Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 12. decembris

+4°C
Vējš: DA 8.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Iveta, Otīlija

Pie zaļas dabas un jūras

Atslēgvārdi kultūras pulss | pāvilosta | pāvilostas kultūrvesturiskais vides centrs

Pāvilostnieki staigā, rokas salikuši aiz muguras. Tā ir visvieglāk iet pa smiltīm. Tās ir jāizbrien Tirgus ielas galā, kad esi izgājis cauri visai pilsētai, E. Šneidera laukumam un nonācis pie jūras. Ielas malās vairs neguļ zemas zvejnieku būdas un savu preci nepiedāvā ebreju veikali. Vecajā tirgus laukumā nestāv pajūgu rindas, un Stenclaviene tur nestaigā, preci pētīdama, kaulēdamās un beigu beigās neko nenopirkdama. Un Kazu Jūle nenāk tieši no kūts, pēc kazbuka ozdama. Bet šīs ainas no vēstures ēnas izkāpj saules pielietā augusta svētdienā. Šķiet, Tirgus ielas un E. Šneidera laukuma svētku ekskursijā kopā ar šodienas pāvilostniekiem dodas pulksteņmeistars, fotogrāfs, rabīns, tālbraucēji kapteiņi un mazie govju ganiņi.

Kalkulators par sarežģītu

Ielu svētki Pāvilostā jau kļuvuši par tradīciju. Biedrības "Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs" vadītāja Marita Horna pirmos sarīkoja 2012. gadā. "Tas noteikti nāk no augšas, ka svētkiem ir jābūt," viņa saka. Var tikai piekrist, jo pāvilostnieku atsaucība ir pārsteidzoša. Neviens nav vienkārši iznācis no mājas tikai paskatīties. Ēku logos ir izliktas vecas fotogrāfijas. Viens cienā ar mājas saldējumu, otrs – ar pašceptiem našķiem, vēl citi ar pankūkām, zivīm un sieru vai vāra zupu. Uz žogiem izkārtas segas, grīdceliņi, adījumi un citi rokdarbi. Var pagatavot savu pulksteni, veidot no māla un pat pārbaudīt ožu un dzirdi.

Kā iesaistīt svētku norisēs tik daudz cilvēku? "Pajautājiet manam vīram, viņš arī jau trešo gadu skrien kā mazais nazītis. Aizeju vienreiz, apstāstu ideju, saku, lai domā. Kad aizeju nākamreiz, palīdzu, ja nav izdomājis. Trešo reizi pārliecinos, vai patiešām būs. Prieks par tiem, kas visu ir izdomājuši," stāsta M. Horna.

Tirgus ielā pērk un pārdod visos laikos. Trīs jautras sievas labākajos gados pie vecā veikala sēž aiz galda. Uz tā – skaitīkļi. Jeb agrāko laiku kalkulators. Kas saskaitīs nosauktos skaitļus, dabūs talonu zupas ēšanai. "Mēs jau veci veikalnieki ir," smej Silvija Braže. Šai vietā Pāvilostā tirgojušies jau "kunga laikos", 20. gadsimta sākumā. "Mans vectēvs par kučieri strādāja muižā, divreiz mēnesī brauca kungam šeit pēc vīniem," stāsta S. Braže. Viņai atmiņā ir arī pēckara laiks, kad vakarā rindā pēc maizes nāca stāvēt bērni, pa nakti stāvēja vecāki. Padomju laikā cilvēki rindā gaidīja visu dienu, lai dabūtu desu. Bijusī veikalniece tirgojusies tikai piecus gadus, nevarēja izturēt: "Cilvēks prasa, kāda ir tā desa, vai garšīga? Ko es varu atbildēt, ja aiz aizkariem esmu to izspļāvusi? Bet man viss bija jāpārdod."

Pirms vairāk nekā 100 gadiem Tirgus ielā 3 Kļavu ģimene pārdevusi pašu ceptas piparkūkas. Tad māju nopircis Mārtiņš Špickopfs, apģērbu šuvējs. Mirjama Ošeniece rāda fotogrāfiju logā: "Tie ir mani paps un mamma. Esmu jaunākā meita. Pārējie pieci bērni jau mūžībā, es vienīgā esmu palikusi." M. Ošeniece tagad mīt dzīvoklī. Taču ļoti mīlot zemi, tāpēc ir dārziņš.

Pāvilostnieki šo ēku joprojām sauc par Špickopfa māju, stāsta M. Horna: "Blakus "šīfera mājā" ebrejiem Hāzēm bija veikals, kur tirgoja Špickopfu šūdinātos vīriešu un sieviešu apģērbus. Pēc tam māju nopirka Amerikas latvietis Miervaldis Tupesis. Mēs viņu labi atceramies. Kamēr dzīvoja Pāvilostā, palīdzēja pensionāru apvienībai, skolā mācīja angļu valodu bez atlīdzības, mākslas skolu atbalstīja. Tagad saimnieki ir Cālīšu ģimene. Viņiem ir saglabājusies Mārtiņa šujmašīna, kuru viņi grib atdāvināt Mirjamai."

Pārceļas kā gliemeži

Daudzas mājas Tirgus ielā glabā atmiņas par jūrā gājējiem. Dzeltenā mājiņa piederējusi Dansbergu ģimenei. Andrejs Dansbergs bija tālbraucēju kapteinis, viņa dēls Jānis Dansbergs bija visilgāk Pāvilostā esošais ostas kapteinis. Brūnajā mājā dzīvojusi Bille Bloks, kam bija divi dēli – Ēriks un Gunārs. Gunāram bija sasniegumi daudzos sporta veidos. 1959. gadā jūrā noslīka vairāki zvejnieki, arī Gunārs. Zvejnieku kolhozs "Dzintarjūra" ilgus gadus rīkoja Gunāra Bloka kausa izcīņu. Jau pilnībā pārbūvēta ir māja, ko cēlis kolhoza pirmais priekšsēdētājs Makrušins. Ilgus gadus tajā nodzīvojusi kapteiņa Kononova ģimene. Vietā, kur bijusi maza zvejnieku būdiņa, pelēka un zemei pieplakusi, jaunā māja pieder pāvilostniecei, kura dzīvo Itālijā. Šeit savas vecumdienas vada viņas vecāki. "Viena no apdzīvotajām mājām ziemā," uzsver M. Horna. Kad kolhozam "Dzintarjūra" 50. gados iestājušies labi laiki, ģimenes no Jūrkalnes uz Pāvilostu pārcēlās kā gliemeži – kopā ar savām mājām. Tirgus ielā ir divas šādas līdzatvestas mājas.

Soli pa solim ekskursijas dalībnieki nonāk E. Šneidera laukumā. Barons Otto Fridrihs fon Lilienfelds, Pāvilostas dibinātājs, laukumā iestādījis trīs liepas, iezīmējot vietu, kur kādreiz būs tirgus laukums. Viņa iecere ir turēta godā. Pagājušā gadsimta 30. gados notika ļoti plaši tirgus pasākumi. Lai aizturētu smiltis, ir sastādīts daudz koku.

Pāvilostas mākslas skola šeit atrodas kultūrvēsturiskā ēkā, kas celta kā aptieka. 1922. gadā Sakas pagasts no bankrotējušā aptiekāra nopircis to skolas vajadzībām. Veikta pārbūve, lai tā būtu lielāka. Togad sācis strādāt skolotājs Ernests Šneiders. Viņš bija vēsturnieks un ģeogrāfs. Ar skolēniem staigājis pa apkārtnes mežiem, pļavām un mājām. Skolas otrajā stāvā viņam bijis ierīkots bagātīgs muzejs. "Šneideru padomju vara represēja. Viņš atgriezās ar smagi iedragātu veselību. Punktu pielika 1948. gads, kad septembrī skolotājam vairs skolā ierasties neatļāva. Tā paša gada decembrī viņš aizgāja no dzīves. Skolnieki šķirstu pāri upei aiznesa uz kapsētu," vēsta M. Horna.

Savs piesitiens

E. Šneidera laukumā svētkos ir arī "armijas stūris", kur var nofotografēties pie formastērpiem un citas atribūtikas. Arī šī māja ziemā nav tukša. Zane un Jānis Mežavilki trīs gadus dzīvo Zanes dzimtajā pilsētā. "Bērnībā es dzīvoju tā saucamajā Jaunajā ciemā. Savu māju nopirkām, kad pārvācāmies šurp," viņa stāsta. Jānis atzīst, ka abi mīlot klusumu un mieru. Darbs iegrozījies tā, ka var dzīvot Pāvilostā. "Nekur citur vairs negribas. Esmu virsnieks Latvijas armijā, strādāju Ventspilī, katru dienu braucu uz mājām." Zane ir projektu vadītāja, strādā vairāk uz vietas. "Kad mums būs bērni, viņi uzaugs mierā un klusumā. Pie zaļas dabas, pie jūras, kā es šeit uzaugu," saka Zane. Mežavilki svētkos uzreiz ir pamanāmi savu skaisto tautastērpu dēļ. Abi dejo Pāvilostas deju kolektīvā. Jānis uzskata, ka šeit nav garlaicīgi dzīvot: "Var būt vientuļš lielpilsētā, un var šeit izbaudīt visu, ko sirds kāro."

Namu E. Šneidera laukumā 10 Pāvilostā vienmēr rādījuši kā zvejnieka mājiņas paraugu, neapmūrētu un celtu bez pamatiem. Bet nupat jau ir pēdējais brīdis, diez vai ilgi stāvēs. Festivāla "Zaļais stars" laikā naktī ēkai nokritis skurstenis. Mājiņā tagad mitinās tikai bezdelīgas. Tās saimniece Valija Vīgante jau septiņus gadus dzīvo blakus mājā, ko viņai 75 gadu jubilejā uzdāvināja dēls.

Marita Horna atklāj, ka nākamgad svētki būs Brīvības ielā: "Pirms kara tā bija Brīvās Latvijas iela. Kas var labāks būt, kā Brīvības ielas svētki Latvijas simtgadē! Es jau zinu, kādi sporta turnīri būs un kas uzstāsies. Zinu, kas tur mājas būvē un ko no viņiem var dabūt. Katrai ielai ir savs piesitiens."

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūras Pulss

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!