Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 12. decembris

Vārdadiena: Iveta, Otīlija

Mirdza Ķempe un Kalētu pionieri

Atslēgvārdi mirdza ķempe | kalētu pamatskola

Kad pavasarī visās grāvmalās un laukos sazied pienenes, dažs labs pusmūža vai vecāka gadagājuma kalētnieks atceras kādu senu notikumu – proti, to dienu, kad skolā viesojās dzejniece Mirdza Ķempe. Tas bija 1964. gada 31. maijā.

Tālo laiku savā atmiņā atdzīvina Kalētu pamatskolas skolotāja, senlietu krātuves vadītāja Gunta Ziemele: "Atminos, ka svētki norisinājās visas dienas garumā, bet gatavošanās sākās jau krietni agrāk. Lai tikai viss būtu labi, lai viss notiktu, kā paredzēts. Vispirms skolas zālē bija pionieru vienības svinīgā līnija, kuras laikā uzņēma jaunos pionierus. Par goda pionieri kļuva arī Mirdza Ķempe." Dzejniece bijusi ar mieru, ka Kalētu skolas vienībai dod viņas vārdu. Iepriekš tā saucās padomju patriota Oļega Koševoja vārdā, bet 1959. gadā pārdēvēta par Mirdzas Ķempes pionieru vienību.

To, kuram radusies ideja par nosaukuma maiņu, neviens no uzrunātajiem kalētniekiem neatceras, bet svarīgs ir pats fakts, jo kas gan kopīgs ukraiņu partizānam Koševojam ar tālo ciemu Latvijā. Savukārt pazīstamajai dzejniecei Kalēti ir dzimtas sākotne, šeit dzīvojuši viņas vecvecāki, arī vecāki pirms pārcelšanās uz Liepāju. Tas ir minējums, bet varbūt nosaukuma maiņa notikusi, stājoties amatā jaunajai direktorei Valdai Smurģei, kas ļoti augstu vērtēja latviešu valodu un literatūru. Lai nu kā toreiz ir bijis, taču šajā dienā M. Ķempei svinīgi apsiets sarkanais kaklauts un viņa sveikta ar krāšņiem pavasara ziediem.

Turpina G. Ziemele: "Kaklauts tik skaisti saderēja ar dzejnieces melno kleitu, kuras apakšmalu rotāja sarkani raksti. Viņa bija priecīga un reizē cēla. Sēdēja stalti paceltu galvu, ko rotāja biezie, kuplie mati. Un tad tā saruna ar Mirdzu Ķempi! Skolotāji un tie bērni, kas bija sagatavojušies, uzdeva jautājumus. Dzejniece atbildēja, stāstīja par sevi, par ārzemēm, īpaši jūsmīgi – par Indiju un tiem cilvēkiem, kas palīdzējuši viņai šo zemi iemīlēt. Viņa runāja izteiksmīgi, dziļā krūšu balsī. Un izskatījās kā karaliene. Tas bija tik aizraujoši! Vēl tagad atceros, kā ar milzu apbrīnu skatījos uz viņu, kā, elpu aizturējusi, klausījos stāstītajā. Tā taču bija viņa, kuras dzejolis "Šķēres" man tik ļoti patika, kad mamma to skaļi lasīja priekšā no kādas mazas sarkanas grāmatiņas. Un nu viņa bija tepat dažu soļu attālumā!" Gunta pieklust, it kā sakārtodama savas bērnības atmiņas, tad domīgi nosaka: "Drosmīga, oriģināla, spilgta. Cilvēks ne no šīs pasaules. Viņa stāvēja pāri visiem vērtējumiem."

Arī citi bijušie Kalētu skolotāji ar gaišumu sirdī atceras M. Ķempes viesošanos. Olga Kivleniece stāsta, ka todien bijis ļoti skaists, saulains laiks. Un dzejniece teikusi, ka šajā dienā zied visa Latvija. Sarīkojuma otrā daļa notikusi skolas priekšā esošajā laukumā. Visapkārt svaigs zaļums, ziedošas puķes un ļoti daudz ļaužu, jo šis sarīkojums bija svarīgs notikums ne tikai skolas, bet arī bērnu vecāku un ciema dzīvē.

Burvju ģimenē abām mazajām meitām Inesei un Agritai mamma bija nopirkusi pa grāmatiņai, lai viņas varētu palūgt dzejnieces autogrāfu. Interesanti, ka tās nemaz nebija pašas Mirdzas Ķempes grāmatas, Agritai ieraksts veltīts Harija Heislera dzejas krājumā "Atzīšanās".

To, ka Mirdza Ķempe vēl kādreiz būtu ciemojusies skolā, neviens neatceras, visticamāk, šī bijusi vienīgā reize. Bet ar skolēniem dzejnieci saistījusi diezgan regulāra sarakste. G. Ziemele atceras, ka tikai apzinīgākie pionieri drīkstējuši rakstīt vēstules, kurās stāstījuši par to, kas skolā notiek: par metāllūžņu un makulatūras vākšanu, par konkursiem, par darbu ar oktobrēniem un pionieru pulciņu savstarpējo sacensību, kā arī citām lietām.         

Padomju laikā skolās viena telpa bija pionieru istaba. G. Ziemele stāsta, ka Kalētos šajā istabā bijis iekārtots M. Ķempes stūrītis, kur plauktā bijuši novietoti dzejnieces darbi. Turpat atradusies arī viņas dāvinātā grāmata "Ai, zaļā bērzu birze". Aiz stikla stāvējusi liela dzejnieces bilde. Un viņas rakstītās vēstules skolēniem. Tās diemžēl pazudušas. Deviņdesmitajos gados visu, kas saistījās ar pionieru organizāciju, likvidēja, izmeta. G. Ziemele min, ka papīra lapas, kas bija saliktas kaudzēs, mitrumā salipa, gāja bojā. Iespējams, starp papīriem bija arī M. Ķempes vēstules.

Kad 1974. gada 12. aprīlī dzejniece devās viņsaulē un viņu apbedīja Raiņa kapos, uz izvadīšanas ceremoniju Rīgā devās arī Kalētu astoņgadīgās skolas vecākā pionieru vadītāja Mārīte Virkava (tolaik Bumbule) un skolnieces Margita Mažaika un Agrita Otaņķe (Burve). Jā, jā, tā pati mazā meitenīte, kas pirms desmit  gadiem lūdza autogrāfu. Margitas mamma, pensionētā skolotāja Astrīda Mažaika atceras, ka meitai braucienam uz Rīgu, kas lauku bērnam, protams, bija liels notikums, nopirka mīkstu, zaļu mētelīti. A. Otaņķe atminas: "No Kalētiem ar autobusu vakarā aizbraucām uz Grobiņu, kur mūs sagaidīja skolotāja Mirdza Gūža. Viņa mūs aizveda uz internātu, tur pārnakšņojām. Pats brauciens no atmiņas kaut kā pagaisis. Kapsētu gan atceros. Bija ļoti, ļoti daudz cilvēku. Un auksts. Krita slapjas sniegpārslas. Biju pārsalusi, turot rokās pašas plūkto zilo vizbulīšu pušķīti, bet vēl vairāk nobijusies, jo  man bija jāsaka dzīvē pirmā publiskā uzruna – "Šos ziediņus mēs dzejniecei vedam no tēta dzimtās puses – Kalētiem"."

Pionieru vienība Kalētos godam attaisnoja Mirdzas Ķempes vārdu līdz pastāvēšanas beigām. Un godā tika celta ne tikai viņa. Kalētniece Iveta Tuskena (Strēle) atceras, ka viņas pionieru pulciņš saucās Zentas Ērgles vārdā. Tas nozīmēja, ka skolēni cītīgāk studēja tieši šīs rakstnieces biogrāfiju un darbus, jo par savu pulciņa varoni bija jāzina viss. Protams, laimējās tiem, kuru pulciņiem un vienībām bija izvēlēti kultūras cilvēki, nevis pavļiki morozovi un zojas kosmodemjanskas. Vairums cilvēku tolaik dzīvoja vienkāršu dzīvi un par politiku daudz nerunāja. Vai viennozīmīgi ticēja ikdienas ziņām, grūti pateikt, jo daudziem vēl bija Ulmaņlaiku pieredze, bet arī tā bija atšķirīga. Viens gan skaidrs – bērniem nerūpēja ne pastāvošā iekārta, ne tas, ko sludināja komunistiskā partija. Viņiem svarīgi bija vecāki, mājas dzīve, vēlāk skola, draugi un klasesbiedri. Protams, pāri visam bija nostiepts padomju ideoloģijas tīkls, bet tam bija arī lieli caurumi jeb iespējas nepārvērsties par propagandas ruporu.

Te noteikti jāpiemin pionieru organizācija, kas veica tagadējo interešu izglītības darbu. Bērni vecumā no 10 līdz 14 gadiem izdeva sienas avīzes, vāca metāllūžņus un makulatūru, apguva ierindas mācību, palīdzēja veciem vientuļiem cilvēkiem, organizēja nodarbības mazākajiem skolēniem. Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Darbu koordinēja pionieru vadītājs, kurš nebija neviens cits kā parasts skolotājs, un kura joma viņam bija tuvāka, tajā arī bērni bija aktīvāki. Daudzas priekšzīmīgas to laiku pionieru vadītājas joprojām strādā skolās, daudzas vadošos amatos, daudzas iesaistās projektos, jo viņas raksturo vārds aktivitāte. Kā toreiz, tā tagad, un bez ideoloģijas, bet ar ieinteresētību.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!