Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 15. oktobris

Vārdadiena: Eda, Hedviga, Helvijs

Kur "lasonīši" ciemos iet  (2)

Atslēgvārdi kultūras pulss | bibliotēkas | cīrava

"Bez sava kolektīva es nebūtu nekas," saka Cīravas bibliotēkas vadītāja Anita Tuleiko. Viņa ir vienīgā no mūspuses bibliotekāriem, kas šogad nominēta Voldemāra Caunes balvai "Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem".

Uzvarētāju paziņošana gaidāma decembrī, bet mēs tikmēr dodamies izzināt Anitas darba noslēpumus.

Darba stundas neskaita

Cīravas bibliotēkā Anita strādā jau 14. gadu. "Pati neesmu cīrvaniece, bet vispār Cīravā esmu bezgalīgi ilgi," viņa ar smaidu stāsta. Šajos gados izdevies ap sevi sapulcēt brīnišķīgus cilvēkus, kas ne vien palīdz ikdienas darbos, bet arī piedalās kopīgo ideju ģenerēšanā.

Ilggadēja Cīravas bibliotekāre ir Sandra Gūtmane. "Ļoti radošs cilvēks, māksliniecisks," stāsta bibliotēkas vadītāja. Tāpat milzīgi palīgi esot arī bibliotēkai līdzās esošā bērnu centra "Gaismiņas" vadītāja Silva Grospiņa un Dzērves pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vita Valdmane un interešu izglītības pedagoģe Lāsma Jūrmale, ar ko bibliotēka sadarbojas programmā "Bērnu žūrija". "Man vispār ir brīnišķīgs kolektīvs!" pārliecināta Anita. Ja nebūtu šo cilvēku, arī nekāda nominācija balvai nebūtu iespējama, viņa uzskata.

Cīrvanieces ir sava darba patriotes un darbā pavadītās stundas neskaita. "Varbūt liekas, ka sevi izdzenam, vienmēr kaut kas jādara, bet citādi jau nevar!" pārliecināti saka bibliotēkas vadītāja. Proporcionāla ieguldītajam darbam ir arī no mazajiem lasītājiem pretī saņemtā atdeve. "Ir tā atgriezeniskā saite, kas veidojas," saka bibliotekāre.

"Visu laiku ir jādarbojas, ir jāķer idejas," viņa vēlreiz uzsver. Labas idejas aizgūtas, piemēram, pagājušā gada Dzejas dienās Liepājā. Tur uz lielā plakāta pilsētas centrā katram bija iespēja pierakstīt savas dzejas rindas. Cīrvanieki nolēmuši to atkārtot. "Uzlikām lielos plakātus, pierakstījām, pēc tam taisījām dzejas darbnīcas, ar bērniem līmējām, zīmējām. Visu kaut ko darījām!" atminas bibliotēkas vadītāja. Savukārt nesen ziņās ieraudzījusi, ka Ventspilī studenti aicināti vecāka gadagājuma cilvēkiem lasīt priekšā avīzes. "Es izdomāju, ka man varētu būt otrādi. Var būt, ka tie seniori grib atnākt un palasīt bērniem priekšā pasakas. Nedēļā pēc svētkiem uztaisījām vienu latviešu pasaku pēcpusdienu," atklāj A. Tuleiko.

Audzina jauno lasītāju

"Tā mēs te skrienam, mums sadarbība ir ar ļoti daudziem cilvēkiem. Mēs visi tā dzīvojam, vienā mutulītī ejam," stāsta Cīravas bibliotēkas vadītāja. Ļoti būtiska ir bibliotēkas sadarbība ar pagasta bērnudārzu. "Svarīgi ir strādāt tā, lai tu nodrošini paaudžu maiņu, lai viņi uz šejieni nāk. Mēs to darām saistībā ar bērnudārzu. Jau trešo gadu strādājam mūsu projektā "Lasonīši ciemos nāk" – tas ir ļoti nopietns projekts, kurā mēs strādājam, lai izaudzinātu jauno lasītāju. Lai viņi aizietu uz pirmo klasīti un jau zinātu, ka šeit ir tā vieta, kur ir forši un labi," stāsta bibliotēkas vadītāja. Cīravā viss esot ar roku aizsniedzams – bērnudārzs, jauniešu centrs tepat. "Bērni aug līdzi visam, kas notiek, un visu laiku darbojas," piebilst bibliotekāre.

"Mums bērnudārzs vispār ļoti labā līmenī strādā, audzinātājas un vadītāja ir ļoti prasīgas," nopietni saka A. Tuleiko. Tāpēc vecākajā grupiņā bērni jau ir pieraduši pie nodarbībām bibliotēkā un ar jaunākajām grāmatām iepazītas labprāt. Turklāt, lai viņus ieinteresētu, bibliotekāres nemitīgi izdomā dažādus interesantus veidus grāmatu lasīšanai. "Tad grāmatiņa tiek izlasīta caur tādu rotaļu, tādu prieku," smaidot saka bibliotēkas vadītāja.

Bērni lasa visi kopā

Uz jautājumu, ko tad bērni mūsdienās lasa, bibliotekāre atbild, ka tas esot mainīgi. Lielākoties to, kas jau iepaticies kādam klasesbiedram un iepriekš ticis skolā apspriests. "Ir tā, ka viens izlasa, otrs, trešais, un tad ir tāds brīdis, kad klasē parunā un pastāsta un kad visi grib. Piemēram, Dzejas dienās pie mums viesojās Uldis Auseklis, un tai brīdī visi lasījām Uldi Ausekli," viņa stāsta.

Bet mazākajiem lasītājiem patīk grāmatu sērijas. "Ir zēnu sērijas, par vāģiem, ir tādas sērijas, kas vispirms bijušas multfilmiņas, meitenes par princesēm lasa," uzskaita bibliotekāre.

Un labi ir tas, ka par krājuma papildināšanas iespējām nevarot sūdzēties, saka cīravniece. "Visu nekad nenopirksi, bet tiekam galā. Normālas, labas grāmatas sapērkam." Bērnu grāmatu fondu papildināt visvairāk palīdzot projekts "Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa". Bet ar pieaugušo grāmatām Aizputes novadā bibliotēkās mainoties. "Mums palīdz tāda lieta, ka mēs braucam uz kaimiņu bibliotēkām aizņemties grāmatas," pastāsta A. Tuleiko.

Sadarbojas ar daudziem

"Mums ir vairāk nekā 600 reģistrēto lietotāju. Un vairāk nekā puse ir vecumā līdz 25 gadiem," uzsver bibliotēkas vadītāja. Liela daļa no tiem esot arodvidusskolas audzēkņi. "Tāpat pamatskolas skolēni nepārtraukti plūst cauri, jo viņi te nāk no autobusa. Trakās dienās ir ap 40 apmeklētāju, vieglās – 20, 25," pastāsta Anita.

Lai uzrunātu gados jaunos lasītājus, laba sadarbība bibliotēkai izveidojusies arī ar jaunsargiem, kas darbojas pagastā, un viņu instruktoru Laimoni Grundmani. Bibliotēkas telpās regulāri notiek dažādi jaunsargu pasākumi, bet par godu Latvijas dzimšanas dienai bibliotēkā bija izlikta arī neliela izstāde par šo tēmu.

Darboties sanācis arī ar Liepājas un novadu radošo apvienību jeb "LiepNoRa", kas cīravniekiem rādījuši dzejas uzvedumu "Satiksimies vējā". Bet ikdienā viens no lielākajiem jauno apmeklētāju piesaistītājiem bibliotēkai ir programma "Bērnu žūrija", kurā Cīravas bibliotēka iesaistās jau 12. gadu. Taču šogad pirmo reizi izveidota arī "Vecāku žūrija", kurā darbojas seši mazo lasītāju vecāki. Prieks esot redzēt, kā bibliotēkā iebrauc jaunās māmiņas ar ratiņiem, lai kopā ar vecākajām atvasēm iepazītu jaunāko bērnu literatūrā, stāsta A. Tuleiko. "Kopumā mums ir vairāk nekā 30 žūrētāju," atklāj bibliotekāre.

"Ir kur izvērsties"

"Mums jau tagad glauni – mēs pa visu apakšējo stāvu pagasta pārvaldē esam," saka bibliotekāre. Iekārtots gan atsevišķs stūrītis, kur darboties bērniem, gan telpa jauniešiem. "Tagad viņiem ir kur izvērsties. Viņi tika pie jaunām, skaistām telpām, līdz ar to mums plūsma ir labāka. Tie, kas grib tikai rotaļāties spēlēties, nāk uz bērnu centriņu. Bet tie, kas grib pie datora vai palasīt, iet uz bibliotēkas telpām. Plus vēl izstāžu zāle – viss ir bibliotēkai," ar lielu prieku viesmīlīgās telpas izrāda bibliotēkas vadītāja.

Lielākos remontdarbus izdevies paveikt par ietaupītajiem pašu budžeta līdzekļiem, bet palīdzējusi arī pašvaldība. Un nu vairs atlikusi tikai viena nerealizēta iecere – izgraut sienu, kas ved uz pieaugušo literatūras krājumu, lai padarītu to lasītājam pieejamāku. "Lai var redzēt, ka tur ir fonds, citādi ir tā, kā mazā alā jālien!" Plānots, ka to varētu izdarīt jau pavasarī.

"Tā sajūta ir neaprakstāma, ka tu neesi viena," uzsver Anita. Uzskatāms piemērs vietējo iedzīvotāju atsaucībai bijusi kaut vai makulatūras vākšanas akcija, kas nesen noslēgusies. Izdevies savākt vairāk nekā sešas tonnas papīra, priecājas bibliotekāre. "Mēs vieni paši neko nebūtu izdarījuši, tā bija fantastiska atsaucība no visiem cilvēkiem!" viņa uzsver.

Piedalīties "Līgatnes papīrfabrikas" izsludinātajā konkursā ierosinājusi bibliotekāre Sandra. "Balvā solīja fotoaparātu, un kolēģītē Sandra teica: "Vienalga kā, bet es dabūšu!" Sākumā viņa piedalījās tikai ar savu ģimeni, bet beigās mūs atbalstīja pilnīgi visi," emocionāli stāsta bibliotēkas vadītāja.

Uzziņai

– Voldemārs Caune bija bibliotekārs, bibliogrāfs un žurnālists, kurš no 1919. līdz 1923. gadam strādāja par pārzini Liepājas Pilsētas bibliotēkā.

– 1919. gadā Liepājas bibliotēkā atklāja pirmo bērnu literatūras nodaļu;

– 2007. gadā, atzīmējot Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 230. gadskārtu un godinot V. Caunes piemiņu, tika iedibināta viņa vārdā nosauktā balva.

– Šogad balvai pieteikti 14 bibliotekāru no deviņām bibliotēkām visā Latvijā.

Marija Leščinska,

Andra Gertsona foto

Cīravas bibliotēkas vadītāju Anitu Tuleiko Voldemāra Caunes balvai pieteica Aizputes kolēģes, kas novērtējušas viņas lielo aizrautību, darbojoties ar bērniem.

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!