Pats pirmais “Saldus stāsta” iznāciens bija dažus mēnešus agrāk – 2023. gada septembra beigās.

Bija samezglojušies vairāki organizatoriski jautājumi, bet beigu beigās saldeniekiem tika parādīt, par ko pēdējā laikā sparīgi sačukstējās Saldus amatiermākslas kolektīvi.

Atsauksmes radošo komandu iedrošināja sakoncentrēt visus spēkus vēlreiz un uzvedumu atkārtot, bet jau augstākā līmenī.

Šī gada martā “Saldus stāsta” skatītāji piepildīja mūsu novadā visietilpīgāko zāli – Saldus sporta kompleksu.

Reti mana tik lielu interesi par amatiermākslas kolektīva pasākumu.

“Kursas” projekts vietējai kultūrvidei bija nozīmīgs arī no citiem aspektiem. Piemēram, mūsu amatiermākslas kolektīvi samērā nemēdz masveidā satikties vienā autordarbā.

Komplimenti arī par amatiermākslas žanru daudzveidību “Saldus stāstā” – tautas dejas un rotaļas papildināja latviešu skatuvisko deju, amatierteātris izcēla tautas mūziku un dziesmas, scenogrāfijā svarīgus akcentus salika tautas lietišķā māksla.

Koncertuzvedums balstījās uz vietējos pasākumos fragmentāri izmantotu avotu – novadpētniecību (libreta autors Marats Samauskis balstījās uz Saldus muzeja vēsturnieces Ilzes Harunas sarakstītu, bet neizdodu grāmatu).

Lai koncertuzvedumu noslīpētu, “Kursas” dejotāji sarīkoja vairākas meistarklases. Viņi izgatavoja skaņu rīkus un iemācījās Saldus pusē pierakstītus dančus.

Vēsturisko tērpu lekcijā dejotāji tika pie vadlīnijas, lai vietējās bodēs paši nokomplektētu tērpus atbilstoši “Saldus stāsta” videi – mazpilsētai 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.