“Atskatāmies uz to, kāds kādreiz ir bijis svētku laiks un mēs tajā, kā laika ritējums to visu mainījis, ko esam ieguvuši un ko pazaudējuši. Tāda ir arī izvēlētā programma – no izteikti kameriskām solo dziesmām līdz jaudīgām spēcīgām etniskām kopdziesmām, no Ziemassvētku dziesmām līdz tādām, kuras neviens neiedomātos sasaistīt ar šiem svētkiem. Būtiskais ir dvēseles sižets, lai mēs spētu izstaigāt līdzi tam, kas notiek ar cilvēku, ar tautu,” viņš atklāj.

M. Kalita uzsver, ka vēlējies distancēties no tādām ātri iegūstamām Ziemassvētku sajūtām, kuras mēs gribam, lai mums kāds pārdod, – lai snieg sniedziņš, lai skan “Last Christmas”, lai mirguļo lampiņas. “Tas viss nav saistīts ar to, kā es esmu sagatavojies svētkiem.

Līdz ar to šajā koncertuzvedumā nav svarīgi piedāvāt viegli gremojamu produktu, bet pašiem iziet cauri jūtu, domu, emociju virpulim, lai beigās paliktu tikai paši pie sevis,” viņš saka.

Koncertā piedalās Agnese Jēkabsone, Karīna Tatarinova, Everita Pjata-Gertnere, Anete Berķe, Agnija Dreimane, Egons Dombrovskis, Viktors Ellers, Sandis Pēcis, Kārlis Artejevs, Valts Skuja un mūziķi Normunda Kalniņa vadībā.

“Koncerta mozaīka salīmējusies tā, ka mums pašiem ir pārsteigums,” pauž K. Tatarinova. “Šīs sajūtas, domāju, būs pārsteigums arī klausītājiem.”

Ziemassvētki esot jānopelna, un aktrisei patīk sniegt enerģiju un sajūtas citiem un saņemt pretī. “Daudzām dziesmām programmā dots it kā aloģisks risinājums, bet beigās nonāc pie secinājuma, ka tieši tā ir! Jo dzīve ir pretmetiem pilna, tie veido arī Ziemassvētku sajūtu deķi,” viņa pastāsta.

S. Pēcim Ziemassvētku koncerts vienmēr nozīmējot brīnišķīgas noskaņas. “Koncerti veidojas, dziedot dziesmas, esot brīvā atmosfērā ar kolēģiem.

Ja ar prieku dara, prieks pēc tam translējas pie skatītājiem,” viņš secinājis.

Ko darīt, ja šajos laikos cilvēkam īsti nerodas svētku sajūta? “Sāc svinēt vēl vairāk!” ir pārliecināts Sandis. “Katrreiz apkārt ir bēdas, šoreiz tās ir vēl lielākas, bet par spīti svētku sajūta ne tikai sirdī jānes, bet vēl jākultivē pašam, kolēģos un tuviniekos.”

Karīna paturot prātā pašā kara sākumā izlasīto atziņu, ka laikā, kad apkārt tik daudz ļaunuma, galvenais, ko varam darīt, – censties to nevairot. “Mēģināt ar apziņu un sirdi vairot pozitīvas emocijas un dot tālāk tiem, kam visvairāk nepieciešams,” viņa novēl.