, kuru laikā viņa tika oficiāli uzņemta Ziemeļvācijas mākslinieku apvienībā. Pirmā izstāde notika pazīstamu vācu mākslinieku Šmitu privātajā mākslas galerijā, Alpenas pilsētā, kas atrodas Vācijas vidienē, netālu no Nīderlandes robežas. Tajā bez Līgas ar saviem darbiem piedalījās keramiķe Hiltrude Šmite un akvarelists Johanness Šmits. “Viņš ir ļoti interesanta, erudīta personība,” stāsta Līga. “Pensionēts skolas direktors, dzejnieks, sarakstījis vairākas mācību grāmatas un saņēmis Vācijas valsts augstāko apbalvojumu par ieguldījumu izglītībā. Ar ārkārtīgi savdabīgiem, moderniem stikla darbiem izstādē piedalījās arī Brigita Bekmane-Jennere, kas Vācijā ir pazīstama vitrāžiste, veidojusi un atjaunojusi vitrāžas daudzās baznīcās. Izstādes piektais dalībnieks bija Ziemeļvācijas mākslinieku apvienības priekšsēdētājs, gleznotājs Hartmuts Dirks.”

Līgas Petres-Gūtmanes kolekcijas nosaukums bija “4-4-4” – četri gadalaiki, četras debespuses, četras zemes. “Tā arī savus zīdus biju sagrupējusi: Ziema – Ziemeļi – Latvija; Pavasaris  – Austrumi – Japāna; Vasara – Dienvidi – Spānija,  Rudens – Rietumi – Vācija,” skaidro  māksliniece. “Šie darbi man ir ļoti koši un krāsaini – ar milzīgiem ķirbjiem, vīnogām, pīlādžiem, magnolijas ziediem, flamenko dejotājām, mākoņiem, vēju, ūdens klaju…” Par šiem mākslas svētkiem un Latvijas mākslinieci Līgu Petri-Gūtmani Vācijas četros reģiona laikrakstos bija stāstīts un rakstīts, viņas darbus raksturojot kā impresijas uz zīda.

Līga nebeidz brīnīties par to, ka tā nebija tikai kārtējā izstāde kādā privātā galerijā, bet gan mākslas svētki, kas notika jau 14.gadu un risinājās nedēļas garumā. Svētki parasti sākas ar vernisāžu, muzikāliem priekšnesumiem, un tajā mākslinieki uzturas visu nedēļu. Pašvaldība ļoti atbalsta māksliniekus, pasūta viņiem darbus. “Mani pārsteidza tas, ka šajos mākslas svētkos ne tikai ierodas uz atklāšanu, bet šajos notikumos vienmēr vairākas dienas piedalās arī pilsētas mērs,” atmiņās gremdējas Līga. “Šo notikumu gaida visu gadu. Dārzā ir ugunskurs, tiek vārīta zupa, ir glāze vīna vai sulas. Uz šiem mākslas svētkiem ierodas mākslinieki no daudzām Vācijas pilsētām. Arī birģermeistars Ludvigs Šoirihs no 600 kilometru attālās Kirhcellas pilsētas (tur viesojās arī koris “Aija”) svētkos kopā ar kundzi sarunās un diskusijās par mākslu vakarēšanā pavadīja trīs dienas.”

Otra izstāde notika Raudenfēnas pilsētas rātes namā, kur savu gada pārskata izstādi rīkoja Ziemeļvācijas mākslinieku apvienība. Modernās ēkas visos trijos stāvos regulāri tiek izstādīti mākslas darbi (vitrīnās, uz podestiem un logos), kā arī rīkotas vērienīgas vernisāžas. Šīs izstādes tēma bija “Verbindungen” (“Savienojums”), un tajā piedalījās 33 mākslinieki, arī Līga.

Līgai bija atvēlēts rātsnama halles pats centrs, kurā atrodas strūklaka ar sievietes bronzas figūru paceltām rokām. Līgas 8 metrus garais un metru platais zīda darbs stiepās cauri trijiem stāviem tieši virs strūklakas. Tajā Liepājas māksliniece ik pēc diviem metriem bija attēlojusi četru dažādu sieviešu figūras dabiskā lielumā dinamiskā kustībā ar viļņiem, vējiem, mākoņiem.

“Kāpēc tāds nosaukums – “Savienojums”?” jautā Līga un atbild: “Piemēram, manām sievietēm tā kustība pāriet no viena stāvokļa otrā – zeltainie mati pārvēršas par sauli, otra šo sauli satver savās rokās, apakšējai sievietei reizē ar vēju lidojošo putnu spārni apkļaujas augumam un saplūst ar tērpu… Vēl man bija seši divus metrus gari zīda darbi, kas, brīvi iekārti modernā rātsnama stiklotās halles milzīgajos logos, nemitīgi viegli plīvoja, un šī kustība radīja visai negaidītu dinamisku efektu, kas piesaistīja skatītāju uzmanību.”

Arī šajā izstādē Līgu pārsteidzis tas, ka vernisāža notikusi rātsnama lielajā sēžu zālē, kas uz to laiku bija izbrīvēta no krēsliem, to vietā izvietoti klāti galdi ar svecēm un cienastu. Uz vernisāžu tika ielūgts un ieradās jebkurš interesents un mākslas cienītājs ar ģimenēm. Arī pats pilsētas galva tajā piedalījās ar sievu un meitu, kurai savukārt līdzi bija mazulis, un neformālā gaisotnē tur sarunās pavadīja visus dienu.

Zināšanu apmaiņa par glezniecības noslēpumiem

Pati Ziemeļvācijas mākslinieku apvienība izvietota vecās dzirnavās, kas ir komfortabli izremontētas un piemērotas mākslinieku vajadzībām – ar izstāžu zāli, darbnīcām pirmajā stāvā, kur mākslinieki var strādāt un arī mācīties, ar istabiņām viesmāksliniekiem otrajā stāvā. “Nākamajā nedēļā pēc izstādes Raudenfēnā mani ciemoties savā savrupmājā Dorštenā uzaicināja Lietišķās mākslas institūta mākslas terapeite, docente Dorisa Geharde. Arī viņa ir Ziemeļvācijas mākslinieku apvienības biedre,” turpina stāstīt Līga Petre-Gūtmane. “Dorisa turpat iekārtojusi arī mākslas darbnīcas. Tagad modē ir velt voiloku un no tā darināt somas, cepures, aksesuārus. Arī Dorisa ir radījusi savu oriģināltehniku un voiloku veļ kopā ar zīdu, ļoti interesanti. Dorisa savā darbnīcā ne tikai sniedza man izsmeļošu informāciju, bet arī atklāja vairākus savus knifus un paņēmienus, vārdu sakot, zīda apgleznošanas noslēpumus. Tas mani īpaši pārsteidza un aizkustināja. Viņai ir liela mākslas literatūras bibliotēka, man viņa uzdāvināja vairākas grāmatas. Tā es tikpat kā apguvu vienas nedēļas izsmeļošus bezmaksas kursus mākslas terapijā.”

Te jāpaskaidro, ka Līga ir uzrakstījusi izglītības programmu studentiem par mākslas terapiju, kuru Liepājas Pedagoģijas akadēmijā kā izvēles kursu lasa studentiem jau trīs gadus. Savukārt Dorisa Geharde lasa mākslas terapijas lekcijas arī Eiropā pazīstamā mākslas kolekcionāra Smenda galerijā. “Viņš īpaši specializējies zīda gleznojumos – javiešu, ķīniešu, japāņu utt.,” turpina Līga. “Pirms kādiem astoņiem gadiem arī Aizrobežu mākslas muzejā Rīgā bija izstāde no Smenda galerijas kolekcijas. Viņš, piemēram, ir fotografējis visu šo apgleznošanas procesu, atsevišķus darbarīkus, materiālus. Tagad man ar Dorisas starpniecību radušies labi kontakti un man ir dota iespēja tuvākā laikā papildināt zināšanas šajos kursos.”

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Izstādes “Latvija, kādu to mīlam” atklāšanā Aizputes Novadpētniecības muzejā. No kreisās: fotogrāfs Ziedonis Safronovs, māksliniece Līga Petre-Gūtmane un muzeja direktore Jolanta Berga.