Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ļauj vaļu fantāzijas lidojumam

Ļauj vaļu fantāzijas lidojumam
Foto: Ruslans Šuļga
17.06.2015 10:25

Mārtiņš Grīnbergs, "Kultūras Pulss"

Ģimenes svētku laikā savu māku
apmeklētājiem rādīja dažādu pilsētas darbnīcu meistari, lai
iesaistītu bērnus savos
pulciņos. Gan lieli, gan mazi ar prieku ķērās pie jaunu un
unikālu priekšmetu veidošanas.

Iededzina spēka zīmes

Latviskos motīvos kādā no darbnīcām no koka gabaliņiem top
kuloni un piespraudes, uz tām viesi iededzina sev tīkamāko spēka
zīmi. Nodarbības gaitā ap galdu pulcējas krietns apmeklētāju
pulks. “Arī ikdienā par bērnu interesi nevar sūdzēties,”
stāsta darbnīcas vadītāja Ruta Priediena. “Bērniem patīk
strādāt, veidot ar rokām.”

Īsti nevarot izcelt kādu noteiktu spēka zīmi, kuru visvairāk
cilvēki izvēlas savai rotai. “Nav tādas izteiktas favorītes.
Meitenes vairāk ņem Auseklīti, bet puišus saista Ūsiņš,”
saka Ruta.

Zēnu un meiteņu sadalījums šeit ir puslīdz vienāds – arī
dāmas ar prieku un lielu rūpību kokā iededzina vajadzīgās
kontūras. Ikdienā koktēlniecības pulciņš gan vairāk piesaista
tieši zēnus. Bet savukārt pērļošanas nodarbības, kuras arī
vada Ruta, vairāk patīk meitenēm. “Lai gan tik viennozīmīgi
nevar teikt, jo ir nākuši arī puiši, kuriem patīk gatavot rotas.
Iespējams, tās gatavoja dāvināšanai, bet viņiem pašiem reizēm
patīk arī sev kaut ko pagatavot,” saka nodarbības vadītāja.
Visbiežāk bērni veido dažādus dzīvnieciņus, rotas. “Tas,
protams, atkarīgs no bērnu spējām. Bet arī nav bijuši tādi
brīži, ka kaut ko neļautu darīt, jo tad jau pie mums vairs
nenāktu. Viņi nāk, jo var brīvi radoši izpausties,”
papildina Ruta.

Nomainās paaudzes

Samērā mazāku interesi izpelnījusies Bērnu un jaunatnes centra
skolotāja Ulda Skamara darbnīca, kurā gozējas kuģu modeļi.
Reizēm kāds jaunietis pienāk klāt, lai apskatītu, aptaustītu
rūpīgi veidotos mākslas darbus, bet jau drīz dodas tālāk. “Nav
jau dikti liela interese,” piekrīt amata meistars. “Masveidā
tas nenotiek, jo šeit ir vajadzīga liela pacietība – ir daudz
detaļu.” Vienu no modeļiem, kas pēc skata atgādina karakuģi,
Uldis uzmeistarojis aptuveni gada laikā, pie tā strādājot vismaz
divas reizes nedēļā.

Papildu rūpes nākas piemērot, jo katram
modelim ir jābūt mērogā ar tā paraugu, kas atdusas kādā no
ostām. “Pilnībā viss ir atdarināts pēc mēroga, jo šie
modeļi piedalās sacensībās. Ir jāuzrāda plāns, pēc kura arī
vērtē pagatavošanas kvalitāti, detaļu skaitu,” norāda kuģu
modeļu meistars. Ik gadu norisinās pasaules līmeņa sacensības,
kurās vairāk uzmanības vērsts nevis uz unikālu kuģu kopiju
izveidi, bet gan uz radio vadāmo kuģīšu ātrumtrašu sacīkstēm.
Tādēļ pulciņš tajās parasti nepiedalās, vairāk uzmanības
veltot nacionālajām sacensībām.

Meistars zina teikt, ka Liepājā modeļu pulciņu tradīcijas
veidojušās kopš 1948. gada. “Bija mācību iestādes, bija
Pionieru nams, kur arī darbojās pulciņi. Pakāpeniski paaudzes ir
nomainījušās, bet tas viss turpinās,” pasmaida Uldis.

Iemieso svētku logo

Lai arī Ģimenes dienu vadmotīvs ir XI Latvijas Skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētki, lielu saistību savai darbnīcai ar tiem
Uldis neredz. Bet pagājušajos Dziesmu un deju svētkos, kad par
logo bija izvēlēts vilciņš, gan pabijis kāds no meistara
mācekļiem.

“Citādu lietu darbnīcā zēniem”
galvenā nodarbe ir zīmējumu veidošana ar uzvilkta vilciņa
palīdzību. Saistību ar Dziesmu un deju svētkiem vadītājs Andris
Dzērve speciāli nav meklējis: “Zināmā mērā bērni zīmē
unikālas gleznas. Tas nav pašu izdomāts, bet gan noskatīts no
citurienes – nepierakstīšu sev citu izgudrojumus.”

Uz pasākumu vadītājs atnesis savāda paskata
robotu, kura veidošanā ir izmantoti dažādi materiāli. Ikdienā
meistara pulciņā top daudz šādu neparastu lietu – bērnu iztēli
viņš necenšas ierobežot. “Ko katrs izdomā, to arī
cenšamies izpildīt. Nav nekā konkrēta, drīzāk vēlamies
attīstīt bērnu fantāzijas lidojumu,” saka Andris. Vairumā
darbu gan ir manāma zināma līdzība ar citiem priekšmetiem un
tēliem: “Lielākoties šīs lietas jau kaut kam līdzinās –
lidmašīnām, kosmosa kuģiem –, bet katrs vēl padomā, pieliek
kaut ko no sevis, un rodas kaut kas jauns,” radošo procesu
skaidro citādu lietu meistars. Viņš nepiekrīt, ka apkārtējās
idejas, no kurām iespējams noskatīties, būtu traucēklis bērnu
izdomai. Iespējams, ka tās pat savā ziņā rosina: “Divām,
trim idejām apvienojoties, sanāk ceturtā.”

Sarunas laikā kāda sieviete vaicā meistaram,
kāda vecuma bērni var doties uz viņa darbnīcu Bērnu un jaunatnes
centrā. Lai arī pašlaik mazākie ķipari,
kas veido citādās mantas, iet pirmajā klasē, Andris neliedz
nodarbības apmeklēt arī sievietes piecus gadus vecajam dēlam:
“Kam par grūtu koku zāģēt, tas ar kartonu, papīru
darbojas.”

Izvairās no traumām

Lai arī atšķirībā no citām “stacijām”
šo par darbnīcu īsti nosaukt nevar, jo uz vietas nekas jauns
netiek radīts, bērnu interese ir samērā liela. Šeit tiek
pārbaudīta jauniešu pirkstu veiklība. “Ir lielais
skeitbords, kas jauniešiem patīk, bet daudzi nezina par
fingerbordu. Tajā praktiski viss ir tas pats, kas lielajā, bet
tikai uz pirkstiem,” uz atšķirībām starp abām nodarbēm
norāda BJC skolotājs Ivo Asns. Lai nodarbotos ar fingerbordu jeb
pirkstu dēli,
nav nepieciešams doties uz skeitparku – to var darīt teju jebkur.
Arī traumu skaits esot mazāks.

Sarunas laikā vairāki zēni aizrautīgi
sacenšas savā starpā, ik pa laikam mazliet piekoriģējot trasi,
lai izdotos paveikt sarežģītākus trikus. Izpildītajiem trikiem
būtu jābūt līdzīgiem ar tiem, kādus jaunieši rāda skeitparkā.
“Sākumā jau uz to jaunieši īpaši neskatās, vai brauc ar
diviem, trim pirkstiem, vai arī vienkārši pabraukājas. Bet pēc
iespējas vajadzētu precīzāk,” saka darbnīcas vadītājs.

Visvairāk interese par mazajiem pirkstu dēļiem manāma bērniem
vecumā no 7 līdz 13 gadiem. “Atnāk arī gados vecāki
jaunieši, bet viņi nav tik ļoti tajā ieinteresēti,” stāsta
Ivo.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz