Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 15. septembris

Vārdadiena: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra

Šogad Liepājas koncertzāli nebūvēs  (39)

Atslēgvārdi koncertzāle | lielais dzintars | būvniecība | kultūra

Koncertzāles "Lielais dzintars" būvdarbiem izdevumi Liepājas pašvaldības budžetā šogad nav plānoti. Tādēļ rudenī izsludinātais konkurss par celtniecības nulles cikla darbiem beidzas bez rezultāta, lai arī cik šī būve būtu svarīga, informēja Pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece, koncertzāles projekta uzraudzības padomes vadītāja Silva Golde. "Pamatakmeni nevaram ielikt, un valsts pašlaik nevar apsolīt, kādi būs finansējuma avoti."

Krīzes radīto pārmaiņu dēļ

Celtniecība, kurai iepriekš šogad bija paredzēts izlietot 1,2 miljonus latu, atlikta tādēļ, ka "bija jāpieņem atbildīgs lēmums" un pašvaldībām bija krasi jāsamazina tēriņi Latvijas un Starptautiskā valūtas fonda saistību dēļ, bet pašlaik svarīgākie ir jautājumi: "Kā savilkt galus, kur rast 800 tūkstošus latu pēkšņi pār pašvaldību nākušajiem izdevumiem – bērnudārzu pedagogu algām, kā nodrošināt izglītības un kultūras iestāžu darbību un kā palīdzēt ģimenēm," skaidro S.Golde.

Vienlaikus pašvaldība, pirms sākt būvniecību, vēloties saskatīt, kāds būs koncertzāles būvniecības pilns finansējums. Lai gan valsts līdz šim bija piešķīrusi vairākus miljonus latu Liepājas koncertzālei, kuri vēl nav izlietoti, un lai gan līgumā ar Kultūras ministriju bija paredzēta pilsētai ļoti izdevīga koncertzāles finansējuma shēma – ka tikai 25 procentus izdevumu uzņemas pašvaldība, bet pārējo – valsts, pašlaik nav iespējams pateikt, vai šīs saistības tiks saglabātas, kādas būs pašvaldības iespējas tuvākajos gados un cik ātri atveseļosies Latvijas ekonomika.

Bez tam pašlaik nav skaidrs, kādas izmaiņas koncertzāles projekta virzībā radīs valsts aģentūras "Jaunie “Trīs brāļi"” likvidēšana un pievienošana Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. Ar aģentūru Liepājas pašvaldība bija vienojusies, ka tā uzņemsies tādu kā šefību pār Liepājas koncertzāles projekta virzību, jo pašvaldībā trūka cilvēku, kuri prastu veiksmīgi vadīt sarunas ar austriešu arhitektu par projektēšanas līgumu. S.Golde uzsver – Liepājai vienošanās ar aģentūru “Jaunie “Trīs brāļi”” bijusi ļoti izdevīga, jo pašvaldība aģentūrai par to nemaksā nevienu santīmu. "Liepājas koncertzāles projektam nav arī raksturīga braukāšana šurpu turpu," saka S.Golde – pat tehniskā projekta līgums tika parakstīts nevis pie šampanieša glāzēm dārgi īrētās zālēs, bet pārsūtot svarīgo dokumentu pa pastu no Latvijas uz Austriju un atpakaļ.

Turpina projektēt

Tomēr joprojām turpinās koncertzāles tehniskā projekta izstrāde – tam jābūt gatavam līdz gada beigām. Līgums par to ar austriešu arhitektu Folkeru Gīnki tika noslēgts pagājušajā gadā par 2,8 miljoniem latu, šīs saistības ir spēkā.

Savukārt Kultūras ministrija uzaicinājusi Pilsētas domi iesniegt koncertzāles būvniecības projektu, lai pretendētu uz 6 miljoniem latu no Eiropas Savienības fondiem. Šī iespēja noteikti tiks izmantota, teica S.Golde. Sevišķi svarīgi tas ir tādēļ, ka "ES nauda" ir vienīgā burvju frāze, ar kuru valdība pašvaldībām atļauj ņemt kredītus lielāku mērķu īstenošanai. Šis projekta pieteikums jāiesniedz jau līdz aprīļa beigām.

Koncertzālei 2004. – 2008.gadā izlietotā nauda
Kopā: 3,15 miljoni, tajā skaitā
no valsts 2,63 miljoni latu,
no pašvaldības 0,52 miljoni latu.

Kam izlietota:
– vietas sagatavošanai – kinoteātra "Liepāja" ēkas nojaukšanai, inženiertīklu pārbūvei, apkārtējo ielu izbūvei, kopā 1,29 miljoni;
– projektēšanai – inženiertīklu projektiem, skiču projektam, daļēji – tehniskajam projektam, kopā 1,65 miljoni.

Bez tam 206 tūkstoši latu izlietots dažādu ekspertu pakalpojumiem, projektu tehniskajai vadībai, dienesta komandējumiem (galvenokārt arhitekta vizītēm Latvijā), juridiskajiem pakalpojumiem, tulkošanai, ceļu un inženiertīklu būvuzraudzībai, topogrāfiskajiem mērījumiem, prezentācijām.

Koncertzāles būvniecības prognozējamās izmaksas: ap 15 miljoniem latu (2006.gada aplēses).

Vai ir pareizi atlikt koncertzāles būvniecību?

Arhitekts Juris Poga, koncertzāles projektētāja Folkera Gīnkes sadarbības partneris Latvijā:
– Iespējams, pareizi, ja nav skaidrs finansējums. Taču ir risks, ka, atliekot projektu, Liepāja var pazaudēt savu Simfonisko orķestri. Rietumberlīnes filharmoniju būvēja visdrūmākajos pēckara apstākļos, kad varētu teikt: tas ir amorāli domāt par mākslu, kad cilvēkiem trūkst pārtikas. Taču no krīzes mēs ārā netiksim, ja nedomāsim par nākotni. Nebūs tā, ka viens kādā gaišā dienā pasludinās: "Šodien krīzes vairs nav, varam atsākt!" Koncertzāle pēc būtības ir infrastruktūras objekts, kas veido sabiedrības prātu un noskaņojumu.

Dziedošo aktrišu kopas "Atštaukas" vadītāja Ināra Kalnarāja:
– Ja atlikšana nesadārdzinās projektu vēlāk, tad tas ir pareizi. Taču, tā kā finansējums tiek vājprātīgi visam samazināts, pašlaik sāpīgākas ir citas jomas: kā cietīs skolēni, slimnieki, pensionāri? Problēmu pašlaik ir ļoti daudz.

Nora Driķe,
"Kurzemes Vārds" pielikums "Kultūras pulss"

Foto no "Volker Giencke&Company"

"Tas, kas ir iecerēts, ir svarīga valsts nākotnes sastāvdaļa. Es palieku optimists un ticu, ka kaut kad koncertzāli sāks būvēt. Es turpināšu ticēt šīs valsts nākotnei," saka Liepājas koncertzāles idejas iniciators, Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis.

  • Komentāri (39)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!