Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 23. septembris

Vārdadiena: Vanda, Veneranda, Venija

Pieci jautājumi par Eiropas kultūras galvaspilsētu  (7)

Atslēgvārdi eiropas kultūras galvaspilsēta

Visas trīs pretendentes – Liepāja, Rīga un Cēsis – jau jūnija pēdējās dienās iesniedza Kultūras ministrijā savus pieteikumus – projektus titula "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā" iegūšanai.

Nu augustā uz kandidātpilsētām dosies konkursa starptautiskā žūrija, un septembra vidū tiks pieņemts galīgais lēmums par to, kura no Latvijas pilsētām tad iegūs tiesības īstenot iecerēto projektu un pēc pieciem gadiem aicināt visus eiropiešus pie sevis kā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Bet, kamēr vērtētāji vēl iepazīstas ar visiem trim piedāvājumiem, arī "Kultūras Pulss" nolēma savus lasītājus vismaz neklātienē iepazīstināt ar projektiem, uzdodot piecus jautājumus atbildīgajām pilsētu pārstāvēm – liepājniecei Ievai Hmieļevskai, rīdziniecei Aivai Rozenbergai un cēsniecei Ilonai Asarei.

Kāda ir jūsu pilsētas projekta koncepcija? Īsi raksturojiet pieteikumu.

Ieva Hmieļevska: "Liepājas koncepcijas centrā ir cilvēks un viņa nepieciešamība jautāt, lai virzītos uz priekšu attīstībā. Jautājums un atbilžu meklēšana ir tā, kas virza gan katru indivīdu, piemēram, mākslinieku radot gleznu, gan spēj virzīt uz attīstību visu Liepājas sabiedrību. Sauklis “Jautā! Domā! Rīkojies!” ietver pieteikuma būtību — attīstības procesu, kurš nekad nebeidzas, bet virzās pa spirāli. EKG programma piedāvā veidus, kā diskutēt gan par katram pašam un pilsētai, gan par Eiropai svarīgiem un globāli nozīmīgiem jautājumiem, tādējādi radot jaunus priekšstatus par kultūru, paplašinot kultūras jēdzieniskās, radošo spēju izpausmes un arī saskarsmes robežas.

Šī jaunā kultūras izpratne nozīmē kultūras integritāti visās dzīves sfērās, apziņu, ka kultūra sākas ar katru no mums. „Liepāja – 2014” mērķis ir dažādot kultūras izpausmes padarot kultūru ar vien pieejamāku cilvēkiem, neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma,  etniskās vai reliģiskās piederības, sociālā stāvokļa, dzīvesvietas vai dzīvesstila.”

Ilona Asare: “Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmas piedāvājums ir Cēsu stāsts Latvijai un līdz ar to Latvijas stāsts Eiropai. Jautājums, kā mazajām pilsētām un reģioniem pastāvēt un būt konkurētspējīgiem, kā saglabāt savu identitāti masu kultūras laikmetā, ir aktuāls visā Eiropā. Atbilde ir meklējama kultūrā.

Cēsu Eiropas kultūras galvaspilsētas programma tiks veidota, stāstot un mākslinieciski interpretējot stāstu par to, kā mazs var būt liels caur kultūru – vēsturiski, šobrīd un nākotnē. Pētot vēsturi un kultūras lomu attiecībās ar kaimiņu valstīm, akcentējot kultūras un mākslas lomu mūsdienu sabiedrības vērtību veidošanā, kā arī kultūras lomu nākotnes pilsētas tapšanā, tiks parādīts, ka Cēsis caur kultūru var atrasties Eiropas centrā un notikumu krustpunktā. Programmas konceptuālais uzstādījums ir radīt Cēsis par vietu, kur cilvēks nevarēs izvairīties no kultūras un mākslas norišu klātbūtnes – pilsēta taps burtiski “ietīta kultūrā”.”

Aiva Rozenberga: "Kandidējot uz 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, Rīga piedāvā jaunu izpratni par kultūru. Tā uzsver kultūru kā cilvēka garīgo vertikāli jebkurā radošā dzīves izpausmē, tā ir kultūras izpratnes robežu paplašināšana caur kultūras draudzību ar citām nozarēm. Tā ir draudzība starp paaudzēm, tradīcijām un digitālo pasauli, tā ir iepriekš uzceltu barjeru pārvarēšana. 2014. gada Rīgas projekta nosaukums ir force majeure (nepārvarama vara) – kultūra tajā darbojas kā nepārvarams spēks. Jurisprudences termins force majeure šķiet ļoti adekvāts un aktuāls situāciju raksturojošs lielums kultūrā. Negaidīts un reizē iepriekš paredzams, ilgstoši krājies un sabiezējis no dažādiem attiecību sastrēgumiem un mūsu planētas problēmām. Force majeure atbrīvo milzīgu enerģijas plūsmu, un, pārvēršot to radošā potenciālā, ir iespējami pārsteidzoši atklājumi.

Rīgas 2014. gada force majeure stiprinās pārliecību, ka kultūra var mainīt cilvēku un pilsētu dzīvi uz labu, ka kultūra var kļūt par nepārvaramu spēku, kas darbojas kā glābšanas instruments, izdzīvošanas komplekts, kā tramplīns jaunām un drosmīgām idejām. Kultūra ir tas drošticamais spēks, kas spēj pārmaiņas pavērst pozitīvā gultnē, bailes – izaicinājumā un azartiskā priekā, bet nedrošību — paļāvībā radošajam garam.”

Miniet dažas interesantākās aktivitātes, kas tiks piedāvātas programmā?

Aiva Rozenberga: “Viena no Eiropas kultūras galvaspilsētu iezīmēm ir jaunu sadarbības tīklu izveidošana. Rīga 2014. gada projektā piedāvā iedzīvināt seno Dzintara ceļu, kas no aizvēstures laikiem dažādos laikmetos savienoja Baltijas jūras piekrasti ar Vidusjūru un Melno jūru. Dzintars tolaik kalpoja par valūtu, šodien mēs meklēsim mūsdienu kultūras „valūtu” sadarbībā ar Dzintara ceļa pilsētām, to cilvēkiem un darbības jomām. Arī Liepājai neapšaubāmi šajā ekspedīcijā ir sava loma!

Dažādi projekti, ko esam plānojuši, dalīsies programmas apakšsadaļās, un katrai ir sava saistība ar force majeure principu, un tās ir: Okeāna alkas, Brīvības iela, Izdzīvošanas komplekts, Ceļu karte, Dzintara ādere, Rīgas karnevāls.”

Ilona Asare: “Īsi atbildēt uz šo jautājumu ir ļoti grūti, jo nav vienkārši izcelt tikai dažas lietas no lielās programmas, ko esam sagatavojuši. Savā programmā esam akcentējuši Vilhelmu Purvīti kā izcilu ainavistu un Eiropas mēroga mākslinieku. Latvijā vēlamies parādīt gan izcilo Eiropas mākslinieku darbus, no kuriem Purvītis savulaik iedvesmojies, kā arī Purvīša pēctecību – Latvijas ainava kalpos kā iedvesmas avots jaunu darbu radīšanai Eiropas māksliniekiem. Limbažu bijušajā filca fabrikā norisināsies ļoti interesants – mūsdienu mākslas un vēstures projekts “Filca leģendas.” Cēsīs noritēs gan tradicionālie pasākumi – operas izrādes, koncerti, mākslas izstādes, gan jauni, netradicionāli pasākumi (piemēram, leļļu mākslas festivāls).

Katrs pasākums pēc iespējas tiek plānots tādējādi, lai pilnvērtīgi izmantotu Cēsu un Vidzemes jau esošās kultūras vērtības, kā arī lai veidotu jaunas sadarbības, kas varētu parādīt šīs vērtības jaunā gaismā, tai skaitā izmantojot mūsu kultūras resursu ekonomisko potenciālu.”

Ieva Hmieļevska: "Pieteikums iekļauj projektus jeb aktivitātes, kas iemieso projekta principus – risina dialogu starp dažādām nozarēm, sabiedrības grupām un pāri robežām,  aktualizē līdzdalību, sekmē inovācijas un attīstīibu. Projekti ir saistoši dažadām auditorijām un izceļ Liepājas un Kurzemes kultūras savdabību, risina Liepājai nozīmīgas problēmas un, galvenais, – atklāj kultūras klātbūtni visās dzīves sfērās. Liepājas pieteikums piedāvā vairāk nekā 60 projektu idejas, kuras grupētas 8 tematiskās programmās. „Liepāja – 2014” ideju bankā iekļautas pavisam 150 projektu idejas. Piemēram, vācu mākslinieces Hannas Hurcigas (Hanna Hurtzig) projekts – izrāde “Derīgu zināšanu un nezināšanas melnais tirgus” piedāvā tikšanos ar 100 reāliem dažādu nozaru ekspertiem, piemēram, ministru, operdziedātāju, arhitektu, pārdevēju u.c. un aicina skatītājus nevis nodoties pasīvai vērošanai, bet gan iegūt konkrētas, vajadzīgas zināšanas, iesaistoties sarunā ar kādu no ekspertiem. Projekts „Gaidu autobusu” paredz, ka Kurzemes jaunie mākslinieki 30–50 pieturvietas uz ceļiem, kas ved uz Liepāju no Rīgas, Kurzemes pilsētām un Klaipēdas, pārveido par mākslas objektiem, kuri idejiski saskaņoti ar pieturas nosaukumu, apkārtnes objektiem vai ainavas elementiem. Ar mākslu nesaistīti ļaudis tādējādi gūs saskarsmi ar mūsdienu mākslu viņiem pierastā, ikdienišķā vidē, ne tikai muzejā vai izstāžu zālē, savukārt liepājnieki un pilsētas viesi atsvaidzinās priekšstatus par Liepājas un tās tuvumā esošo apdzīvoto vietu tēliem.”

Ko projekts paredz kultūras infrastruktūras jomā?

Ieva Hmieļevska: “Pats EKG projekts neparedz finansēt infrastruktūras objektu celtniecību un negarantē to realizēšanu, bet iepazīstina EKG žūriju  ar pilsētas iecerēm infrastruktūras attīstības jomā, t.sk. kultūras, tūrisma, transporta u.c. sfērās. EKG pieteikuma tapšana ļāvusi kompleksi palūkoties uz pilsētas attīstību un kritiski izvērtēt esošo situāciju, līdzīgi kā saslēdzot Ziemassvētku lampiņas vienā virtenē, ieraudzīt, kura lampiņa trūkst, kura ir izdegusi un kura ir lieka. EKG aktualizē vajadzības pēc jaunas vai uzlabotas infrastrukturas, kas pilsētai jāņem vērā, plānojot attīstību, piemēram, nepieciešamību veidot aktīvāku dialogu ar valdību un parlamentu par privātās un publiskās partnerības likumdošanas sakārtošanu; sadarboties nozarēm, lai optimāli izmantotu jau esošo infrastruktūru; īstenot „kultūras salu”  koncepciju, t.i. ēkas, īpaši mikrorajonos, kuru rekonstrukcija un izmantošana primārajai funkcijai nav paredzēta tuvāko 5 – 10 gadu laikā, padarīt par „kultūras salām” – vietu īslaicīgai vai regulārai kultūras izpausmei (NVO darbībai, rezidencēm, izstāžu, instalāciju, koncertu, plenēru, mēģinājumu u.tml. aktivitātēm), tādējādi uzturot „dzīvas” noteiktas ēkas vai teritorijas pilsētā. Daudzos gadījumos, piemēram, kad, rekonstruējot vai būvējot objektu no jauna, jāievēro universālā dizaina standarti, runa ir tikai par attiekmes maiņu.”

Aiva Rozenberga: “Līdz 2014. gadam plānots Rīgā uzbūvēt Latgales priekšpilsētas multifunkcionālās kultūras un mākslas centru, rekonstruēt un restaurēt kultūras pili „Ziemeļblāzma”, izveidot BMX trasi Mežaparkā, pabeigt Latvijas Nacionālās operas rekonstrukcijas 3. kārtu, tāpat labiekārtot vairākas parku teritorijas un izveidot infrastruktūru ap Latvijas Nacionālo bibliotēku, kuru plānots pabeigt 2013. gadā. Tāpat tiks atbalstīti mobilie kultūras centri, kas darbosies jauno pilsētas mikrorajonu vietās, lai veicinātu iedzīvotāju piesaisti savai apkaimei un kultūras pieejamību pēc iespējas tuvu viņu dzīvesvietām. Šie mobilie centri taps visciešākā kontaktā ar pašiem apkaimju iedzīvotājiem un citiem sociālajiem un kultūras partneriem.”

Ilona Asare: “Cēsu kultūras stratēģijā ir noteikti veicamie uzdevumi pilsētas kultūras infrastruktūras sakārtošanā tuvākajiem gadiem. Viens no lielākajiem projektiem ir Vidzemes daudzfunkcionālā centra izbūve, rekonstruējot esošo kultūras centru un izbūvējot akustisko koncertzāli 800 vietām.  Ēka kalpos kā sabiedriskais un mūzikas izglītības centrs Vidzemē. Tiks pabeigta Cēsu Jaunās pils rekonstrukcija, Pils parka un estrādes sakārtošana, kā arī ir vēl citas ieceres kultūras pasākumu norišu vietu sakārtošanai.”

Kā projektā tiks iesaistīti pilsētu iedzīvotāji – liepājnieki, rīdzinieki, cēsinieki?

Aiva Rozenberga: “Visiem valsts iedzīvotājiem ir jābūt 2014. gada ieguvējiem, tāpēc Rīgas projekta priekšrocība ir būt par Eiropā jau atpazīstamiem vārtiem uz Latviju. Jau šobrīd ir kultūras cilvēki un citu jomu profesionāļi, kas darbojas Rīgas, Cēsu un Liepājas projektu ideju radīšanā, apliecina Latvijas mākslinieku mobilitāti. Rīgas koncepcija līdz ar to jau ir iegūlusi arī dažos sāncenšu projektos. Rīgas pieteiktais Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts paredz tā dēvētos Mobilos centrus ne tikai Rīgas apkaimē, bet arī citās Latvijas pilsētās, kas šo aktivitāti ir uzņēmuši atsaucīgi. Tas nozīmē, ka Rīga paredz, piemēram, kādu no gada dienām Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu īstenot kopā ar jebkuru pilsētu, kura būtu gatava šai sadarbībai.”

Ilona Asare: “Cēsnieku idejas 2014. gadam tiek apkopotas jau tagad. Cēsnieki varēs piedalīties ne tikai kā skatītāji, bet arī līdzdarboties – projekts paredz plašu brīvprātīgo iesaistīšanu, kas varēs sekot un piedalīties pasākumu organizēšanā. Cēsu 800 gades svinību pieredze rāda, ka cēsnieki grib un var iesaistīties lielu pasākumu sagatavošanā savā pilsētā. Iedzīvotāji varēs iemācīties jaunas prasmes, piedaloties dažādos izglītojošos projektos, kā arī attīstīt savas idejas jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Projektā tiks iesaistītas skolas, rodot iespēju skolēniem darboties kopā ar Eiropas māksliniekiem.”

Ieva Hmieļevska: “Projektā centrālā ass ir liepājnieks. Bez liepājnieku līdzdalības šis projekts nemaz nav realizējams. Viens no projekta mērķiem ir lauzt vispārizplatīto stereotipu, ka ir kādi, kas kultūru rada, un kādi citi, kas to patērē. Ar projekta starpniecību vēlamies atklāt, ka kultūra sākas ar mums pašiem un  ir kdienas dzīves sastāvdaļa. Tāpat gribam palīdzēt apzināties  katra liepājnieka radošās spējas. Īpaši jau šajos krīzes apstākļos, kad vairojas neticība valstij un dažkārt arī pašiem sev, ir nozīmīgi stiprināt pārliecību savām spējām un apziņu, ka kopā ar domubiedriem, kaimiņiem, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldību ir iespējams mainīt savu un tuvējās apkārtnes dzīvi. Tieši to paredz projekts „Pilsētas-epi-Centri”, katram pilsētas mikrorajonam vienu mēnesi dodot pilsētas kultūras norišu epicentra statusu. Vairāki projekti, piemēram, „Kultūra aiz kulisēm”, „Cilvēki labākajos gados”, „Sestais prāts, septītā maņa” sniegs izpausmes iespējas ļaudīm, kuri līdz šim nav pamanīti vai novērtēti. Līdzīgi kā gatavojot ģimenes svētkus, arī Eiropas kultūras gada norises atslēgas vārds ir liepājnieku „sadarbība” – kāds klās galdu, kāds spodrinās dakšiņas, kāds vārīs ēst un gatavos dāvanas, bet kāds visus izguldīs un pārvedīs mājās.”

Kādas ir abu jūsu konkurentpilsētu priekšrocības un "vājās puses" šajā sacensībā?

Ilona Asare: “Izvēlēties Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu Latvijā būtu mazāks risks no organizatoriskā viedokļa, jo Rīgas kapacitāte un finanšu iespējas, loģiski, ir vislielākās. Tomēr, tā kā Rīgā līdz šim regulāri noritējuši visi lielie pasākumi, arī Eiropas kultūras mēnesis 2001. gadā, kā arī Viļņa un Tallina ir ieceltas Eiropas kultūras galvaspilsētas godā, iespējams, reģiona pilsētas piedāvājums varētu būt kas jauns un interesants Eiropai. Arī ekonomiskā atdeve – ietekme uz pilsētas tālāko attīstību proporcionāli lielāka varētu būt tad, ja galveno lomu uzņemtos reģiona pilsēta.

Liepājā ir spēcīgas kultūras tradīcijas, aktīva kultūras dzīve, laba komanda kultūras pārvaldē, un Liepāja ir ieguldījusi daudz darba pieteikuma sagatavošanā. Liepājās vājās puses varētu būt ģeogrāfiskais novietojums (samērā ilgs ceļš, ierodoties caur galvaspilsētu), varbūt varētu vēlēties lielāku abu – politiskā un kultūras – sektora iekšējo vienotību un savstarpēju atbalstu kopīga mērķa sasniegšanā.”

Ieva Hmieļevska: “Būtiskākās Rīgas priekšrocības ir infrastruktūra  un pilsētas vārda starptautiskā atpazīstamība. Taču šaubos, vai cilvēki attālākajos Rīgas mikrorajonos un priekšpilsētās izjutīs to visaptverošo kultūras klātesamību, kādu projekts var nodrošināt Liepājā un Cēsīs. Tieši reģionu pilsētās iedzīvotāji daudz nozīmīgāk izjustu, ka EKG projekts ir stimulējis ne vien kultūras nozares attīstību, bet arī pilsētas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Pašreizējā nesabalansētā valsts attīstības politika reģionu pilsētām liek daudz sparīgāk cīnīties par EKG titulu kā politikas decentralizācijas un pilsētas attīstības instrumentu. Savukārt Liepājas priekšrocība līdzās Cēsīm un Rīgai, kas EKG pieteikumā zināmā mērā atražos savu pieredzi 800 gadu svētku rīkošanā, ir iespēja piedāvāt svaigu skatījumu uz pilsētu un jaunradīt Liepājas leģendu.”

Aiva Rozenberga: “Ar Liepājas kultūras cilvēku profesionalitāti, pozitīvo spītu un dinamisko darbību ir bijusi iespēja pārliecināties dažādu notikumu rīkošanā. Kandidēšana uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vēlreiz apliecina šīs teicamās Liepājas īpašības. Nav arī noslēpums, ka starptautiskajā apritē galvaspilsētu kandidatūras tiek izvērtētas dubultbargi, jo tām ir nacionālās infrastruktūras priekšrocības. Arī Cēsis arvien piedāvā jaunus un kvalitatīvus kultūras notikumus, piemēram, Cēsu mākslas festivālu.

Rīga ar visu nopietnību ir gatavojusies šī statusa iegūšanai. Rīgas pieteikums uzrunā ne vien Rīgas iespējas, bet arī kultūras īpašo lomu kopumā šajā sarežģītajā valsts, Eiropas, pasaules attīstības posmā. Rīga ir gatava padarīt pilsētu draudzīgu un kultūrā pieejamu ikvienam, piedāvāt daudzveidīgu un spilgtu kultūras programmu, veicināt ne tikai savas pilsētas izaugsmi, bet vienlaikus arī uzlabot starptautisko iespaidu par valsti pēc pārdzīvotās krīzes. Projekts piesaistīs tūrisma plūsmu, veicinās jaunu ekonomisko aktivitāti, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai mēs atkal panāktu jaunu augšupejas posmu ne tikai Rīgā, bet visā valstī kopumā.”

Anda Pūce,
"Kurzemes Vārds"

  • Komentāri (7)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!