Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 18. jūlijs

Vārdadiena: Roze, Rozālija

Iesim vēlastīs!

Atslēgvārdi gada vārds | gada nevārds | spārnotais teiciens | valoda

Janvāra beigās Latvijas sabiedrība uzzināja, kas ir pērnā gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Ļaudis šī ikgadējā akcija interesē, un tā ir laba ziņa – tātad viņus interesē latviešu valodas dzīve un nākotne.

Septiņsimt domu

"Tas ir mūsu sperts solis, domājot par valodas attīstību," saka akcijas rīkotājas, Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas pārstāve filoloģijas maģistre un skolotāja Inga Zariņa. "Valoda kā dzīvs organisms reaģē uz visām parādībām pasaulē, politikā, ekonomikā. Un tad nu mums rodas gada vārdi, nevārdi un savārstījumi."

Kopa tiekas un dažādus ar latviešu valodu saistītus jautājumus apspriež katru mēnesi. Bet vienīgā, uz sabiedrību tieši vērstā, aktivitāte ir šī akcija.

Jebkurš akcijai varēja iesūtīt savus valodas atradumus un vērojumus iepriekšējā gadā, atbilstošus kādam no kritērijiem. Kopš akcijas sākuma 2003. gadā aktivitāte ar katru gadu augot. Iesūtītos vārdus izvērtēja literatūrkritiķes un tulkotājas Ievas Kolmanes vadītā žūrija, kurā strādā Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvji. "Nepretendējam uz absolūto patiesību un zinātniskumu, tas nav mūsu mērķis. Mēs kā sabiedriska interešu kopa pievēršam uzmanību un darām, ko varam," piebilst I. Zariņa.

Pieņemti tiek visi iesniegumi, arī tad, ja iesūtītājs nav valodnieks vai literāts, bet viņam ir nojausma, ka kaut kas neder, bet kaut kas cits varētu derēt.

Pateikt latviskāk

I. Zariņa spriež, ka Gada vārda noteikšana ir ļoti nozīmīga: "Tā jau arī mūsu valodas krājums top. Vispirms ir parādība, tad vajadzīgs vārds tās nosaukšanai." Piemēram, pērnā gada sākumā par Gada vārdu kļuva ausīši – bērnudārznieka izdomāts apzīmējums ausu sildītājiem. Filoloģe ir priecīga par to, ka pieaugušie ieklausās un respektē arī pašus mazākos valodas lietotājus. "Tagad jaunieši, jau no bērnudārza vecuma sākot, brīvi skatās uz pasauli. Un paldies, ka mēs tagad zinām, ka mums ir ausīši!" Vai šis vārds patiešām iegājies valodā? "Ja to nelietotu, tas nemaz nebūtu nonācis līdz žūrijai un līdz jums," I. Zariņa atbild.

Viņa piekrīt, ka jauna vārda izdomāšana prasa vairāk enerģijas, nekā vārda pārcelšana no citas valodas vai nosaukuma nokopēšana no kāda Londonas krodziņa. "Bet ar to mēs taču tikai labu latviskajai videi darām."

"Valoda atspoguļo to, kas Latvijā notiek. Kā spogulī parāda,"  filoloģijas maģistre kā piemērus ar smaidu piemin jau gluži vai par folkloru kļuvušās spārnotās frāzes "Tu zini, kas es esmu?" un tamlīdzīgi.

Savukārt nevārdi no valodas ir skaužami. "Mēs pievēršam uzmanību tam, ka krievu un angļu valodas ietekme ir katastrofāla. Visi rusicismi un anglicismi – nevajag nekritiski pārņemt, vajag padomāt, kā pateikt latviskāk un skaistāk." Vai izdodas izskaust? Valodnieki un valodas kopšanas entuziasti jau nevar katram cilvēkam diktēt un kā skolā ar sarkanu labot – atzīst filoloģe. "Bet rezonanse ir, plašsaziņas līdzekļi jau arī dara savu darbu. Pamazām vien, vienā dienā jau tas nenotiek. Tas ir audzināšanas darbs." Filoloģe saka – lai cik grūti laiki, plašsaziņas līdzekļos tomēr vajag atļauties redaktorus un korektorus. Bet vispirms viss atkarīgs no paša runātāja attieksmes: "Cilvēks, kurš kaut cik kritiski izturas pret to, ko publiski saka, nekad neteiks "pa lielam"."

No kurienes nevārdi rodas un kāpēc tik ļoti pielīp? "Tas ir kā ar nezālēm – iesējam burkānus, domājam, būs sulīgi, oranži, skaisti, bet no kurienes tās nezāļu sēklas tur rodas? Vai vārnas atnes, vai kā citādi?" Varbūt kādreiz sakāmā saturs ir spēcīgāks par formu, varbūt vienkārši nemode – sak, kaimiņš muļķojas, es arī tā parunāšu.

Selfijs paliek selfijs

I. Zariņa ieteic arī padomāt par skolu darbu: "Varbūt skolās māca pārlieku zinātniski un nepadomā par tādām stila un latviskas izteiksmes lietām, ko pamatskolā varētu kā pamatakmeni ielikt." Iespējams, Gada vārda akciju varētu vēl vairāk aktivizēt un pārveidot atbilstoši apstākļiem – viņa prāto.
"Varam to paplašināt, reģionus vairāk iesaistīt. Varbūt katra skola var reizi semestrī rīkot gada un nevārda konkursu..."

Diskusijas skolās par šo tēmu varētu notikt – piekrīt Raiņa Liepājas 6. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Daiga Straupeniece. Arī viņa vienmēr ar interesi sekojot Gada vārdiem un nevārdiem. "Ir svarīgi, kādas izmaiņas notiek valodā. Un kad šī akcija izskan, tā liek ieklausīties."

Vai jaunieši pieņem arī jaunvārdus parādību nosaukumu latviskojumiem? Pirms diviem gadiem par Gada vārdu kļuva pašbilde, lai varētu izvairīties no selfija. "Selfijs vēl aizvien ir populārs," pasmejas D. Straupeniece. Bet valoda ir joma, kur laiks visu noliekot savās vietās. Skolotāja pati apzināti cenšoties neuzkrāt nevārdus, tāpēc arī esot grūti nosaukt pašreiz, viņasprāt, aktuālos. Bet ausīs vēl aizvien visstiprāk griežot "pa lielam".

Skolēnu valoda – arī nevārdi un spārnoti teicieni – labi redzami domrakstos. Tie ir, piemēram, tieši tulkojumi no svešvalodām, kas jauniešu vidū varētu likties interesanti. "Valodas meklējumi," pasmaida skolotāja. Vēl nupat stundā analizējuši domrakstu valodu un viegli apsmaidījuši pērles, kas arī varētu pretendēt uz Gada teicienu, piemēram, "uzvalkā staigājošs advokāts" un "viņa ieguva savas laimīgās beigas".

Iepriekšējo aptauju uzvarētāji

Vārdi: zīmols, mēstule, smacenis, draugoties, ēnstrādnieks, talkot, glābējsilīte, zibakcija, staidzināt, ziemotne, pašbilde, ausīši.

Nevārdi: eiro, māsterplāns, centrs, hendlings, siera produkts, šis te… šo te…, saīsināt (darbiniekus), pa lielam, konsolidēt, uzrunāt (problēmu), dīlot, dīlošana, dīls, aplikācija (ja domāta lietotne, lietojumprogramma).

Spārnotie teicieni: "Zelta rokas", "Valsts deg zilās ugunīs", "Vanags noknāba cālīti", "Paņēma un uzmeta", "Bojāts horizontālais taimkods", "Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai nav saprotama", "Un ko jūs saprotat ar polītisku atbildību?", "Krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā", "Rīkojums Nr. 2", "Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķa pārkāpumu tiks izskatīta", "Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!", "Nē, tā es neesmu." – "Tu zini, kas es esmu!?"

2015. gada kandidāti

Vārds: dūcenis, trans, tranis, lidne, lidene (vārda "drons" vietā), filmas kureklis, ēsma, kaceklis (kino tīzera vietā), braunags, vēlbrokastis, vēlastis, (brunch vietā), atkraste (ofšors), veiciens (projekts), dzejniekpāris (Rainis un Aspazija), Porzingis, nelegālais imigrants, velkamists, Kremļa troļļi, sankcijas, hibridkarš u. c.

Nevārds: nerīdzinieks, tikumības grozījumi, zelta retvīters, "Kleever", kārdigans, trūcīgs mazulis, brančs, ekspektācijas, alkooutlets, saskarsmes kontakti, scēna (aprindas) sievietes zinātnē (zinātnieces), uzrunāt amatam u. c.

Spārnotais teiciens: "Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā" (Andris Bērziņš), "Nu, laikam vispirms jāierauj!" (Raimonds Vējonis), "Laimē dējēja apliecība" (komentārs par jauno Latvijas pases dizainu), "Konkrētu iemeslu skolēnu ģībšanai dziesmusvētkos nekonstatē", Saeimas priekšsēdētājas aicinājums turpināt svinības "Sarkanajā glāzē", "bēgļiem draudzīgs imidžs", "dzīve ar garšu", "Slāvu rotācijas aplis" (cēlies no Slāvu tilta apļveida krustojuma), "Slotaskāta salocīšanas tiesas prāva", "Mums politikā ir sava Laimdota. Mums ir Spīdola ar košajiem matiem. Kangaru mums vispār ir līdz kaklam, un Lāčplēša vietā mums bija tikai "lācītis"" (Viesturs Kairišs) u. c.

Daļa iesūtījumu būtu ieskaitāma papildu kategorijā "Gada savārstījums": "Gurmānus Esplanādē iepriecinās krāsainais brančs un bērnu pop-up restorāns", "Piektās ķēves sestais mazdēls", "Vectēva pulkstenis ar otru roku", "Ir jāpievērš uzmanību uz preču cenām, kas tiek iegādātas" u. c.

Avots: twitter.com/gadavards, lvak.wordpress.com.

Gada vārds – spilgtākais un trāpīgākais no tiem pēc latviešu valodas likumībām veidotajiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā izskanējuši pirmo reizi, iemantojuši vai atguvuši popularitāti vai arī lietoti ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.

Gada nevārds – spilgtākais no nejēdzīgi darinātiem vai nevajadzīgi aizgūtiem vārdiem, kas tajā gadā parādījušies vai manāmi izplatījušies, vai arī jau pazīstamiem vārdiem, kas šajā gadā plaši lietoti neiederīgā vai nevajadzīgi sagrozītā nozīmē.

Gada spārnotais teiciens – spilgtākais vai dīvainākais no teicieniem, kas attiecīgajā gadā īpaši bieži lietoti vai tikuši sabiedrībā sevišķi pamanīti.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!