Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 11. decembris

Vārdadiena: Valdemārs, Valdis, Voldemārs

Piemares ļaudis no senatnes līdz mūsdienām

Atslēgvārdi konference | piemares ļaudis un likteņi

Liepājā norisinājās valsts pētījuma programmas "Letonika" 6. kongresa konference. Tās tēma bija "Piemares ļaudis un likteņi". Uz dalību konferencē atskatījās un ar ieguvumiem dalījās "Letonikas" zinātniskās grupas pētnieki – Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta direktors Edgars Lāms, LiepU prorektore Ieva Ozola, Humanitārās un mākslas zinātņu fakultātes lektore valodniecības doktorante Sigita Ignatjeva un docente filoloģijas doktore Anita Helviga.

E. Lāms: – Programmas realizācijas laiks – no 2014. līdz 2017. gadam. Liepājas Universitāte ir līdzdalībniece vairākos "Letonikas" projektos. Programmā ik pēc diviem gadiem notiek kongresi, kas rezumē paveikto un iezīmē jaunos pētnieciskos plānus un tendences. 6. kongresā, kā vienmēr, centrālās aktivitātes notika Rīgā, bet visās reizēs konferences bijušas arī Liepājā. Arī šogad. Un apvienojošs vadmotīvs bija Piemares ļaudis, viņu likteņi pētnieciskā skatījumā atsevišķās zinātņu jomās – humanitārā zinātnē, mākslā, sociālās zinātnēs un citās nozarēs. Runa nav tikai par zinātnisku referātu nolasīšanu, bet arī par diskusijām un klausītāju iesaistīšanu aktualitāšu apspriešanā. Vēl viens ievērojams notikums – konferences laikā notika divu grāmatu atvēršana. Tā ir Benitas Laumanes monogrāfija "Vēju un vētru grāmata" un pagājušās "Letonikas" rakstu krājums "Piemares ļaudis un likteņi."

I. Ozola: – Valsts pētījumu programma "Letonika" ir nozīmīga gan pētniekiem, gan visai Latvijas sabiedrībai. Jo pētniekiem arī ārpus Rīgas ir svarīgi pētīt savas apkaimes gan kultūras norises, gan radošos cilvēkus, gan valodu. Un tam zinātnē nepavisam nav lokāls raksturs, jo, kā mēs zinām, zinātnei jāaptver "viss laukums". Visos "Letonikas" kongresos, kuros man bijusi iespēja uzstāties, esmu uzsvērusi, ka jebkurš pētījums ārpus Rīgas, kaut vai par nelielu daļu kultūrā, mākslā, valodā, papildina Latvijas un visas Baltijas kopainu. Tāpēc šie pētījumi, kuri pēta lokālas parādības, ir valstiski un starptautiski nozīmīgi. Tas, pirmkārt, ir svarīgi zinātnei un, otrkārt, sabiedrībai. Būtiski, ka tas, kas ir ap mums, tiek novērtēts, tiek atzīts tā nozīmīgums. Cilvēkam, kurš nav pētnieks, ir argumenti – patīk, nepatīk, ir interesanti vai nav interesanti. Tāpēc šajos kongresos visiem, kas atnāk, var būt plašāks ieskats par to, kāpēc tas var patikt un būt interesants. Gribu teikt, ka "Letonikas" pētījumi ir ļoti svarīgi pašapziņas celšanai. Jo mūsu pašapziņu ceļ, kad uzzinām, ka ir ievērības un pētīšanas vērts tas, kas notiek pie mums, ka svarīga ir valoda, kādā runājam, cilvēki, Šajā daudzkultūru vidē svarīgi, ka mēs arvien spēcīgāk saprotam, kas mēs esam. Un, ja mēs zināsim, kas ir mūsu vērtība, tad neviens mūs neizsitīs no mūsu vietas. Bet, ja mēs būsim nestabili un neko nezināsim par savu kultūru, tad mūs var apdraudēt katra ārēja ietekme. Tātad – mūsu idejas stiprināšanai šī programma ir domāta daudz plašākā mērogā, ne tikai zinātnē.

S. Ignatjeva: – Šajā programmā darbojos literatūras zinātnes nozarē. Piemarei veltītajā konferencē runāju par Mirdzu Ķempi kā tulkotāju. Par it kā visiem zināmu un pazīstamu personību, bet par mazāk zināmu un pētītu viņas darbības rakursu. Domāju, ka tas arī ir šīs konferences ieguvums, ka ir jaunatklājumi, kas nav zināmi plašākai publikai un pat zinātniekiem, bet tomēr mēs padziļinām savas zināšanas par to, ko zinām. Vēl viens ieguvums – mēs ne tikai nolasām savu pētījumu, bet cenšamies uzklausīt pēc iespējas vairāk citu referātu. Mijiedarbība ir svarīga arī neformālās sarunās, kafijas pauzēs, kad apmaināmies viedokļiem, gūstam jaunas idejas pētniecībā. Dažreiz uzklausām vērtīgus komentārus par savu referātu, tā iegūstam kādu citu skatpunktu, kas pašam nav ienācis prātā. Un tas ir ļoti būtiski.

I. Ozola: – Jāpiezīmē, ka konferences ir svarīgas mūsu studentiem. Jo viņi var dzirdēt ne tikai mūs, bet arī citus pētniekus. Konferencei piemita starpnozaru raksturs – varējām noklausīties arī Liepājas muzeja speciālistus par etnogrāfijas pētījumiem, arī Tukuma muzeja pētniekus. Šajā kongresā varēja just, ka esam  lielā humanitāro zinātņu kopuma daļa. 

A. Helviga: – Jau otro reizi piedalījos "Letonikā". Mani pētījumi saistās ar literatūras zinātnes terminoloģiju. Par šo tēmu esmu aizstāvējusi savu disertāciju, un tas ir mans, varētu teikt, mūža darbs un zinātniskā interese. Pirms diviem gadiem man izdevās prezentēt savu pētījumu par Liepājas teātri, par to, kā mainījušies žanru apzīmējumi. Šogad sapratu, ka ļoti gribu izstāstīt visiem saviem kolēģiem, studentiem un sabiedrībai par savu novadnieku, neparastu personību – Jēkabu Rūsiņu. Pētīju viņa dzeju. Viņa radinieki man deva iespēju izlasīt viņa nepublicēto dzeju. Es sapratu, ka viņa dzeja ir interesanta, intīma, personīga. Viņam joprojām nav iznākusi dzejoļu grāmata. Un mana iecere ir – lai šie darbi iegūst grāmatas veidolu. Un tā es konferencē iepazīstināju ar Jēkaba Rūsiņa personību – dzīves gājumu un darbiem, akcentējot viņa dzejas vērtības. Kas man šķita lielākais ieguvums no šā gada konferences? Kas izdevās? Tas, ka, runājot par šo it kā aizmirsto dzejnieku, izrādījās, ka visi viņu zinām, jo viņš ir pazīstamās dziesmas "Liedagā" ("atnāc, draugs, pretī man liedagā, tavā un manējā Liepājā") vārdu autors. Un no Bārtas speciāli atbrauca cilvēki, lai šo referātu dzirdētu.

I. Ozola un E. Lāms: – "Letonikas" kongress ir pieejams daudziem, un šogad nāca un klausījās vairāk cilvēku. Arī studentu bija vairāk. Apmeklēja ne tikai humanitāro programmu, bet arī sociālo zinātņu studenti. Bija arī citas iespējas piedalīties, nemaz neieejot auditorijā, jo notika izstādes.

E. Lāms: – Universitāte konferences rīkoja sadarbībā ar Liepājas muzeju, Centrālā zinātnisko bibliotēku un ar Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu. Un tas radīja tādu lielu kultūras kopības sajūtu, ko pieskaitu pie ieguvumiem. Man ir ideja, ka "Letonikas" kongress varētu pārcelties no Rīgas uz mūsu pilsētu un notikt Liepājā.  Bet tas ir nākotnes jautājums, un tam būtu vajadzīgs pašvaldības atbalsts.

Valsts pētījumu programmas "Letonika" 6. kongresa Liepājas konference notika divas dienas.

Ar pētījumiem iepazīstināja Liepājas Universitātes un LiepU Kurzemes Humanitārā institūta, Latviešu valodas institūta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnieki, kā arī Liepājas muzeja un Tukuma muzeja vēsturnieki un zinātniece no Vācijas – Leonija Vusa-Mundeciema, kura runāja par Zentas Mauriņas un Raiņa daiļrades kopējo skaņojumu.

Notika divu grāmatu atvēršana.

Bija apskatāmas Liepājas Universitātes studentu un mācībspēku radošo darbu izstādes Liepājas pārstāvniecībā Rīgā, LiepU, Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā, tirdzniecības namā "Kurzeme".

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!