Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 15. septembris

Vārdadiena: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra

Top virtuālais Liepājas kinomuzejs  (3)

Atslēgvārdi kultūras pulss | kino

Kultūras pārvalde pilsētai nozīmīgu projektu konkursā atbalstījusi ideju interneta vidē izveidot Liepājas virtuālo kinomuzeju. Šo projektu veidos baltvācu kinofonds "Libavas filma", tehnisko darbu veikšanai tiks piesaistīts atbilstošs apakšuzņēmējs.

Jāpiebilst, ka ideja par kinomuzeju gaisā virmo jau vairākus gadus un tikušas izvirzītas un apspriestas vairākas versijas tā veidošanai. Muzeja virtuālā versija ir īpaši aktuāla ekonomiskās krīzes apstākļos, kad ļoti būtiska ir iespēja ietaupīt uz telpu īres, komunālo pakalpojumu un darba algu rēķina. Turklāt, raugoties uz situāciju reāli, ir jāatzīst − interneta vidē Liepājas kinomuzejam būs iespējams piesaistīt vairāk interesentu un apmeklētāju nekā tad, ja tas atrastos kādā ēkā Liepājā.

Paredzamā kinomuzeja adrese pašlaik ir www.kinoliepaja.com, un plānots, ka interesentiem portāls būs pieejams jau maija beigās. Portālā iecerētas vairākas sadaļas un plašs saturs, taču, protams, ka tas, kas maija beigās tiks prezentēts publikai, būs tikai ekspozīcijas sākotnējais variants. Proti, portālā ir paredzēts ievietot apjomīgu informācijas daudzumu teksta, attēlu un videomateriālu veidā. Taču portāla saturs pastāvīgi papildināsies, attīstot pētījumus un sagatavojot jaunus materiālus − piemēram, publicistiku. Turklāt attēliem un videomateriāliem būs nepieciešams risināt ar autortiesībām saistītos jautājumus, tādējādi ne visus plānotos attēlus un videomateriālus uzreiz varēs izvietot portālā. Tāpēc Liepājas virtuālā kinomuzeja portāls maija beigās sāks darbu ar zināmu informācijas apjomu, taču tas, gluži kā Rīga, nekad nebūs gatavs.

Nedaudz par plānoto kinomuzeja saturu. Tam paredzētas četras pamatsadaļas: "Liepājas kinovēsture"; "Kinotūrisms"; "Kino bibliotēka"; "Kino psiholoģija".

Sadaļai "Liepājas kinovēsture" ir paredzētas apakšsadaļas, kurās tiktu apskatīta Liepājas kinoteātru vēsture, Liepājas aktieri kinofilmās un Liepājā uzņemtās kinofilmas, Baltijas vācieši Liepājas kinovēsturē (jo nav noslēpums, ka pirmos kinoteātrus šeit cēla viņi, viņi arī atveda uz Liepāju pirmās kino uzņemšanas un demonstrēšanas iekārtas, kā arī finansēja pirmos filmējumus Liepājā. Pilsētas vēsturē pirmo kinokameru, kas tagad ir kļuvusi leģendāra un pazīstama visā pasaulē kā Eduarda Tisē kamera, uz Liepāju atveda Liepājas fotogrāfs, baltvācietis Emīls Grencings). Pa atsevišķai apakšsadaļai ir paredzēts atvēlēt divām spožām ar Liepājas kinovēsturi saistītām personībām, diviem Liepājas izauklētiem ģeniāliem kinooperatoriem − Eduardam Tisē un Jānim Mūrniekam.

Sadaļai "Kinotūrisms" paredzētas apakšsadaļas "Vēsturiskie kinoteātri un to atrašanās vietas Liepājā"; "Kinotūrisms Latvijā"; "Kinotūrisms pasaulē". Sadarbības partneri šīs sadaļas izstrādāšanai ir Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojs un tūrisma aģentūra „Ap Sauli”. Nedaudz tuvāk par šīs sadaļas piedāvājumu. Protams, ka Liepājā vēsturisko kinoteātru praktiski vairs nav (ir tikai divas ēkas – Graudu ielā 27 un Graudu ielā 36/38, taču arī tajās nekas vairs neliecina par reiz tur bijušajiem greznajiem, kultūrvēsturiskajiem kinoteātriem). Arī tajās vietās, kur tie kādreiz atradušies, tagad nekas īpašs, tūristam saistošs nav ieraugāms. Tādēļ šo, ar Liepājas kino vēsturi saistīto programmiņu, ir iecerēts piedāvāt tūristiem nevis kā patstāvīgu maršrutu, bet gan kā papildinājumu, piemēram, programmai par Berči arhitektūru (Berči ir projektējis arī kinoteātrus). Par pārējiem kinotūrisma piedāvājumiem: Latvijā kinotūrisms, protams, nav visai attīstīts – ir kinopilsētiņa „Cinevilla” un daudz nekas vairāk plašākai publikai nav zināms. Tomēr sadarbībā ar Kinematogrāfistu savienību ir iecerēts apzināt un piedāvāt interesentiem maršrutus, saistītus arī ar citu latviešu filmu tapšanas vietām. Bet pasaulē kinotūrisms ir ļoti populārs – tūristi straumēm plūst uz dažādām vietām, kas saistītas ar populāru filmu saturu vai uzņemšanu („Titāniks”; „Smalkais stils” u.c.). Tagad šos piedāvājumus ir iecerēts apzināt un iepazīstināt ar tiem arī interesentus Liepājā.

Sadaļai „Kino bibliotēka” paredzētas apakšsadaļas „Kino aktualitātes Liepājā”; „Starptautisko kinofestivālu jaunumi”; „Liepājas literātu publicistika par kino”; „Liepājas literāti kā kinoscenāristi”; „Kino pasaulē”. Sadarbības partneri šīs sadaļas veidošanā būs Liepājas Universitātes Literatūras katedra un Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa. Par plānoto saturu. Pirmās divas sadaļas, protams, komentārus neprasa. Publicistikas sadaļā būs aicināti izpausties Liepājas profesionālie literāti, kā arī studenti. Studentiem tiks piedāvāta iespēja šeit ievietot arī zinātniskos darbus vai to fragmentus – pētījumus par literatūras ekranizācijas tēmām. Sadaļā par kinoscenāristiem būs atrodama informācija, kas nereti daudziem nemaz nav zināma – proti, par talantīgiem Liepājas literātiem, kas savulaik radījuši brīnišķīgus kinoscenārijus, piemēram, Egons Līvs. Un kino pasaulē – tā būs informācija latviešu valodā, pieejama visiem interesentiem, par populārām kinofilmām. Nav noslēpums, ka internetā pieejamā informācija latviešu valodā nereti ir ļoti nepilnīga un nekvalitatīva.

Pēdējās sadaļas „Kino psiholoģija” izveidē partnere būs Latvijas Mākslas terapijas asociācija. Šajā sadaļā tiks piedāvāta informācija par mākslas terapijas veidu, kas pēdējā laikā iegūst arvien lielāku popularitāti, bet Liepājā par to līdz šim ir zināms ļoti maz – kinoterapiju. Tā būs gan informācija tiem, kas vēlētos pamēģināt šo ārstniecības veidu, gan arī profesionāļiem – zinātniskās pētniecības iespējas studentiem, informācija praktizējošiem psihologiem, kuri vēlētos iepazīties ar mākslas terapijas darbības virzieniem, informācija speciālistiem par to, kā kinoterapiju var izmantot skolu darbā, darbā ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības u.c.

Tā kā portāls paredzēts Liepājas vārda popularizēšanai pasaulē, protams, ka tas tiks arī tulkots krievu, angļu un vācu valodā. Nav iespējams pasacīt, vai ekonomiskās krīzes apstākļos tulkojumi tiks nodrošināti uzreiz – iespējams, ka atklāts portāls tiks vienīgi latviešu valodā. Tomēr ar laiku iespēja izvēlēties valodu noteikti būs.

Virtuālo kino muzeju ir paredzēts iekļaut pasākumu kompleksā, kas veltīts Liepājas virzīšanai uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2014.gadā.

Kristīne Jēkabsone,
kino vēstures pētniece

Liepājnieks Eduards Tisē Maskavas Kinematogrāfijas institūtā ar studentiem.

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!