Grāmata “Savs nams, sava pils” ļauj ielūkoties 110 gadus senā pagātnē, iezīmējot nozīmīgus pagrieziena punktus un atklājot, kā veidojusies pilsētas kultūra, tradīcijas un notikumi.

Ievijot tekstā vieglumu

“Tavās rokās tiek nodota neparasta, bet ļoti vērtīga grāmata. Vērtīga novadam, pilsētai, Talsu tautas namam un šīs puses cilvēkiem,” ar šādiem vārdiem grāmatas lappusēs ieskatīties aicina Talsu tautas nama direktore Dace Obodovska. Ieceri par grāmatas izveidi viņa lolojusi jau sen.

“Man šis nams ir ļoti īpašs jau no bērnības. Iedvesmojoties no gaidāmās Talsu tautas nama 110 gadu jubilejas, kopā ar kolēģiem sākām šo ideju īstenot. Tajā brīdī es neapzinājos, ko tas nozīmē, man bija tikai ideja.

Sākām vākt vēstures materiālus, līdz sapratām, ka mums nepieciešams profesionālis – cilvēks ar vēstures zināšanām, novadpētnieks un, pats svarīgākais, – cilvēks, kuram sirdī ir šī pilsēta, kurš ir talsenieks un kuram rūp šeit notiekošais. Uzrunājām Antru Grūbi – viņa piekrita, un tālāk devāmies pie domes vadības. Izpilddirektore teica – dariet, naudu atradīsim!

It kā vienkārši teikumi, bet tai pašā laikā tas bija nozīmīgs grūdiens. Apkopojām dokumentus, uztaisījām tāmi, Talsu novada dome to apstiprināja un piešķīra mums finansējumu šī sapņa realizācijai,” grāmatas tapšanas ceļu ieskicē D. Obodovska.

Grāmata tapa divu gadu garumā – neskatoties uz grūtībām un izaicinājumiem, kuru izstrādes laikā netrūka, nosprausto mērķi izdevies sasniegt.

“Kad Antra iesūtīja mums savu pirmo garadarbu, mēs lasījām un sapratām, ka esam apmaldījušās. Teicu – mums vajag redaktoru, mums vajag cilvēku, kurš sastrukturizē un – pats galvenais – kurš var piedot tekstam vieglumu un liriku, jo vēsture ir vēsture. Mums nevajadzēja redaktoru, kurš iziet cauri gramatikai, mums vajadzēja cilvēku, kurš piešķir grāmatai vieglumu, ievada katrā nodaļā, mīl kultūru un spēj atrast pareizos vārdus,” atklāj D. Obodovska.

Nozīmīga esence – atmiņu stāsti

Viņa cer, ka šis nozīmīgais materiālu kopums veidos izpratni, raisīs pārdomas par pilsētas vēsturi, radīs piederības izjūtu un būs plaši pieejams un noderīgs katram, kam ir bijusi cieša saistība ar šo namu, kam pilsēta un tās vēsture šķiet interesanta un būtiska, vai pretēji – vēl gluži sveša. Grāmata šos mērķus apvieno, ļaujot to izmantot gan kā izziņu resursu, gan reprezentatīvu stāstu.

“Uzsākot projektu, neviens neiedod orientēšanās karti un neparāda, kur tev jāiet, kas tev jādara un kā būs pareizi.

Tautas namam ir 110 gadi, bet kopumā grāmata nav tikai par namu, tā ir grāmata par visu pilsētu, par tās stāstiem un notikumiem 135 gadu griezumā.

Grāmatas dizaina autore Agnese Melbārde ir brīnišķīgi uztvērusi mūsu domu. Ārējais formāts ir neitrāls, bet tai pašā laikā ārkārtīgi skaists – tieši tāds, kāds ir Talsu tautas nams.”

Grāmatas literārā redaktore Elīna Lāce atzīst, ka, no vienas puses, viņai tikusi ļoti skaista loma – būdama grāmatas redaktore un līdzautore, viņa pirmā varēja iedziļināties tekstā, bet, no otras puses, literārajam redaktoram jārēķinās ar to, ka visi pamanīs viņa kļūdas, bet tikai retais zina, cik daudz viņš paveicis. Lai gan 110 gadus vienos vākos ietilpināt nav iespējams, svarīgi sākt par to runāt. Īpaša, viņasprāt, ir ne vien pati grāmata, bet arī tās nosaukums.

“Skaistais ir tas, ka tie nav mani vārdi, tie nav Antras vārdi, tie nav Daces vārdi, bet tie ir vārdi, ko savulaik kā augstu latiņu šim namam deva cilvēki, kas bija klāt pamatakmens ielikšanā.

Bez vēstures daļas grāmatā ir arī atmiņu stāsti, personīgi cilvēku atmiņu stāsti par to, kādu lomu viņu dzīvē tautas nams ir spēlējis. Patiesībā varena grāmata sanāktu arī tad, ja vienos vākos apkopotu atmiņu stāstus,” ir pārliecināta E. Lāce.

Atmiņās dalījusies dzejniece Maija Laukmane, horeogrāfs Gints Skribāns, Talsu tautas nama ilggadējā direktore Valda Bērziņa, diriģente Astrīda Priekule, mūziķis Jānis Stībelis, režisore Inga Krišāne, mūziķis Intars Busulis, komponists Kārlis Rērihs un Inga Ieviņa, kura tautas namā sevi realizējusi dažādās jomās.

Antra Grūbe atklāj, ka grāmatā centusies ietvert dažādus vēstures posmus un iekļaut daudz ilustrāciju, kas stāstu par nama vēsturi padarītu pilnvērtīgāku, krāsaināku un visaptverošāku. Prieku par to, ka vēstures liecības apkopotas taustāmā formā, grāmatas atklāšanas svētkos pauda arī viesi – mūsdienās, kad ir ērti un vienkārši visu saglabāt digitālā formā, iespēja informāciju paturēt rokās, pašķirstīt un nolikt plauktā ir īpaši vērtīga.