Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 16. oktobris

Vārdadiena: Daiga, Dinija

Ostas un cietokšņa pilsēta Liepāja – identitāte un attīstība  (1)

Atslēgvārdi kultūras pulss

Senajā Kursā – teritorijā uz rietumiem no Rīgas un likteņupes Daugavas – dzīvoja gudri, uzņēmīgi un darbīgi ļaudis. Bagātā Kursa interesēja daudzus. Izmantojot kuģojamās upes un senās ostas, kuršu un zemgaļu pārvaldītās zemes nonāca svešinieku pārvaldījumā.

Stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības, ūdensceļu un ostu kontrolei – Rīgā, Vindavā un arī Līvā – uzcēla cietokšņus ar militāru, ekonomisku un sociālu nozīmi.

Libavas iedzīvotāju uzņēmību un pašapziņu 17. un 18. gadsimta mijā apliecināja viņu dižais veikums – izbūvētā tirdzniecības osta, kura Lielā Ziemeļu kara laikā kļuva par pieturas un caurbraukšanas vietu svešinieku armijām. Zviedri Libavu nocietināja un ostas tuvumā izveidoja skanstis, bet imperators Pēteris I (1672–1725) Ņevas upes grīvas tuvumā uzsāka Cariskajā Krievijā pirmā jūras cietokšņa, militārās ostas un kara pilsētiņas būvniecību.

Libava 1795. gadā pēc Polijas–Lietuvas valsts teritorijas sadalīšanas starp Krieviju, Prūsiju un Austriju kļuva par Cariskās Krievijas rietumu robežas pilsētu, kurā vairakkārt iecerēja būvēt nocietinājumus, taču ieceres neīstenoja. 19. gadsimtā pilsēta ieguva plašu un modernu tirdzniecības ostu, bet 1890. gada 15. janvārī Krievijas imperators Aleksandrs III parakstīja pavēli par kara ostas celtniecību Libavā, lai saskaņā ar Cariskās Krievijas ģenerālštāba un Jūras kara flotes pavēlniecības ieceri pilsēta kļūtu par jūras un sauszemes cietoksni un Baltijas jūras flotes galveno bāzi. Vērienīgā fortifikācijas būvju sistēma aptvēra visu Libavas pilsētas teritoriju. Nocietinājumu kompleksa, kara ostas un pilsētiņas radīšanā piedalījās izcili inženieri un arhitekti. Karostas pilsētiņā būvēto ēku konstruktīvais, funkcionālais un mākslinieciskais risinājums atspoguļoja laikmeta būvmākslas jaunākos sasniegumus. Rūpniecības uzplaukums Eiropas valstīs un Cariskajā Krievijā 19. gadsimta nogalē veicināja dārzu pilsētu idejas attīstību. Liepājas Karostas pilsētiņā elitārās vides radīšanai izmantotie dārzu pilsētas apbūves principi palīdzēja radīt plānojumu, kur apbūve, zaļumu sistēma, inženiertehniskās un fortifikācijas būves veidoja vienotu kompleksu.

Mūsdienu pasaulē iepriekšējo gadsimtu fortifikācijas būves un nocietinājumu sistēmas raisa cilvēkos ļoti lielu interesi. Šveices pilsēta Bellinzona ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā tikai tādēļ, ka pilsētā saglabājušies trīs dažādu laikmetu cietokšņi. Diemžēl Liepājas Karostas pilsētiņas unikālā apbūve un vēsturiskais plānojums joprojām tiek pakļauts degradācijai. Kuldīgas pilsētas galvenā arhitekte Jana Jākobsone savā pētījumā "Vietējās identitātes – kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas ietekmējošie faktori līdzsvarotas attīstības kontekstā. Kuldīgas piemērs", analizējot pilsētu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, kā arī attīstību, neievērojot ilgtspējības principu, rakstīja: "Katram novadam Latvijā ir savas vērtības un kvalitātes, kas tos padara unikālus. Pilsētu attīstības plānošanā jāveicina daudzveidīga pieeja, respektējot teritoriju dažādību. Identitāte ir būtisks priekšnoteikums pilsētas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Novados, kur nav saglabājusies vēsturiskā identitāte, cilvēki mēģina konstruēt jaunu identitāti." Ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, kura Liepājā sasniedzama tikai tādā gadījumā, ja tiek ievērotas partnerattiecības starp šajā procesā iesaistītajām pusēm – valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem, radot iespēju dot savu ieguldījumu pilsētas attīstības veicināšanā.

Ilgtspējīgs, tā ir īpašība – spēja pastāvēt vai atkārtoties ilgstoši. Pilsētu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai pieņemtajiem lēmumiem jābalstās uz atbildību, ievērojot trīs galvenos aspektus:

 ekoloģisko, lai mazinātu klimata izmaiņas un piesārņojumu,

sociālo, lai nodrošinātu augstas kvalitātes iekšējo un ārējo dzīves telpu,

 ekonomisko, lai taupītu resursus.

2012. gadā apstiprināja Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu 2011.–2023. gadam, kura pasūtītājs bija Liepājas pilsētas Būvvalde. Pilsētas attīstībai organizētajos sabiedriskās apspriešanas pasākumos SIA "Grupa 93" piedāvāja Liepāju nākotnē skatīt kā starptautiskas nozīmes attīstības centru, kura unikalitāte būtu skatāma daudzveidībā un konkurētspējā. Attīstības plānojuma pirmos rezultātus un interešu lobēšanu liepājnieki jau ir pamanījuši – zaudēta vēsturiskajā apbūvē nozīmīga ēka Dīķa ielā 6, un tās vietā steidzīgi izveidota automašīnu novietne. Zinātnieku un vēsturnieku pētījumi netika ņemti vērā, jo valsts likumdošana to neparedzot.

Kāda turpmākajos gados veidosies ostu un cietokšņu pilsēta Liepāja? Pilsēta ar identitāti un raksturu vai vieta, kur ieskrieties jūras vējiem? Vai, Liepājai attīstoties, pilsētas identitāti iespējams saglabāt, vai arī pilsētas identitātes saglabāšana ir kavēklis ekonomiskajai attīstībai? Vai ostas un cietokšņi veido Liepājas identitāti? Vai senās fortifikāciju būves Liepājā jau ir pagātne, vai arī tās atdzims nākotnei? Neatbildētu jautājumu ir daudz. Lai rastu atbildes, dzima ideja Latvijas lielākajās ostas pilsētās – Rīgā, Liepājā un Ventspilī – organizēt Rīgas Tehniskās universitātes 150. gadskārtai veltītu starptautisku zinātnisko konferenci ar plašu pasākumu programmu "Ostas un cietokšņa pilsēta Liepāja – identitāte un attīstība". RTU Liepājas filiāle sirsnīgi pateicas AS "Liepājas metalurgs" vadībai un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pārvaldniekam Guntaram Krieviņam un viņa vietniekam Jānim Lapiņam, Liepājas SEZ valdes priekšsēdētāja vietniekam Guntim Beļskim un Evitai Pērkonei par atbalstu un patiesu interesi Liepājai aktuālu problēmu risinājumu meklējumos. Konferences darbs sākās 31. oktobrī Rīgā – bez Liepājas pašvaldības un Būvvaldes pārstāvju dalības. Pilsētas pašvaldībai neesot finansējuma, lai atbalstītu Liepājas attīstībai veltītu konferenci, bet Liepājas pilsētas Būvvaldei – pārāk maz laika, lai no marta līdz oktobra pēdējai dienai sagatavotu kvalitatīvu stāstījumu par pilsētu, kuras problēmas ikdienā tiek risinātas. Ar Rīgas mēra Nila Ušakova un Rīgas Brīvostas pārvaldes atbalstu konferences dalībnieki brauciena laikā ar kuģīti pa Daugavu akadēmiķa Ojāra Spārīša un Haralda Apoga vadībā iepazina Rīgas Brīvostas akvatoriju un organizēja pasākumu Rīgas Brīvostas konferenču zālē. Konferences dalībniekus sveica Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles direktors Voldemārs Kārkliņš, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors akadēmiķis Ojārs Spārītis, Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Treimanis, nodibinājuma "Amber Bridge Baltic fonds" valdes priekšsēdētājs Andrejs Jakovļevs, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Pilsētvides ekonomikas nodaļas vadītāja Nika Kotoviča, kā arī Liepājas SEZ valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Beļskis.

Konferencē Rīgā un Liepājā izskanēja interesanti referāti par ostas pilsētām aktuālām tēmām. Konferences dalībniekiem par nepieciešamību saglabāt fortifikācijas kompleksus stāstīja AS "Liepājas metalurgs" muzeja vadītājs Jaropolks Dorenskis, Rīgas Celtniecības koledžas speciāliste Ieva Baļļa, arhitekts Pēteris Blūms un Krievijas Arhitektūras un celtniecības zinātņu akadēmijas Arhitektūras un pilsētplānošanas teorijas un vēstures zinātniski pētnieciskā institūta laboratorijas vadītājs Nikolajs Kasjanovs, kurš interesentus iepazīstināja ar Vladivostokas cietokšņa atjaunošanas pieredzi. Arhitekts no Maskavas uzskata, ka Liepājas Karostas apbūvei un jūras cietoksnim nepieciešama zinātniskā izpēte un pasākumu komplekss kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai. Interesantus faktus par Libavas militārās ostas un kara pilsētiņas radītājiem atklāja vēsturnieka Feliksa Talberga stāstījums un Liepājas militārās vēstures pētnieka Jura Raķa sagatavotā izstāde "Liepājas albums", kas izveidota ar Liepājas SEZ atbalstu. Ieskatu ostu attīstības nākotnē, izmantojot kosmosa un modernās pētniecības metodes, sniedza Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" direktors Valdis Avotiņš. Konferences praktiskais darbs un ekskursijas pa Ventspili muzeja krājuma glabātājas Ingrīdas Štrumfas vadībā, pa Liepāju, Karostu un tirdzniecības ostu mijās ar emocionāliem muzikāliem sveicieniem arfistes Astrīdas Katkevičas, ērģelnieka Lotara Džeriņa un "Liepājas trio" mākslinieku izpildījumā.

Konferences materiālus iecerēts apkopot zinātnisko rakstu krājumā, lai izmantotu ostu un pilsētu attīstības veicināšanai un vēstures pētniecībā.

Silvija Ozola,
arhitektūras maģistre

Jāņa Brenča foto

Liepājnieks Jaropolks Dorenskis un arhitektūras doktors no Maskavas Nikolajs Kasjanovs brauciena laikā ar kuģīti pa Daugavu.

Krievijas Federācijas ģenerālkonsula padomnieks Liepājā Aleksandrs Koržovs, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles direktors Voldemārs Kārkliņš un arhitekte Silvija Ozola.

Zinātniskās konferences "Ostas un cietokšņa pilsēta Liepāja – identitāte un attīstība" dalībnieki Liepājā izstādes "Liepājas albums" atklāšanas laikā.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!