Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 22. februāris

-9°C
Vējš: A 4.8 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Adrians, Adrija, Adriāna, Rigonda, Ārija

Visu mūžu būs puķes  (2)

Atslēgvārdi Ligita Ziemele | grāmata

Kad piedzima mazā Ligita, kaimiņiene bija izkaisījusi pie mājas pavasara ziedus. Jaunā māmiņa, šo ziedu ceļu ieraugot, sacīja, ka tad jau mazulītei visu mūžu netrūks puķu. Šie vārdi izrādījās pravietiski. Meitene izauga, izmācījās par skolotāju, un viņas skolēni, zinot, ka audzinātājai Ligitai Ziemelei patīk ziedi, svētkos viņu vienmēr iepriecināja.

Skolotājas Ligitas Ziemeles pārdomas par ziediem bija publicētas 1965. gada laikrakstā "Skolotāju Avīze". Viņa rakstīja: "Ziedi! Brīnišķīgi ziedi! Uz mana galda vesels klēpis ziedu! Liekas, pati vasara ar savu smaržu mākoni ienākusi klasē. Šodien pēdējā skolas diena. Man pretīm veras trīsdesmit smaidošu acu pāru, un katrs ar vislielāko nepacietību gaida manus vārdus."

Rakstu atraduši viņas pirmā izlaiduma klases skolēni. Un ievietojuši to grāmatiņā "Mīlestība mūža garumā". Šis nelielais izdevums, kas iespiests Rīgā, izdevniecībā "Iedvesmas grāmata", ir skolotājas Ligitas Ziemeles stāsts par viņas pedagoga mūžu, par pirmo audzināmo klasi. Klasi, kurā viņa iegāja tūlīt pēc Liepājas Pedagoģiskā institūta beigšanas, kuras audzēkņus viņa izvadīja no pirmās līdz astotajai klasei – visus pamatskolas gadus. Izdevumu sagatavojusi bijusī skolniece Baiba Mūze, to papildina fotogrāfijas gan no skolotājas, gan viņas pirmo audzēkņu personīgā arhīva.

Grāmatas pamatā ir skolotājas rakstītās atmiņas par savu dzīvi un par savu mīļo pirmo audzināmo klasi. Savukārt grāmatu kā dāvanu mīļotajai audzinātājai sagatavoja tie, kuriem šīs vēstules bija adresētas.

Grāmata "Mīlestība mūža garumā" ir skolotājas atzīšanās mīlestībā saviem pirmajiem audzināmajiem un bijušo skolēnu atzīšanās skolotājai. Grāmatā viņa ar lielu mīlestību piemin katru no saviem toreizējiem mazajiem. Ligita Ziemele pastāsta, ka tas laiks nebija viegls. Vecāki tālu, kam tu sūdzēsies, ka pietrūkst malkas, ar ko krāsni kurināt un ko mugurā vilkt. 

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 9. februāra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!