Kalendārs vēsta – līdz XXIV Dziesmu un XIV Deju svētkiem ir atlikušas 170 dienas. Šķiet, ka esam iegājuši finiša taisnē, kas cauri aktīvajam sagatavošanās cēlienam visā Latvijā – nozaru skatēm, konkursiem un ieskaņu koncertiem – aizvedīs mūs līdz pašiem svētkiem Rīgā no 5. līdz 12.jūlijam. Svētki ir kas īpašs, kas atšķir mūs no ikdienas rūpēm un ļauj piedzīvot daudzus emocionālus brīžus. Dziesmu un deju svētku brīnums ir tas, ka būtībā svētki nekad nebeidzas, nu jau 135 gadu garumā. No vieniem svētkiem līdz nākamajiem, un atkal nākamajiem visa Latvija top par lielumlielu Dziesmu svētku skatuvi.

Katrā vietā mūsu zemē – jūras krastā vai Vidzemes augstienē, vai Latgales ezeru un Kurzemes skaisto mežu ielokā, vai mierinošajā Zemgales līdzenumā – deg Dziesmu un deju svētku tradīcijas dzīvā uguns.

Dārgie “Kultūras Pulsa” lasītāji,
jūsu vidū noteikti ir daudz svētku dalībnieku. Jūs esat īpaši cilvēki. Jūs esat Dziesmu un deju svētku rosinošais gars. Ja mēs padomājam par to, caur kādiem laikiem tradīcija ir izdzīvojusi – carisms, neatkarības iegūšana, valsts vairākkārtēja okupācija, divi pasaules kari, neatkarības atgūšana un valstiskuma stiprināšana, tad skaidrs top viens, ka tas bijis iespējams tikai tāpēc, ka latviešiem tas ir bijis tik būtiski savas nacionālās identitātes dēļ. Pirms dažiem mēnešiem uzgāju 1955.gada Dziesmu svētku grāmatiņu un programmu, kuru mana vecmāmiņa bija saglabājusi no šo svētku apmeklējuma. Svētki togad tiek atklāti ar dziesmām “Partija – ceļvedis drošs” un “Miera maršs”. Tomēr starp tādām dziesmām kā “Pionieri”, “Svētais Ļeņina karogs” un “Jauno karavīru dziesma” kopkoris ir dziedājis arī J.Vītola “Gaismas pili”, E.Melngaiļa “Jāņu vakaru”, “Pūt, vējiņi!” un citas latviešu tautas dziesmu apdares. Skaidrs, ka mana vecmāmiņa un tāpat daudzi jo daudzi citi klausītāji gāja uz koncertu tieši šo pēdējo dziesmu dēļ, tieši šo dziesmu dēļ arī tur bija tik daudz dalībnieku. Tieši šo dalībnieku un klausītāju dēļ Dziesmu un deju svētki ir dzīvi, mūsu nacionālā identitāte ir dzīva, un mēs ceram, ka arī tagad, kad šī tradīcija ir novērtēta kā unikāla pasaules mērogā un 2003.gadā ierakstīta UNESCO Cilvēces nemateriālā un mutvārdu mantojuma meistardarbu sarakstā, mēs to tikpat kūsājošu nodosim tālāk nākamajām paaudzēm.

Šķiet, ka jebkuras tradīcijas veiksme ilgākā laika nogrieznī ir saskaņa starp tradīcijas zelta fondu un zināmiem jauninājumiem, ko ienes katrs laiks. Tāpēc arī šā gada svētkos mēs godāsim Dziesmu svētku zelta dziesmas, un atkal izdziedāsim “Gaismas pili”, “Jāņu vakaru”, “Pūt, vējiņi!”, izdejosim tās dejas, kas Deju svētku 60 gadu pastāvēšanas laikā kļuvušas par latviešu horeogrāfu pērlēm. Būs arī mūsu folklorā balstīti jaundarbi, piemēram, vairākas saules tautas dziesmu apdares noslēguma koncertā, kas palīdzēs radīt gaišuma un prieka sajūtu. Šķiet, Latvijā vairāk saules līdzētu visdažādākajās dzīves jomās. Prieku radīs arī pūtēju orķestru 11 stundu garais Dižkoncerts, tautas tērpu skate, folkloras diena, kokļu koncerti, mūsu ārvalstu viesu uzstāšanās un Latvijā dzīvojošo citu tautu tradīcijām veltīti koncerti, un, protams, gadatirgus ar amatierteātru dalību un amatnieku darbiem Vērmanes dārzā pašā Rīgas centrā.

Šogad svētki ir ne tikai mums, bet arī mūsu brāļu tautām tepat kaimiņos – jau gada sākumā Igaunija un Lietuva, bet Latvija 18.novembrī svinēs neatkarības 90.gadadienu. Dziesmu un deju svētki notiks šo dzimšanas dienu viducī. Par godu dzimšanas dienām un tam, ka visas trīs Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcijas kopā ierakstītas UNESCO šedevru sarakstā, atklāšanas koncertā tiks izpildītas arī pa vienai lietuviešu un igauņu dziesmai šo valstu diriģentu virsvadībā.

Dziesmu un deju svētku birojs, kas izveidots šo svētku rīkošanai, darīs visu iespējamo, lai Dziesmu un deju svētku prieku izjustu ikviens no mums, lai kur tajā brīdī Latvijā vai pasaulē viņš neatrastos. Arī tie cilvēki, kuriem ikdienas darbi un rūpes neļaus būt Rīgā, kuri pašlaik dažādu dzīves apstākļu dēļ ir nonākuši citur pasaulē, būs ar mums plecu pie pleca kopā svētku sajūtā. Esam pateicīgi LTV un Latvijas radio, kas katru dienu tiešraidēs pārraidīs svētku koncertus. Mūsu mājaslapa www.dziesmusvetki2008.lv piecās valodās vēsta par svētkiem, un labā kvalitātē koncertus varēs skatīt šajā lapā gan latvieši, gan ikviens cits interesents. Tie, kas būs Rīgā, bet nebūs klāt koncertos, Doma laukumā varēs sekot līdzi norisēm uz ekrāna.

Gribu arī pieminēt, ka ļoti daudzi svētku pasākumi ir bez maksas. Domāts par to, ka biļetes uz atklāšanas un noslēguma koncertiem maksās 1 latu, bet uz citiem koncertiem no 3 līdz 25 latiem, tieši tikpat, cik iepriekšējo svētku laikā. Biļešu tirdzniecība tiks sākta februāra pirmajā pusē, par ko plaši ziņosim plašsaziņas līdzekļos un mājaslapā.

Esam patiesi laimīgi, ka svētkiem ir tik daudz labu draugu. Esam pateicīgi valstij par laikus plānotiem un piešķirtiem līdzekļiem svētku rīkošanai, esam gandarīti par to, ka arī Latvijā uzņēmīgi cilvēki un uzņēmumi nāk pretī valstij un draudzīgā partnerībā ir gatavi palīdzēt tapt svētku priekam. 2008.gada svētkiem ir trīs Lieldraugi – tā mēs dēvējam svētku galvenos atbalstītājus un savā nozarē senākos lielos uzņēmumus: “Latvijas Mobilais telefons”, Latvijas Krājbanka, “Aldaris”. Liels paldies arī daudziem citiem, kas katrs savā vietā vēlas pielikt palīdzīgu roku un prātu, lai svētki izdotos par tādiem, kas ilgi paliek atmiņā.

Vēlreiz sirsnīgs paldies dalībnieku ģimenēm un pašiem dalībniekiem, pašvaldībām, kultūras inspektoriem un visiem citiem, bez kuru darba būtu grūti un pat neiespējami sagaidīt svētkus. Laimīgu visiem šo Dziesmu un deju svētku gadu!

Aiva Rozenberga,
Dziesmu un deju svētku preses sekretāre