Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 15. novembris

Vārdadiena: Leopolds, Unda, Undīne

Mūzika ledus kalnā

Atslēgvārdi kultūras pulss | polija | Ščecina | ceļojums | Ščecinas filharmonijas ēka

Šogad vasaras ceļojuma laikā gadījās nakšņot Polijas pilsētā Ščecinā, līdz ar to vienu vakaru varējām veltīt pilsētas apskatei. Protams, tik īsā laikā tā ir virspusēja, tomēr vienu no iepazītajām vietām, proti, Ščecinas filharmoniju, gribas pieminēt. Kaut vai tādēļ, ka vēl pavisam nesen tik daudz tika runāts, rakstīts un spriests par Liepājas koncertzāli. 

Ščecinas filharmonijas ēka pamanāma jau pa gabalu, jo uz pilsētvides ēku un apstādījumu fona izdalās ar savu baltumu. Pieejot tuvāk, arī ar neparastajām formām. Ēka atgādina lielu, baltu kalnu, ko veido it kā kopā sabīdīti ledus gabali, kuru smailes vērstas pret debesīm. Nu gluži kā Sniega karalienes pils Hansa Kristiana Andersena pasakā.

Ir ap desmitiem vakarā, un pirms brīža beidzies koncerts. Afiša vēsta, ka tajā skanējis mūsdienu džezs. Tomēr visi koncerta apmeklētāji nesteidzas doties projām, daļa paliek filharmonijas plašajā, baltajā priekštelpā, kur dīdžejs jau nodrošina kvalitatīvu relaksējošas mūzikas fonu tiem, kuri vēlas turpināt baudīt vakaru, dejojot, malkojot vīnu vai vienkārši ļaujoties sarunām ar draugiem. Zilgani violetā gaisma no pults starmešiem telpai un cilvēku siluetiem piešķir tādu kā ziemeļu gaismas noslēpumainību. Apkārtējais plašums ļauj brīvi justies ikvienam, gan pusmūža dejotājam, kurš ar vienkāršām kustībām līgani šūpojas mūzikas ritmā, gan mīkstos zviļņos iegrimušu jauniešu pulciņam, gan mums, no malas ienākušiem vērotājiem. Un te, stāvot zem augstajiem griestiem, gribot negribot atceros "Lielo dzintaru" un lielo tā mīnusu, kas, manuprāt, sākas jau pie ieejas, kur gaidītā plašuma vietā ienācēju no visām pusēm ierobežo konstrukcijas, tāpēc rodas sajūta, ka ēkā ir nevis jāieiet, bet jāiespraucas. Labi gan, ka tik ļoti vajadzīgo plašuma izjūtu kompensē lielā zāle, kas, manuprāt, arī ir ēkas sirds.

Taču, atgriežoties pie Ščecinas filharmonijas, noteikti jāpiemin, ka 2015. gadā tā tika atzīta par labāko ēku Eiropā, kļūstot par leģendārā 20. gadsimta modernisma arhitekta Ludviga Mīsa van der Roes vārdā nosauktās balvas laureāti. Ēkas projekts izstrādāts Spānijas birojā "Barozi/Veiga", un tā autori ir spānis Alberto Veiga un itāļu izcelsmes arhitekts Fabricio Barozi. Mīsa van der Roes balvu, kas ir nozīmīgākais apbalvojums Eiropas arhitektūrā, reizi divos gados piešķir Eiropas Komisija, Eiroparlaments un Mīsa van der Roes fonds. Konkursa uzvarētāji saņem 60 000 eiro.

Reizē ar Ščecinas koncertzāli uz Mīsa van der Roes 2015. gada balvu, kurai pavisam bija pieteikti 420 objekti no 36 Eiropas valstīm, pretendēja arī deviņi darbi no Latvijas, tostarp Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas rekonstrukcijas projekts (Latvijas arhitektūras Lielās gada balvas 2014. gada ieguvējs, Zaigas Gailes birojs), Austrumlatvijas koncertzāle "Gors" (Vizuālās modelēšanas studija), Latvijas Nacionālā bibliotēka (Gunārs Birkerts un arhitektu birojs "Ģelzis – Šmits – Arhetips") un citi.

Ščecinas filharmonijas ēkas telpas ir racionāli izvietotas un atšķirībā no Liepājas koncertzāles viegli atrodamas. Galvenā koncertzāle, kas tiek dēvēta par Zelta zāli, paredzēta 951 apmeklētājam, tajā var izvietoties 120 mūziķu liels orķestris un koris ar vairāk nekā 100 dziedātājiem. Ēkā ir arī Melnā kamerzāle ar 192 vietām, daudzfunkcionāla izstāžu un konferenču telpa un jau pieminētais plašais foajē.

Ščecinas koncertzāles atklāšanai par godu 2014. gada septembrī notika koncerts, kurā ar krāšņu programmu uzstājās Ščecinas filharmonijas simfoniskais orķestris, kuru diriģēja latviešu diriģents Gints Glinka. Latviju pārstāvēja arī Valsts akadēmiskais koris "Latvija", un tas kārtējo reizi apliecina mūsu valsts mūziķu augsto profesionalitāti, jo šo koncertu apmeklēja arī augstas Eiropas Komisijas amatpersonas.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!