Pirmsziemassvētku sirsnības un kopābūšanas laikā ik gadu ir koncerti, kas īpaši izceļas. Arī šogad Kurzemes senioru sadziedāšanās un sadancošanās sarīkojumā Liepājas Latviešu biedrības namā brīvu sēdvietu nebija.

“Kā var nepatikt dziedāt!” no sirds saka cīravniece Vera Meire. Viņas pārstāvētais ansamblis ir viens no koncerta dalībniekiem, uzstāšanos gaida bez īpaša satraukuma. Ne jau pirmā skatuve, uz kuras jākāpj, šogad esot bijis īpaši daudz braucienu, pat līdz Valkai un Ikšķilei.

Cīravas vokālais ansamblis “Priekā” kopā dzied jau deviņus gadus, to vada skolotāja Lāsma Jūrmale. Astoņas dāmas, kas bez vajadzības mēģinājumus nekavē un skolotāju klausa ─ tā viņas par sevi smaidot saka.

Dāmas atzīst, ka tādas sadziedāšanās reizes kā šī ir ļoti svarīgas. Un vismaz divreiz gadā, pirms Jāņiem un pirms Ziemassvētkiem, Liepāja ir vieta, kur satikties. Un tagad, pat neraugoties uz sniega trūkumu, sirdī svētku sajūta ir, un Ziemassvētku dziesmu kopīga dziedāšana to rada vēl jo stiprāku.

Arī Otaņķu deju kopai “Teiksma” lampu drudža pirms uzstāšanās nav – apstiprina dejotāja Elvīra Cibule. Kristīnes Jaunbrūnas vadībā “Teiksma” dejo jau desmit gadu un brauc uzstāties visur, kur aicina. Mēģinājumi ir katru trešdienu. Tādi koncerti kā šis ir vajadzīgi. “Tad var redzēt, ko citi iemācījušies. Arī par tērpiem priecājamies, kā tie mainās. Ir saviļņojums,” atzīst E. Cibule. Malacis ir Astrīda Vērdiņa, kas ik gadu šādu pasākumu rīko, un malači ir dziedātāji un dejotāji, kas vīžo sanākt kopā un kaut ko iemācīties – viņa piebilst.

“Jūs jau ļoti labi zināt, ka ir viena būtne, kurai pateicoties mēs visi šeit pulcējamies,” koncertu iesākot, saka tā pastāvīgais konferansjē Jānis Dreiblats. Un izsauc uz skatuves Latvijas Pensionāru federācijas Liepājas Pensionāru biedrības vadītāju Astrīdu Vērdiņu. Viņa savā uzrunā ir īsa: šis gads ir bijis trauksmains, bet mums jāstājas tam pretī ar gaišu un mierīgu prātu, mēs nedrīkstam atvērt durvis tai trauksmei, kas klauvē, laužoties pa tām iekšā. Un tad seko pāris stundu baudas – kā koncertu piesaka J. Dreiblats. Folkloras kopa “Saknes” iesāk ar skaļu ķekatu dziesmu, Priekules “Zilais lakatiņš” pavisam viegli iekustina zāli, kopīgi ar to dziedot “Lai priecīgi Ziemassvētki…”. Dairas Veilandes vadītā Durbes “Mežābele” skar lirisku un filozofisku stīgu – “Mēs dieva bērni šajā pasaulē, lai arī šaubu ēnas mīt katrā dvēselē…”. Arī pati pasākuma dvēsele koncerta laikā pagūst nomainīt tērpus, lai iekļautos Liepājas Pensionāru dienas centra ansamblī “Kurzemīte”. “Neko nevaram mainīt, ir mainījies viss. Bet Ziemassvētku prieks nav izgaisis,” “Kurzemītes” uzstāšanos dzejā piesaka tā dalībniece Gvenda Beģe.

Skaisti dāmu tērpi, sirsnīgas dziesmas, līdzi kustēties mudinošas dejas – koncertā pavisam ir gandrīz trīsdesmit numuru. Dalībnieki bez liepājniekiem, otaņķniekiem, cīravniekiem, priekulniekiem, durbeniekiem ir arī no Kuldīgas, Grobiņas, Brocēniem, Aizputes, Nīcas, Vērgales, Medzes.

12Skatīt galeriju