Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kurzemnieku radošums koncertos, rakstos, filmās un izstādēs

Kurzemnieku radošums koncertos, rakstos, filmās un izstādēs
Foto: Egons Zīverts
18.06.2014 11:43

Anda Pūce, pielikuma "Kultūras Pulss" redaktore

Liepājas Kultūras
pārvaldes rīkotajā un “Latvijas valsts mežu” atbalstītajā Kurzemes
kultūras programmas 2014. gada konkursā atbalstu saņēmuši 45 dažādi projekti,
kas no maija līdz decembrim piedāvā daudzveidīgas aktivitātes Liepājā, Kuldīgā,
Ventspilī, Aizputē, Talsos, Tukumā, Alsungā, Rucavā, Kandavā, Pāvilostā, Durbē
un citviet.

Visvairāk muzicēs
un dejos

Visvairāk atbalstīto projektu ir mūzikas un dejas nozarē,
kur piešķīrums ticis 13 kurzemnieku iniciatīvām. Nodibinājums “Pasaules
mūzikas un mākslas fonds” saņēma atbalstu projektam “Ārpasaules
mūzika Tiguļkalnā”. Mūziķis
un komponists Raimonds Tiguls jau trešo gadu jūnija sākumā aicināja uz
bezmaksas brīvdabas koncertu “Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā” savos
dzimtajos Talsos. Šogad ārpasaules skaņu meklējumi veda otrpus Kaukāza kalniem,
jo līdzās pašmāju mūziķiem – “Simfonietta Rīga” stīgu kvartetam,
jauniešu korim “Kamēr”, Jolantai Strikaitei, Kristīnei Kārklei-Puriņai
un koklētājai Laimai Jansonei – Tiguļkalnā viesojās arī duduka spēles virtuozs
Levons Tevania no Armēnijas. R. Tiguls, kas savas dzimtās pilsētas augstākajā
virsotnē ozolu ielokā radījis vietu, kur skaņās un izjūtās sasaukties dažādu
tautu un pasauļu mūzikai, šo koncertu dāvina visiem saviem domubiedriem,
vienlaikus apliecinot arī augstas mākslinieciskās kvalitātes kultūras projektu
attīstības iespējas ārpus Rīgas un Latvijas lielākajām pilsētām.

Projektu konkursā atbalstu saņēma arī tradicionālās kokles
un stabules, kā arī dūdu spēles apmācības meistarklases Alsungā, ko rīkos
biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti””. Līdzekļi
piešķirti arī jauniešu kora “INTIS” un jauktā kora “Laiks”
braucienam uz starptautisku koru konkursu Itālijā, Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas
vidusskolas bigbenda dalībai festivālkonkursā Polijā. Ar konkursa atbalstu
notiks arī festivāls “Via Baltica” Liepājā un Kuldīgā, pasākums
“Ventspils Groove 2014”, Kurzemnieku dziesmu svētki Papes
“Vītolniekos”, Liepājā atkal varēs satikt mazas ballerīnas Leona
Brunava vārdā nosauktajā 3. starptautiskajā bērnu baleta festivālā, bet
Ventspilī varēs noskatīties laikmetīgās dejas izrādi “Atbrīvošanās
tehnoloģija”.

Ar konkursa atbalstu jaunu koncertuzvedumu gatavo vokālā
studija “Gaismiņa”, bet ventspilnieki piedalīsies XI Starptautiskajā vokālajā
meistarklasē.

Literāti tiksies
nometnē

Literatūras un periodikas nozarē atbalstu saņēmuši 10
projektu. Ar programmas atbalstu arī šogad turpinās iznākt žurnāli
“Liepājas Vēstules” un “Kuldīgas Vēstules”, kas piedāvā
publikācijas par kultūrvēsturiskiem tematiem. Atbalsts piešķirts arī diviem
kultūras pielikumiem. Laikraksta “Kurzemes Vārds” ikmēneša pielikumam
“Kultūras Pulss” ieplānots paplašināt saturu, pievēršoties kultūras
dzīvei arī citās Kurzemes pilsētās un novados, bet atbalstu autoru piesaistei
saņēmis arī Kuldīgas novadā iznākušā laikraksta “Kurzemnieks”
jaunizveidotais pielikums “Radošā Kuldīga”.

Konkursa žūrija, kurā darbojās Sandra Okuņeva, Kristaps
Grundšteins, Vēsma Krūmiņa, Baiba Mūrniece, Jānis Birģelis un Armands Zelčs,
par atbalstāmiem uzskatīja arī biedrības “Kursīšu attīstības biedrības
KABata” projektu “Kurzemes literārās lappuses”, Aizputes novada
domes projektu, kas paredz izdot grāmatu “Aizpute vakar un šodien”, kā
arī biedrības “Sabiedrības attīstības centrs” organizēto tulkotāja
Vinifreda Krauča 75. dzimšanas dienai veltīto pasākumu ciklu. Tukuma novada
domei savukārt piešķirts atbalsts rudenī gaidāmajām Kurzemes mākslas un dzejas
dienām “Vārti uz Kurzemi”. Bet Ventspils bibliotēka īstenos projektu
“Novada grāmatas gads”.

Atbalstu saņēmis arī biedrības “Ascendum”
projekts “Interneta žurnāla “Satori.lv” autoru vasaras nometne
Liepājā”. Biedrības sadarbības projektu vadītāja Dace Bargā pastāstīja, ka
žurnāla autori kopā tiks pulcēti jau otro gadu un pirmo reizi tas notiks
Kurzemē, tieši Liepājā. Trīs dienu garumā dzejnieki, prozaiķi un publicisti
tiksies neformālā gaisotnē un piedalīsies meistarklasēs, ko vadīs Kārlis
Vērdiņš, Ieva Melgalve un Ilmārs Šlāpins. Nometnes nobeigumā iecerēti arī
publiskie lasījumi, kuros liepājnieki varēs tikties ar nometnes dalībniekiem un
dzirdēt viņu radošo veikumu autoru izpildījumā. D. Bargā piebilst, ka
paredzēts arī izsludināt konkursu un izraudzīties piecus jaunos autorus, kuri
saņems uzaicinājumu piedalīties nometnē. Līdz 13. jūlijam interesentiem tikai
jāiesūta savi darbi – dzeja, proza vai publikācija – ekspertu izvērtēšanai. Bet
sīkāka informācija par konkursu un nometni meklējama žurnālā satori.lv.

Alsundzietes un
japānietes draudzība

Mākslas, kino un teātra nozarē atbalstu kopumā saņēmušas
12 dažādas ieceres. Līdzfinansējums piešķirts monoizrādei
“Kontrabass” SIA “Boulangerie” telpās, Kuldīgā arī šovasar
notiks dizaina filmu festivāls, bet filmu studija “Deviņi” tikusi pie
naudiņas dokumentālās filmas “Ručs un Norie” pabeigšanai.

Filmas producente Marta Mannenbaha raksta, ka “Ručs
un Norie” ir sirsnīgs stāsts par fenomenālu draudzību starp jaunu japāņu
studenti Norie un 82 gadus veco Alsungas suitu kopienas pārstāvi Mariju
Steimani, kas nu jau ne tikai tuvākajā apkārtnē vien pazīstama ar iesauku Ručs.
No zinātniskas intereses abu sieviešu attiecības pārtop par retu, dziļu
cilvēcisku saikni. Jaunā meitene un vecā sieviete no gandrīz izzudušās suitu
kopienas pierāda, ka īstai draudzībai nav nekādu šķēršļu. Filmu veido atzinību
guvušās filmstudijas “Deviņi” režisore Ināra Kolmane, kas veidojusi
arī tādas filmas kā “Pretrunīgā vēsture”, “Latviešu leģions”,
“Mona” un citas. Filmas pabeigšana iecerēta šogad, lai to drīzumā
varētu noskatīties Latvijas kinoteātru apmeklētāji.

Konkursā atbalsts piešķirts diviem braucieniem – Kuldīgas
novada muzeja speciāliste Krista Jansone dosies uz muzejpedagoģijas skolu
Igaunijā, bet māksliniece Sarmīte Caune piedalīsies izstādēs ārvalstīs. Ar
Kurzemes programmas piešķīrumu notiks jauno mediju mākslas izstāde
“Septiņi gadi”, starptautiskais mākslas plenērs “Suiti”
Jūrkalnē, ceļojošā izstāde “Pāvilostas fotogrāfijas”, Kandavas
mākslas plenērs “Radošais mākslas mirklis” un tēlnieka Egona
Peršēvica personālizstāde Liepājas muzejā. Nu jau trešo gadu Kuldīgas pievārtē,
Pelčos, norisināsies starptautiskā fotogrāfijas vasaras skola, bet Talsu Mākslas
skolā varēs nodarboties ar enkaustiku – vaska glezniecību.

Tradīcijas
turpināsies

Kopumā projekti saņēmuši atbalstu 63 144,73 eiro apmērā
un vienam projektam piešķirti no 272 līdz pat 3500 eiro. Atbalstu guvuši arī
trīs starpdisciplināri projekti. Tie paredz divu pasākumu rīkošanu – Aizputē
notiks 11. starptautiskais čuguna mākslas simpozijs, bet Durbē visus atkal
aicinās ceturtais mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls
“Zemlika”. Tāpat atbalstu saņēmis arī projekts “Radošo
industriju klastera darbības attīstība”, ko īstenos Liepājas Kultūras
pārvalde.

Tradicionālās un nemateriālās mākslas nozarē atbalstu
saņēmuši septiņi projekti. Biedrība “Atštaukas” pētīs Rucavas
izloksni un pārmantos Annas tirgus tradīcijas, Dzintara Lapsas fonds īstenos
projektu “Mazā koka Liepāja”, Aizputē notiks starptautiska
restaurācijas nometne, Pedvālē svinēs Vasaras saulgriežus, Liepājas muzejā
īstenos projektu “Dienvidkurzemes lauku dzīves savdabība un
īpatnības”, Kuldīgas bibliotēkā notiks Kurzemes reģionālā novadpētniecības
konference “Stāsts – vietējās vēstures saglabāšanas forma”, bet
Ezeres attīstības biedrība “Mūsu ligzda” saņēmusi atbalstu projektam
“Grezna bija tautu meita…”, ko īstenos Saldus novadā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz