Ar pagājušā gadsimta septiņdesmito, astoņdesmito gadu noskaņās ieturētu tematisko ballīti mākslinieki Aivars un Inga Kleini kopā ar draugiem, kolēģiem un domubiedriem piektdien nosvinēja mākslas salona “Ludviķis” gada jubileju.

Pagājušā gada oktobrī salons “Ludviķis” vēra durvis apmeklētājiem pēc tam, kad vairāk nekā gadu A. Kleins nepagurstoši bija strādājis, lai atjaunotu un sakārtotu telpas Ludviķa ielā 3/5. Šogad jūnijā tika atvērts arī pagrabstāvs, kur vēl aizvien apskatāma izstāde “Pagraba artefakti” ar padomju laika un senākām liecībām. Aivara un Ingas Kleinu izveidotais mākslas salons ir piemērs tam, cik daudz var sasniegt ar savām rokām. A. Kleins to sauc par pilsonisku iniciatīvu un labprāt redzētu vairāk šādu piemēru – darīt pašiem, būt atbildīgiem. Tikai pilsoniskai sabiedrībai ir nākotne, viņš uzskata.

Lai nosvinētu mākslas salona “Ludviķis” gada jubileju, A. un I. Kleini savus draugus, citus māksliniekus, kolēģus un domubiedrus bija aicinājuši uz svinībām. Tās, ieturētas 20. gadsimta 70. un 80. gadu tematikā, notika pagrabā. Minētais laikposms ballītei izvēlēts, jo tas bijis salona saimnieku jaunības laiks, kas pavadīts mākslas skolā – radošā un rosinošā vidē. “Māksla principā ir konservs. Ar ko māksla nodarbojas? Tā kaut ko iekonservē. Tā īsti nav autentiska, bet atsauc sajūtas. Jaunībā vēl viss ir priekšā, un dzīve citādāk veidojas,” A. Kleins pastāsta, kāpēc svinību tematikai izvēlēti 20. gadsimta 70. un 80. gadi. Arī pagrabstāvā apskatāmā izstāde “Pagraba artefakti” lielākoties aptver padomju laiku un salonā pārstāvētie mākslinieki lielākoties ir piecdesmitgadnieki – “Ludviķa” saimnieks min vēl vairākus iemeslus.

Viesi bija aicināti ierasties ar fotogrāfijām vai lietām no attiecīgā vēstures posma, līdzi paņemot atbilstošu cienastu. Dažs ciemiņš savā vai savu vecāku skapī bija atradis arī piemērotu apģērbu. Kafijas servīze, lādīte ar dzintara rotājumiem, vēl neizpakots tualetes papīra rullītis, teātra afišas, trauki u.c. lietas rindojās uz dāvanu galdiņa, bet mielastā varēja pacienāties ar ceptām marinētām reņģēm, pildītām olām, rasolu, ķilavmaizītēm, ungāru speķi un citiem labumiem no 30 un 40 gadu senas pagātnes. Bija pat zilcs jeb galerts. Protams, arī atbilstoši stiprie dzērieni. Cienastu sarūpēja gan viesi, gan saimnieki. I. Kleina pastāstīja, ka vīrs speciāli devies uz tirgu, lai atrastu atbilstošas ēdamlietas. Vai tas viss tiešām ir iegādājams arī šodien? “Pa lielam ir, tikai kvalitāte labāka. Tādu riktīgu zilcgaļu nevar dabūt,” salona saimnieks pasmaida.

A. Kleins pastāstīja, ka sadāvinātās pagājušā gadsimta liecības atstās pagrabā un tās būs papildinājums izstādei “Pagraba artefakti”, kas apskatāma vēl līdz Ziemassvētkiem.

28Skatīt galeriju