Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 24. maijs

+13°C
Vējš: D 6.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Ilvija, Marlēna, Ziedone

Ko vēlas zināt aktieris?

Atslēgvārdi teātra diena | kultūras pulss | teātris

Tieši šodien tiek atzīmēta Starptautiskā teātra diena. Parasti tajā tiek intervēti aktieri, bet mēs visu sagriezām kājām gaisā – šoreiz intervētāji bija Liepājas teātra mākslinieki, kuri izvēlējās kādu cilvēku, lai uzzinātu kaut ko par teātri un ne tikai...

Par loģiku neloģikā

Humora pilnais aktieris MARĢERS EGLINSKIS par savu sarunas biedreni izvēlējās pasākumu režisori un Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāju MAIJU KALNIŅU. Lūk, mazs fragments no viņu filozofiskā dialoga.

Marģers: – Maija, kāda ir tava mīļākā grāmata?
Maija: – Man grāmatu plauktā vienmēr stāv kādas četras grāmatas, kuras lasu reizē. Šobrīd mana mīļākā grāmata ir... Zini, ir tāds Buiķis?! Jā, latvju zēns, zinātnieks, matemātiķis, kurš ir pārliecināts, ka Dievs eksistē, un mēģina to zinātniski pierādīt. Tās grāmatas nosaukums ir "Vai tas esi tu vai kāds cits". Zini, kas tur ir ļoti interesanti? Ka Ziedoņa dzeja izmantota nevis kā literāra atkāpe, bet kā ilustrācija zinātniski ezotēriskām lietām. Grāmatas autori uzskata, ka Ziedoņa dzeja nav tikai dzeja, bet tajā ietverti kodi, ko zinātnieki mēģina pierādīt ar formulām.

Marģers: – Kā tu domā, cik procentuāli mēs izmantojam savu potenciālu?
Maija: – Nezinot to apjomu, ko neizmantojam, grūti kaut kādus skaitļus nosaukt. Bet, manuprāt, izmantojam ļoti maz. Varbūt nemeklējam pareizajā virzienā, kur tas potenciāls atrodas. Mums gribas visu sastrukturizēt, redzēt, saprast. Bet ir tādi jēdzieni kā intuīcija, iekšējās izjūtas. Man liekas, ka šajā virzienā ir jāiet, ka tām izjūtām jākļūst par mūsu loģikas daļu. Mans jaunākais puika grib būt zinātnieks, un viņš man prasīja: "Vai loģika var būt neloģiska?" Atbildu: "It kā tas viens otru izslēdz." Taču viņš saka: "Bet, ja zinātnieki saprastu, ka loģika ir neloģiska, viņi ieraudzītu daudz vairāk." Tā neloģika ir tik neloģiska, kamēr mums tā ir neizprotama.

Iestudējumā "Ziedonis un Visums", arī Liepājas teātra izrādēs reizēm ir kaut kas tāāāds, ko neviens kritiķis vārdos nevar nosaukt. Mēs nezinām, no kurienes tas nāk. Ir kāda neparedzamā daļa. Es atceros, ka biju mistiskos kursos, kur kursa vadītājs deva uzdevumu – atrast pareizās proporcijās tos komponentus, kas veido ideālu mākslu. Viņš vispār neapskatīja šo te vārdā nenosaucamo neloģisko daļu. Domāja, ka ir tikai jāsaprot, cik procentuāli vajadzīgs iekļaut uzvedumā, pieņemsim, deju, kustību, runu uz skatuves, un tad būs ideālā formula.

Marģers: – Tas varbūt ir tā saucamais zvaigžņu stāvoklis.
Maija: – Var nosaukt arī tā. Sēžot teātrī, esmu domājusi: ir izrādes, kas aizrauj, ieved citā pasaulē. Un man pēc tām negribas nākt uz afterpārtiju. Jo liekas – tikko tas dievišķais ir pieskāries, un negribas to tik vieglprātīgi laist vaļā. Bieži vien mēs saprasto neizmantojam. Mēs sakām, ka sapratām tādas un tādas lietas no izrādes, bet maucam tālāk tāpat...

Marģers: – Kad sākām mācīties par aktieriem, mums bija jāiet skatīties izrādes. Pēc tam mums uzdeva jautājumu: kā patika izrāde un kas patika? Viens džeks atbildēja: "Tā lika padomāt." Par ko padomāt? Viņš nekādi nevarēja to noformulēt. Starp citu, ļoti bieži komentāros par izrādēm tiek izteikts viedoklis, ka tās lika padomāt. Bet par ko? Es tevī, Maija, apbrīnoju spēju ne tikai domāt mākslinieciski, bet arī izteikties. Man šādas spējas nav.
Maija: – Paldies. Es pati to neesmu izvēlējusies. To var saukt par talantu un var arī nesaukt. Uzskatu, ka mūsu spējas ir jālieto, mums ir pienākums to attīstīt. Ja cilvēks pret savu talantu vieglprātīgi izturas, viņš jau pats sev nostājas ceļā. Mēs vienmēr gribam, lai mums talanti būtu kādā citā jomā. Kad kādam pasakām, ka viņa spēks ir tajā, otrs atbild: kāds spēks, tas ir pats par sevi saprotams!

Marģers: – Es šausmīgi apbrīnoju cilvēkus, kas māk gleznot. Pats nevaru uzzīmēt neko, kas līdzinātos tam, ko redzu.
Maija: – Bet es tevi visvairāk apbrīnoju tajos brīžos, kad dziedi savas dziesmas. Tavs talants uz skatuves arī ir super, bet tā dzīvā stīga, kad dziedi savas dziesmas, tava pašiniciatīva ir vislielākā vērtība. Man gribētos novēlēt, lai mums to dāvā vēl vairāk.

Egona Zīverta foto


"Havajas puķi" vajag!

Kopā ar aktieri KASPARU GODU devāmies uz Liepājas Pētertirgu. Jestra saruna viņam izdevās ar dzīvespriecīgo pārdevēju DZINTRU.

Kaspars: – Jūs bieži apmeklējat teātri? Kad pēdējo reizi bijāt?
Dzintra: – Ak tu traks, jau sen esmu aizmirsusi! Manos gados atcerēties!

Kaspars: – Skolas laikā bijāt? Sezonā reizi aizejat?
Dzintra: – Pats par sevi saprotams!

Kaspars: – Kā jums liekas, kādam mūsu laikos jābūt aktierim?
Dzintra: – Aktierim? Smukam, kas māk šitos te (līgani groza gurnus).

Kaspars: – Dejot, ja?
Dzintra: – Jā, dejot. Dziedāt. Liepājas teātrī taču "Havajas puķi" atkal vajag uzvest!

Kaspars: – Jā, tas bija nākamais jautājums: kā jums liekas, kādai jābūt izrādei, lai jūs to gribētu apmeklēt?
Dzintra: – "Havajas puķi" vajag uzvest! Tā patiktu gan tik jaunai meitenei kā es, gan jaunākiem. Mans mazmazdēls tur noteikti plivinātos līdzi.

Kaspars: – Bet ir bijis tā, ka uzved to, kas redzēts jaunībā, un nākas secināt, ka tas nav tas, kā bija.
Dzintra: – Bet vajag taisni tā, kā vajag! Tikko aizgāja garām Borgs, viņš arī tur spēlēja.

Kaspars: – Mēs nevaram Borgu padarīt divdesmit gadu jaunāku.
Dzintra: – Kāpēc ne?!

Kaspars: – Viņam ceļi neklausa.
Dzintra: – Kas viņa neklausa! Tas, ka viņš kanalizācijas akā iekrita ar riteni... tas jau neko nenozīmē...

Kaspars: – Kad plānojat apmeklēt kādu izrādi?
Dzintra: – To es nezinu, tas manam bērnam jāprasa. Nezinu, kur viņa gribēs stumt mani.

Kaspars: – Kā būtu jāsvin Teātra diena?
Dzintra: – Pirmkārt, teātrī visam kam vajadzētu notikt. Otrkārt, uz ielas izrādes vajadzētu rādīt, piemēram, pie "Fonteina" ārā. Ja siltāks laiks, kaut ko jau var pavilkt apakšā biezāku zem svārkiem, un nekādas vainas nebūs laukā.

Egona Zīverta foto


Par aktieriem florbola laukumā

Aktieris VIKTORS ELLERS ir liels sporta cienītājs – viņš brauc rallijā, spēlē basketbolu, hokeju un arī florbolu. Tāpēc izvēlējās intervēt florbola kluba "Kurši" treneri MĀRTIŅU KRŪMU.

Viktors: – Mārtiņ, esi izjutis, ka tavā komandā ir kāds potenciālais aktieris?
Mārtiņš: – Sportā aktiermeistarība ir ļoti svarīga. Vajag pietēlot, notēlot, lai būtu kāds noraidījums pretiniekam. Potenciāls komandā? Jā, ir! Ir tāds interesants cilvēks ar fantastiskām aktiera dotībām – Ingars Jansons. Domāju, ja viņš strādātu teātrī, būtu viens no labākajiem aktieriem.

Viktors: – Esmu pamanījis, ka tavā komandā spēlē arī tavs radinieks (brālis Miķelis Krūms). Arī viņam ir visnotaļ lielas aktierdotības. Varbūt tas ir arī tavs pirksts?
Mārtiņš: – Viennozīmīgi, mans pirksts ir pielikts. 25 gadu garumā esam bijuši plecu pie pleca, tad jau viens otru kaut kādā mērā ietekmē, ne tikai uz laukuma, bet arī dzīvē. Viņš ir viens no tiem, kas spēles laikā bieži uzsprāgst un parāda savas emocijas.

Viktors: – Vai neesi domājis, ka no tavas komandas kāds varētu pievienoties Liepājas teātrim?
Mārtiņš: – To gan nezinu, neesmu informēts. Bet televīzijā mēs esam bijuši, visa komanda ar "Harlem Shake".

Viktors: – Ja Teātra dienas koncertā lūgtu jums nodejot, teiksim, to pašu "Harlem Shake", pēc visnotaļ veiksmīgi aizvadītas sezonas varētu to izdarīt skatītājiem par prieku?
Mārtiņš: – Hārlemas deja tā nebūtu, varbūt kāda tautiska deja. To mēs noteiktu varētu. Tai arī es piekristu.

Viktors: – Bet jums ar tām dāmām tā pamaz. Varbūt tomēr līnijdejas?
Mārtiņš: – Pagaidi, ir jau vēl viens florbola klubs – meiteņu! Vēl ir sieviešu komandas basketbolistes...

Viktors: – Daudzi aktieri seko līdzi florbola kluba gaitām. Kāds būtu tavs novēlējums teātrim un visiem aktierim Teātra dienā?
Mārtiņš: – Tevi šodien redzēju ar lielu hokeja somu un nūju, es vēlētos, lai vairāk tevi satiktu ar florbola nūju. Lai aktieri brīvajos brīžos uzspēlē nevis hokeju un basketbolu, bet florbolu, kas pēdējā laikā kļuvis par ļoti labu, interesantu un attīstītu sporta veidu. Novēlu vairāk atbalstīt un skatīties florbolu!

Viktors: – Tātad rezumēsim: gaidīsim florbolistus teātrī...
Mārtiņš: – ...un aktierus florbolā!

Ģirta Gertsona foto

Inita Gūtmane,

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!