Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 17. oktobris

Vārdadiena: Gaitis, Gaits, Karīna

Liepājas mūzikas skaņas pasaulē

Atslēgvārdi liepājas simfoniskais orķestris | koncerttūre

Liepājas Simfoniskā orķestra koncertturneja Āzijā bijis grūts, bet iespaidu pilns laiks, kas rūdījis. Cits ēdiens, laika zona, arī skatītāju kultūra, daudz interviju, pārbraucieni, mēģinājumi un koncerti. Orķestranti turneju sauc par lielu eksāmenu, kas godam izturēts. Koncertceļojumā gūtajos iespaidos dalās LSO galvenais diriģents ATVARS LAKSTĪGALA, mūziķis MĀRIS ZĪLMANIS un sabiedrisko attiecību speciāliste LIENA DĀVIDA.

Darbīgie ķīnieši un laipnie indieši

Liepājas orķestris koncertturnejā uz Ķīnu un Indiju devās īsi pirms Ziemassvētkiem un prombūtnē pavadīja trīs nedēļas. Lai gan bija paredzēti 14 koncertu, Ķīnā organizatori vienu atcēla. Iemesls nav zināms. Par orķestra gaitām kaut ko uzzināt jau agrāk liedza tas, ka Ķīnā sociālie tīkli, piemēram, "Facebook", ir bloķēti. Saziņa ar tuviniekiem lielākoties notikusi telefoniski, kas gan ir padārga. Taču koncertceļojums bijis bagātīgs, intensīvs un devis iespēju izbaudīt krasās kultūratšķirības.

"Ķīnā viss ir vērsts uz ražošanu ar komunistisku pārvaldi. Indija ir pilnīgs pretstats. Nabadzība un bagātība sadzīvo blakus. "Mercedes" autocentrs un grausti cits citam blakus. Cilvēki ir ļoti atklāti. Manai eiropieša uztverei tas šķita pat par pārspīlētu," savos iespaidos dalās M. Zīlmanis. "Redzot, kā cilvēki dzīvo Ķīnā un Indijā, varu teikt, ka Latvija ir fantastiska vieta, kur piedzimt un dzīvot." Viņa lielākais pārsteigums bijis ķīniešu ēdiens. Māris atzīstas, ka bieži vien nav pametusi sajūta, ka kāds gaļu, pirms tā pasniegta, jau ir pakošļājis. "Protams, tās ir manas iedomas, bet ēdiena pagatavošanas veids ir ļoti nepierasts," viņš rezumē.

"Tās ir pretstatu zemes," par Ķīnu un Indiju saka L. Dāvida. "Ja šeit cilvēks nomet papīrīti vai nospļaujas, uz viņu skatāmies šķībi, bet tur tā ir ikdiena. Tās ir divas valstis, kas lielā mērā ir kā gružkastes." Nav nekas neierasts, ka viesnīca slejas starp graustiem un pretī pa ielu skrien žurka. L. Dāvida uzskata, ka katram vajadzētu turp aizbraukt, lai novērtētu savu dzimteni. Lienas vislielākais pārsteigums bijusi Indijas haotiskā satiksme, kurā, šķiet, vispār nav noteikumu, taču tik un tā visi labi saprotas.

Par satiksmi izbrīnīts bijis arī A. Lakstīgala, kurš iedzīvotājus raksturo šādi: "Ķīnieši ir ļoti strādīgi, darbīgi, aktīvi, ir nemitīgā kustībā. Indieši – ļoti smaidīgi." Viņš norāda, ka abās valstīs attieksme bijusi atšķirīga, indieši šķituši pat pārspīlēti laipni. "Reti kur pasaulē esmu redzējis tādus smaidošus cilvēkus un tādu laipnību. Tā ir ne tikai viesnīcā, bet jebkur uz ielas," stāsta diriģents. Tāpat Ķīnā pat lielās pilsētās viesnīcu administratori runā tikai ķīniski, bet Indijā angļu valoda ir otra valsts valoda, tā ka saziņas problēmu nav bijis. 

"Biju domājis un gatavojies, ka būs grūti, bet pārsteidzoši viegli iejutāmies. Arī pie pārtikas pieradām." Lai gan kādam kaut kas nav garšojis, tomēr lielu problēmu ēst neierastos ēdienus nevienam neesot bijis.

Izbraukums sagādājis dažādus ne tikai kultūratšķirību, bet arī praktiskus pārbaudījumus. Savu iespaidu atstājusi laika zonas maiņa par sešām stundām, tāpat bijis jānonāk gan mīnus 30 grādu temperatūrā Ķīnas ziemeļos, gan jābauda plus 23 grādi Indijā. Temperatūras svārstības uz veselību lielu iespaidu nav atstājušas, taču instrumentiem gājis smagāk. "Protams, tādas temperatūras svārstības nenāk par labu ne vijolēm, ne citiem instrumentiem," saka L. Dāvida. Sarežģījumus centušies risināt, un koncertu kvalitāti tas neesot iespaidojis, taču daļa instrumentu tagad prasās pēc uzspodrināšanas un neliela remonta.

"Melanholisko valsi" klausās kā apburti

Lai gan liepājnieki rēķinājušies, ka orķestra klausīšanās tradīcijas vismaz Ķīnā ir īpatnas un klausītāji koncerta laikā var ēst, sarunāties pa mobilo tālruni, staigāt iekšā un ārā, pašiem to piedzīvot tomēr bijis mulsinoši. M. Zīlmanis atzīstas, ka pirmajos koncertos tas radījis diskomfortu. "Ķīnas publika ir īpašs stāsts. Milzīgs zibspuldžu lietus un skaļas sarunas ir pilnīgi pašsaprotama lieta vietējiem," viņš raksturo klausītājus. Taču orķestris ir profesionāls, uzsver L. Dāvida, un šī neierastā situācija koncertu kvalitāti nav ietekmējusi. Diriģents teic, ka rēķinājies ar daudz lielāku trokšņošanu. Lai arī gadījies, ka pa grīdu vārtās niķīgi bērni, viņu tas neesot traucējis.

Gan diriģents, gan sitaminstrumentālists ir priecīgi par iespaidu, kādu uz ķīniešiem atstājis Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis". Vēl pirms došanās turnejā A. Lakstīgala prātojis, kā šo introverto, klusināto mūziku varēs izpildīt ķīniešu radītajā troksnī, taču ikvienā no koncertiem, arī zālēs ar vairākiem tūkstošiem sēdvietu, klausītāji pamiruši. "Viņi bija kā apburti. Bija gandarījums un lepnums, ka mūsu mūzikā ieklausās," saka diriģents. "Tas aizrauj arī aziātu dvēseles," par skaņdarbu piebilst M. Zīlmanis.

Ovācijas orķestrim izdevies izsaukt muzikālajās piedevās, kurās A. Lakstīgala, pēc turnejas rīkotāju idejas, uz skatuves devies, tērpies sarkanā izšūtā ķīniešu tautas tērpa žaketē. "Viņos tas radīja eksploziju. Kad vēl ķīniski iemācījos pateikt Laimīgu Jauno gadu!..." pasmaida diriģents.

Savukārt Indijas divos koncertos orķestris pārliecinājies par pavisam citādu klausītāju. Arī tur uzvedība bija neierasta, taču tā raisīja gaišas emocijas. "Reizēm izskan kāda spilgta epizode skaņdarba vidū, un viņi sāk aplaudēt. Viņi zina, ka skaņdarbs nebeidzas, bet izrāda patiku," pastāsta diriģents un šo pieredzi salīdzina ar operas vai baleta skatītāja reakciju uz āriju vai solo deju.

Atšķirīgas attiecības ar klasisko mūziku

Lūgts raksturot gan ķīniešu, gan indiešu muzikālās tradīcijas, A. Lakstīgala norāda uz atšķirībām. Ķīnā ir pierasts, ka laiku pa laikam viesojas Eiropas orķestri, ir arī vietējie orķestri, varbūt gan ne tik augstas kvalitātes. Savukārt Indijā akadēmiskā mūzika nav tik izplatīta, tur pat neesot augstākās mācību iestādes mūzikā, tikai privātas institūcijas. "Līdz ar to indiešiem dzirdēt orķestri ir daudz vairāk ekskluzīvi," viņš komentē. Indijā organizējot projekta orķestrus, kuros gan pašu indiešu ļoti maz.

Savukārt L. Dāvida uzsver mūzikas klausīšanās atšķirības un norāda, ka Ķīnā klasiskā mūzika, kaut arī pazīstama, nav tik augstā vērtē. "Nesūdzēšos par koncertu apmeklētību. Ņemot vērā zāļu apjomu, tā bija laba. Bet Ķīnā cilvēki var arī iziet ārā, ja apnīk," viņa raksturo. "Indijā mēs neko tādu nenovērojām. Cilvēki noklausās koncertu, un skan ovācijas, tur sagaidījām pat ovācijas, stāvot kājās. Iespējams, mūsu pluss bija, ka sadarbojāmies ar vietējo mākslinieku un izpildījām arī indiešu mūziku."

M.  Zīlmanis teic, ka, koncertējot kopā ar Indijas mūziķiem, varējis sajust šīs nācijas bagāto muzikālo mantojumu. "Augstākā līmeņa profesionalitāte apvienojumā ar Eiropas orķestru tradīcijām bija piedzīvojums," viņš raksturo. "Mūzika vieno tautas un palīdz saprast citas kultūras caur ļoti skaistu un spēcīgu ceļu. Mēs šo ceļu nogājām godam."

Pārbaudījums kolektīvam

Koncertturneja bija liels izaicinājums visam orķestrim. Par to runāja jau pirms tās. Tagad orķestrī to apstiprina. "Tas bija smagi, īpaši pēc Ziemassvētkiem," atceras diriģents. Pārbraucieni gandrīz katru dienu – cits pusotru, cits pat astoņas stundas. Atkal jauna viesnīca, mēģinājums, koncerts. "Visur ir jābūt formā, jāmuzicē, it kā tā būtu pirmā reize," stāsta A. Lakstīgala. Lai gan viņš orķestrī strādā piecus gadus, līdz šim nekad neesot bijusi iespēja ar mūziķiem būt kopā kā ģimenei, tikties brokastīs, pusdienās. Un, katru reizi ieturot maltīti ar citu kolēģi, izdevies radīt sirsnīgākas attiecības.

Arī L. Dāvida piekrīt, ka turneja bijis liels pārbaudījums orķestrim, kad trīs nedēļas jādzīvo ar kolēģi, jāraugās vienās un tajās pašās sejās. "Bet mēs godam izturējām," viņa saka un cer, ka brauciens būs darījis kolektīvu saliedētāku. M. Zīlmanis atminas prombūtni svētkos. "Šajā laikā mēs bijām kopā Ziemassvētkos, kas ir ģimenes svētki un kas noteikti paliks spilgtā atmiņā. Nekādas komercijas apkārt, tikai kolēģu sirsnīgums un laiks, kad katram pašam pacelt acis un padomāt par svētku nozīmi," viņš ieskicē noskaņu. Taču par kolektīva savstarpējām attiecībām varēšot spriest tikai pēc zināma laika, jo pirmās izjūtas ir nogurums pēc garā ceļa. "Domāju, ka pēc mazas atpūtas būsim priecīgi cits citu atkal satikt," pasmaida Māris. Šonedēļ jau mūziķi atkal sanākuši kopā.

"Es atļaušos teikt, ka nebiju gaidījis, ka tik labi izdosies," vaļsirdīgi saka A. Lakstīgala. "Tiešām paldies visam orķestrim. To vēl mūziķiem pašiem pateikšu."

Idejas par jauniem koncertiem

Liepājas Simfoniskais orķestris no Baltijas valstīm bija pirmais, kas uzstājies Indijā. Turklāt viens no koncertiem – galvaspilsētā Deli – bija veltīts Latvijas prezidentūrai ES. Tas pulcēja gandrīz pilnu Deli lielāko koncertzāli ar 3500 vietām. To organizatori izmanto vien retās reizēs, jo zāli grūti piepildīt. Atsauksmes no diplomātiem un Indijas kultūras nozares pārstāvjiem bijušas lieliskas. Latvijas vēstnieks Indijā Aivars Groza bijis sajūsmināts par orķestra skanējumu.

A. Lakstīgala uzsver, ka, protams, ir patīkami diriģēt koncertu ar pievienoto vērtību un ir pateicīgs par uzņemšanu Indijā, taču atzīstas, ka neprot šķirot koncertus. "Vai tas būtu Amerikas prezidentam vai bērniem Vaiņodē. Man tajā brīdī tas ir pats galvenais. Mēģinu arī orķestrim dot šo savu redzējumu, ka jāspēlē augstā līmenī jebkur, vienalga, kas klausās," viņš saka.

Pēcdaudzajiem koncertiem un labajām atsauksmēm jau izskanējuši piedāvājumi viesoties atkal, tāpat arī diriģents saņēmis uzaicinājumus. "Es liku saprast, ka mēs ļoti labprāt, bet varbūt ne gluži pa Ziemassvētku laiku un varbūt ne tik garu periodu," atzīstas A. Lakstīgala. Par neko konkrētu gan vēl nevarot runāt, tās ir tikai sarunas. Taču Latvijas vēstniecība Indijā ir ļoti ieinteresēta redzēt Liepājas orķestri atkal. Tā ka orķestra valdes locekļa Ulda Lipska sapnis par pasaules iekarošanu sāk piepildīties. "Man šķiet, ka nav nekādu problēmu un šķēršļu, lai arī turpmāk laiku pa laikam varētu doties plašākos koncertceļojumos," A. Lakstīgala beigās rezumē.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!