Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 16. oktobris

Vārdadiena: Daiga, Dinija

Rakstnieki – vienatnē un tautās izejot

Atslēgvārdi kultūras pulss | rakstnieki | vensko sandra

Gatavi pārkāpt lokālo robežu
Uzsākot 2012. gadu, darba un ieceru netrūkst Rakstnieku savienības Liepājas nodaļai. Par to saruna ar nodaļas vadītāju, rakstnieci Sandru Vensko.

– Šķiet, ka notikumi nebūt nav ļāvuši, uzsākot jauno gadu, ilgi nodoties apcerei un pārdomām?
– Gads sākās strauji ar Olafa Gūtmaņa 85 gadu jubilejas pasākumiem. Drīzumā būs nodrukāts viņa grāmatas "Raksti" 5. sējums, un līdz ar to šis apjomīgais, teju septiņus gadus ilgušais projekts Liepājā būs realizēts. Jubilāra grāmatu tapšana apvienoja gan augstskolas, bibliotēkas, gan rakstnieku kopīgos spēkus, jo pirmo reizi radījām Kopotos rakstus, un šīs grāmatas kļuvušas atpazīstamas visā Latvijā. No baltas jūrmalas smilts līdz zilajam nakts un sarkanajam dzintara tonim – Kopoto rakstu sējumu krāsu spektrs piešķir liepājniecisko ne tikai Olafa Gūtmaņa darbiem, bet simboliski uzrāda mums, liepājniekiem, raksturīgo uzdrīkstēšanos literatūrā kopumā.

– Izskatās, ka tiek domāts arī par tradicionāliem veidiem un vietām, kur skan dzeja un satiekas literāti.
– Protams, arī šajā gadā notiks ikgadējie Dzejas dienu pasākumi. Tāpat "Tējas istaba" katru mēnesi pulcē autorus nopietnai sarunai ar dzejniekiem, kuri šeit iegriežas no dažādām Latvijas vietām, jau janvārī notiks dzejnieces Andras Manfeldes dzejas autorvakars. Autorus "Tējas istabā " aicina un pasākumus vada dzejniece Jana Egle. Janai apgāds "Mansards" piedāvāja izdot savu darbu grāmatā. Arī citi apgādi turpina sadarbību ar liepājniekiem, kā "Jumava", "Zvaigzne ABC". Ar šīm izdevniecībām laba sadarbība ir gan rakstniekam Ērikam Kūlim, gan man pašai, arī Inese Ķestere ir ienākusi literatūrā ar apgādā "Zvaigzne ABC" izdoto grāmatu jaunatnei. Gandrīz liepājnieks, režisors un rakstnieks Andrejs Migla, kuram šajā apgādā iznāca grāmata, pērnā gada nogalē saņēma Aleksandra Čaka balvu literatūrā.

– Mūsu rakstnieki ir pazīstami Latvijā, vai ejat tālāk?
– Lai veicinātu sadarbību ar ziemeļvalstu – Dānijas, Zviedrijas, Somijas –, arī Baltijas valstu – Lietuvas un Igaunijas –, kā arī Krievijas kolēģiem, esam sākuši veidot kopīgu projektu literāram izdevumam. 2011. gada nogalē Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas paspārnē iznāca literāra žurnāla "Vārds" pirmais numurs, ko veidojām kopīgi ar Ventspili, un šogad ieceres ir ne tikai popularizēt latviešu tekstu autorus un Liepāju literatūrā, bet parādīt procesus dzejā un atdzejošanā daudz plašākā reģionā, ne tikai kurzemnieciski un lokālā mērogā.

– Un kā ar jauniem vārdiem? Kā atrodam jaunus talantus, un kā viņus iedrošinām?
– Pagājušajā gadā izveidojās Literātu studija jauniešiem. Nepilna pusgada darbības laikā redzams, ka jaunie autori ir ne tikai jāmeklē un jāaicina uz kopīgiem dzejas pasākumiem, bet ir jābūt daudz ciešākai sasaistei ar jau zināmu pieredzi ieguvušiem rakstošajiem autoriem. Liepājā ir talantīgi un gudri jaunie dzejnieki, arī prozas laukā parādās interesanti prozas rakstītāji. Katru otrdienu grāmatu namā "Valters un Rapa" var pievienoties jauniešu pulciņam, un strādāsim kopā arī turpmāk.

Iecere, kas īstenojās pērn, ir rakstnieka Egona Līva piemiņas balva literatūrā "Krasta ļaudis". Svarīgi, ka esam uzrunājuši arī jaunos rakstošos visā Latvijā, katrs panākums jaunam autoram ir labs atspēriena punkts radošajā jomā. Ieraudzījām jaunus vārdus rakstniecībā, un šāda aktivitāte, piešķirot Egona Līva balvu vienā no nominācijām, būs arī šogad. Arī šī apjomīgā darba pamats ir Liepāja un liepājnieki, kuri raksta un popularizē literatūru ārpus pilsētas vai reģiona robežām.

 – Literāti paši saka, ka labprāt tiekas ar saviem domubiedriem literāros sarīkojumos.
– Ieceres šajā virzienā ir. Rakstnieks Edvīns Tauriņš savā 75. gadu jubilejā gribētu saņemt dāvanu – izdot dzejas grāmatu. Jubilejas gads ir arī Modrim Zihmanim, bet Gunta Šnipke jau vairākus gadus rīko lasījumus saistībā ar pilsētas arhitektūru, un šogad, visticamāk, lasījumi būs arī vēsturiski interesantām personībām literatūrā, bet visu atklāt nevajag. Liepājas nodaļas darbs ir saistīts ar organizēšanu, projektu radīšanu, to realizēšanu un literatūras popularizēšanu kontekstā ar latviešu literatūru kopumā. Kopā ar Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldi esam sastrādājušies un turpināsim sastrādāties gan ar Nīcas, Grobiņas novada pašvaldībām, ar Liepājas mācību iestādēm, masu medijiem, privātām iestādēm, kā arī radošo nozaru kopām un organizācijām. Ieceru līmenī šogad ir plānota sadarbība ar ielu māksliniekiem un mūziķiem, kā vienmēr ar aktieriem.

Rakstnieki ir publiski, taču ļoti noslēgti ļaudis – lai uzrakstītu jaunu grāmatu, ir jābūt ar sevi vienatnē un klusumā. Lai popularizētu savu veikumu – jāiziet publikas priekšā Liepājas bibliotēkās, Rīgas muzejos vai kafejnīcās, jābūt tolerantiem un nedaudz provocējošiem, kā visu jomu radošiem cilvēkiem. To darīsim arī šajā gadā. 

Daina Meistere,

Egona Zīverta foto

Dzejas dienas ir laiks, kad tiekas lasītāji ar rakstniekiem. Attēlā: rakstnieks Modris Zihmanis 2010. gada Dzejas dienās bibliotēkā klausās kolēģu dzeju. 


Lūkoties pēc jaunas grāmatas, satikties un rakstīt
Ar "Kultūras Pulsu" 2012. gada iecerēs dalījās literāti

Jana Egle: – Man ir radoši bagāts laiks. Ieceru netrūkst, un jāteic, ka tieši pēdējā laikā daudz strādāju – top gan dzeja, gan proza. Prozu līdz šim nebiju rakstījusi. Bet pagājušā gada nogalē piedalījos "Prozas lasījumos" un ieguvu divas balvas. Viena no tām ir Latvijas literatūras centra izdevuma "Latvju teksti" abonements 2012. gadam. Otra ir īpaša – tā ir iespēja apgādā "Mansards" izdot grāmatu. Tajā būs stāsti. Daļa jau tapuši, citi vēl jāuzraksta. Par ko tie ir? Par sievietes dzīvi un pasauli. Vēl jūtu, ka pienācis laiks savākt savu dzeju vienkopus, atlasīt, manuprāt, pašu vērtīgāko no uzrakstītā, lai to apkopotu grāmatā.  

Ēriks Kūlis: – Pagājušajā gadā man iznāca četras grāmatas. Šis gads iesākās ar to, ka 7. janvārī apgāds "Zvaigzne ABC" rīkoja Zvaigznes dienu saviem autoriem. Noskatījāmies teātra izrādi, pēc tam bija klāts kafijas gads. Un es izmantoju šo braucienu tā, ka aizvedu savai redaktorei romāna "Diena kā sieviete" manuskriptu. Tagad ir jauna ideja jaunam romānam, un atliek vien ķerties pie datora. Laikraksts "Latvijas Avīze" novembrī apsolījis sākt publicēt manu darbu turpinājumos. Vai ir padomāts arī par grāmatu bērniem? It kā konkrēti vēl ne. Bet man ir interesants runcis. Viņš mani uzskata par savu labāko draugu un allaž ieraušas man klēpī, lai aprunātos. Taču, tiklīdz es uzvelku kājās ielas apavus, tā tos viņš, šķiet, uzskata par briesmīgiem monstriem, un tiklīdz kurpes viņam tuvojas vai iet garām, kaķis uz tām nikni šņāc un uzmet kūkumu. Var būt, ka tur kas sanāk! 

Ineta Stadgale: – Priecīgu pārsteigumu gada nogalē man sagādāja Liepājas pilsētas un rajona radošie jaunieši – tie, kas dzejo un dzied, bija iestudējuši literāri muzikālu uzvedumu "Satikšanās vējā", izmantojot mūspuses autoru dzeju, arī manējo. Noskatījos to Bārtā un vērtēju, ka tas ir izdevies. Šogad domāju atlasīt savus darbus, jo pēc pirmās grāmatas derētu lūkoties pēc otrās. Man ir bijušas daudzas publikācijas kā Latvijā, tā Lietuvā, tā ka darbi ir. Un noteikti taps jauni. Tāpat ar lielu prieku esmu piedalījusies un piedalīšos pasākumos, kuros skan dzeja. 

Gunita Boka: – Man nav tādas vēlēšanās, kā izdot savu grāmatu. Prieku sagādā tas, ka varu rakstīt, es to uztveru kā balvu, ka tas tā notiek. Turpinu rakstīt dzeju un, kas man pilnīgi jauns žanrs, – rakstu eseju. Esmu piedalījusies un arī šogad labprāt piedalīšos dzejas pasākumos, lasījumos, ar lielu prieku tiekos ar tiem cilvēkiem, kas dara to pašu, ko es, un ar kuriem var saprasties bez vārdiem.

 

Sandra Vensko: – Šobrīd saspringts rakstīšanas laiks. Strādāju pie romāna "Maigā okupācija" ar atkāpi pirmskara Latvijā un Liepājā, rakstu dzeju un dzejprozu, februārī kopā ar dzejnieku Artūru Lūsi lasīšu "Vēstules naktssargam" un haiku.

 

 

 

Ēriks Vilsons: – Par iecerēm daudz runāt nevajag, tad nepiepildās. Protams, turpināšanu rakstīt. Ir iesāktas lugas, pie kurām darbs jāturpina. Jāpaskatās tik apkārt, un idejas rodas pašas no sevis, lai tik pietiek spēka tās realizēt. Lasu labu literatūru un ne tik labu (detektīvus), arī tas dod iedvesmu pašam rakstīt.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!