Lai gan lielākoties skatāmies Holivudas kino produktus, jāatzīst, ka tikai retā no tur veidotajām filmām mums paliek dziļi atmiņā. Citādāk ir ar latviešu mākslas darbiem. Katram no mums ir kāda mīļa filma ar tautiešu piedalīšanos, kura mūsu dzīvē spēlējusi kādu lomu, kura ir uzmundrinājusi grūtos brīžos vai kura ir labs iemesls, lai sapulcinātu kopā draugus un kārtīgi izsmietos. 19.jūnijā ar grupas “Dzelzs vilks” piedalīšanos koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” atklās brīvdabas kino, un tas nozīmē, ka atkal varēsim vērot iemīļotos latviešu aktierus.

“Kultūras Pulss” interesējās, kādas ir liepājnieku iecienītās filmas.

Kur Emīli, tur nedarbi

“Emmmīīīl!” ne viens vien jau no mazotnes šādi mēdz saukt jauno dziedātāju Emīlu Balceri, kad vēlas viņu pazobot. Bet viņš ir sirsnīgs un ar labu humora izjūtu apveltīts jaunietis, tāpēc šāda ķircināšanās viņu nu nekādi nespēj sadusmot. Jā, bērnībā dažreiz šķitis, kāpēc vecāki izvēlējušies tieši tādu pašu vārdu, kāds ir filmas “Emīla nedarbi” galvenajam varonim. Bet tagad viņš par savu vārdu ir priecīgs. Emīls pat telefonā ielicis zvana melodiju, kurā viņa vārdabrālis no filmas saka slaveno citātu: “Kad man nav naudas, tad es nevaru dzert. Kad man ir nauda, tad es nedrīkstu. Kad tad lai es dzeru?” Šo un citus sulīgos teicienus Emīls zina no galvas, jo filmu “Emīla nedarbi” redzējis jau reizes piecpadsmit. “Katros Jāņos es šo filmu skatos,” apliecina jaunietis.

Emīlam Balcerim no Gaviezes ar Emīlu Svensonu no Lennebergas kopīgs nav tikai vārds un matu krāsa, bet arī tas, ka, ļauna nedomādams, viņš tāpat mēdz pastrādāt nedarbus, kas īpaši skar pieaugušos. Mūspuses Emīls atceras, ka bērnībā, ciemojoties pie omītes, bija paņēmis šķēres, kurām, kaut ko stipri spiežot, salauza kātu. Noslēpt izdarīto nebēdnis nevarējis, jo nedarbu pamanīja brāļa redzīgās acis. Skādes dēļ Emīls dikti baidījies un izvairījies rādīties acīs vecmammai. Taču izrādījās, ka bailes bijušas lielākas nekā pats rājiens. Uzzinājusi par mazdēliņa pastrādāto, omīte tikai gardi nosmējusies. Nu, ko tu Emīlam padarīsi!

Filmas garastāvokļa uzlabošanai

“Viena no manām vismīļākajām latviešu filmām ir “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. To es varu skatīties atkal un atkal, lai gan sižets un kolosālie teksti ir zināmi jau no galvas,” saka Liepājas Latviešu biedrības nama kultūras darbu menedžere Iveta Rusiņa. No tautā jau folklorizētajiem filmas tekstiem Ivetai vismīļākais ir tas, kurā filmas galvenā varone Mirtes tante milicim stāsta, ka pie laimētās auto stūres sēdošais ir viņas krustdēls un ka viņai ar dokumentiem ir viss kārtībā. Ivetai šī filma mīļa ir arī tāpēc, ka tajā spēlē viņas iemīļotais aktieris Uldis Dumpis, kuram režisors Jānis Streičs bija iedalījis ļoti kolorītu lomu.

“Vēl man ļoti mīļa ir filma “Dāvana vientuļai sievietei”, kura ir pilna ar humoru un dzīvesprieku. Noskatoties šīs abas filmas, garastāvoklis uzlabojas par simt procentiem,” apliecina Iveta. Viņa uzskata, ka režisora Ērika Lāča filmas “Dāvana vientuļai sievietei” pluss ir ne tikai amizantie, kuriozie momenti, bet arī veiksmīgā aktieru saspēle.

Vēsturi var izstāstīt dažādi

Tūrisma speciālistei Zanei Gaile ir vairākas latviešu filmas, kuras viņa ir iecienījusi. Kā pirmo liepājniece min Lailas Pakalniņas “Kurpi”, jo tajā redzami Liepājas skati un mūspusē pazīstamas sejas. “Vēl man ļoti patīk Jāņa Streiča “Cilvēkbērns”, jo tur viss notiek ļoti sirsnīgi,” pamato Zane. Viņa ir sajūsmā arī par animācijas studijas “Avārijas brigāde” filmiņām, kuras, Zanesprāt, būtu interesanti skatīties brīvdabā. Nesen Zane interneta lapā “YouTube” atrada animācijas filmiņu “Latvietis”, kura vienkāršotā veidā izstāsta mūsu tautas vēsturi. Filmas galvenais varonis ir blonds latviešu vīrietis, kurš koklē pie sava niedru jumta namiņa. Taču viņa nodarbi pārtrauc neaicināti ciemiņi – Jānis Bargais, Mārtiņš Luters, Ādolfs Hitlers, Mihails Gorbačovs un daudzi citi. Mūsu valsts vēsturi labi atspoguļo arī pēdējā laika vērienīgākā latviešu mākslas filma “Rīgas sargi”. Zanei šī Aigara Graubas filma ir īpaša, jo tā parāda, kas notika 1919.gada 11.novembrī. Un tieši šajā datumā viņas dēls Jēkabs svin savu dzimšanas dienu.

No tēlotājmākslas pārstāvjiem vislielākās Zanes simpātijas ir iemantojusi aktrise Lilita Bērziņa, kuras filmā “Tās dullās Paulīnes dēļ” teiktais “Tu saki?!”, pieceļoties no zārka, palicis atmiņā ne vienam vien.

Patriotisma modinātāja

Pirmo reizi Ingus Kniploks Aigara Graubas režisēto, 2000.gadā uzņemto filmu “Baiga vasara” noskatījās televīzijā. Šis darbs Liepājas teātra aktierim tik ļoti iepaticies, ka viņš filmu vairākkārt vēl ņēma no videonomas, līdz izlēma to iegādāties, lai varētu skatīties ikreiz, kad sagribas. Ingus atturas, ka padomju laikā par 1940.gada notikumiem, kas norisinājās Latvijā, nedrīkstēja zināt patiesību, tāpēc daudzi fakti, īpaši jaunajai paaudzei, palika miglā tīti. Filma “Baiga vasara” parāda, kā tad viss norisinājies realitātē. Ingus atzīst, ka šis darbs viņā modinājis patriotisma jūtas.

“Parasti šo filmu skatos vienatnē, jo tā liek domāt līdzi. Esmu mēģinājis skatīties kopā ar citiem, bet tad nevar koncentrēties,” secinājis Ingus, uzsvērdams, ka “Baiga vasara” nav domāta tikai izklaidei. Filmā ir redzams latviešu aktieru zieds. Ingus izvērtē, ka izcelt vienu aktieri no šīs filmas būtu grūti. Pie uzlavējamiem viņš noteikti pieskaita Uldi Dumpi un Artūru Skrastiņu.

Ezītis mājās, kad vien vēlas

Lai gan pēdējā laikā uz lielajiem ekrāniem atkal sāk parādīties labas latviešu filmas, tomēr fiziskās rehabilitācijas ārstam Andrim Kramēnam mīļākas ir tās, kas uzņemtas pirms vairākiem gadiem, piemēram, “Emīla nedarbi” un multiplikācijas filmiņa “Ezītis miglā”. “Šī animācijas filmiņa ir viegla un skaista, caur to uz pasauli var paskatīties no cita viedokļa,” pamato dakteris, pačukstot, ka ezīša gaitas ir ierakstījis arī DVD formātā un ik pa laikam atkārtoti paskatās adataiņa piedzīvojumus miglā.

Andris atzīstas, ka viņam visi latviešu aktieri ir mīļi. Daudzi spilgti talanti ir apvienojušies filmā “Emīla nedarbi”. Spraigās darbības un spilgto personāžu dēļ šī filma Andrim nemaz neapnīk. Ja grib paskatīties pasaku ar labu humoru, tad šis darbs esot pašā laikā. Nopietnībai lai paliek citas filmas.

Redzēt pasauli bērna acīm

Firmas “Latio” Liepājas filiāles vadītājam Andrejam Džeriņam visvairāk pie sirds iet bērnu filmas – “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, Emīla nedarbi” un “Cilvēkbērns”. “Varbūt tas ir tāpēc, ka man patīk bērni un man pašam tie ir,” mēģina izskaidrot Andrejs. Viņš smej, ka ar pieaugušo acīm jau mazliet apnicis skatīties uz pasauli, bet ar bērna acīm ir pavisam cita lieta. Kā tas bija bērnībā, tas jau mazliet piemirsies. Bet šīs filmas palīdz to atsvaidzināt. Ja vien ir laiks, Andrejs nelaiž garām izdevību noskatīties šīs filmas, kad tās demonstrē televīzijā.

No 1985.gadā uzņemtās Vara Braslas filmas “Emīla nedarbi” visvairāk viņam patīk Rūdolfa Plēpja tēlojums. Vienam no slavenākajiem latviešu aktieriem filmā iedalīta ļoti piemērota loma – viņš atveido augumā kalsno un labsirdīgo kalpu Alfrēdu, kuram patīk vēži un kalpone Līna. Andrejs atzīst, ka ne tikai bērnībā, bet arī studiju gados pats mēdzis šādu tādu nedarbu izstrādāt, taču tagad gan to nevarot atļauties.

Inita Gūtmane,