Liepājas muzejā atklāja Rucavas koktēlnieka Jāņa Žīmanta darbus
Tā kā publiski kultūras pasākumi pašreiz nevar notikt, muzeji ir viena no nedaudzajām iestādēm, kas, ievērojot valstī noteiktos Covid-19 izplatības ierobežojumus, iedzīvotājiem piedāvā kultūras un mākslas baudījumu, aicinot apmeklēt gan pastāvīgās ekspozīcijas, gan aplūkot izstādes. Liepājas muzejā bez mākslinieku kopizstādes “Tuvplāni” kopš sestdienas var aplūkot arī Rucavas koktēlnieka Jāņa Žīmanta darbus ekspozīcijā “Kalto lietu sapņi”.
Liene Andersone
"Kurzemes Vārds"
Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla pastāsta, ka visi izstādē aplūkojamie J. Žīmanta koktēlniecības darbi ir tapuši gada laikā un speciāli šai izstādei. Tie atklāj unikālu raksturu un tēlu sen Latvijā jau aizmirstiem un nelietotiem Dienvidkurzemes zemes apstrādes un saimniecības darbarīkiem.
“Kurzemes Vārdam” mākslinieks raksturo izstādi ar vārdiem “vecie štrumenti guļ, rūsē un sapņo”. “Izstādes tematikas darbi iesākās ar vienu lielu smeļamo karoti – uztaisīju tai kātu,” viņš stāsta. J. Žīmants saistībā ar izstādi un darbiem uzsver, ka kaltās lietas ir ļoti skaistas, vienlaikus vēršot uzmanību, ka mūsdienās kalēja profesija ir tikpat kā izmirusi. “Kam ko vajag – “Depo” var nopirkt! Bet katram instrumentam savs rokraksts. Tā kā ideja gaisā virmoja, sāku meklēt instrumentus. Katram kaut kas mētājās, kas vien nav lūžņos atdots.”
Izstādei mākslinieks uztaisījis 20 darbus. Šobrīd turpat muzejā var arī noskatīties Sandra Jūras dokumentālo filmu par J. Žīmantu, kuru raksturo kā Rucavas savrupnieku.
Koktēlnieks dzīvo savu vecvecāku mājās Rucavā, kur atrodas viņa koktēlniecības darbnīca. J. Žīmanta vectēvs bijis amatnieks, pirmās iemaņas darbam ar koku jau agrā bērnībā apgūtas tieši no viņa, kaut mākslas tēlu radīšanai nopietni pievērsies tikai kopš 2000. gada.
J. Žīmants regulāri piedalās mākslinieku grupu vizuālās mākslas izstādēs Liepājas muzejā un citās izstāžu vietās Latvijā un Lietuvā, kā arī plenēros. Kopš pagājušā gada vasaras izskaņas tēlnieka darbi pastāvīgi skatāmi viesu nama “Sīpoli” mākslas izstāžu galerijā Nīcas novada Bernātos. “Pēc izstādes muzejā šie darbi arī brauks uz “Sīpoliem”. Drīzumā citviet izstādes man nav plānotas,” piezīmē mākslinieks.
Interesanti, ka J. Žīmantam nav speciālas izglītības mākslā, tādēļ viņa daiļrade un pats mākslinieks tiek saukti par tīrradņiem. Vienlaikus D. Kārkla atklāj, ka Kurzemē nav daudz mākslinieku, kas nodarbojas ar kokgriezumiem, jo īpaši figurālajā koktēlniecībā. J. Žīmants savas fantāzijas un radošās idejas iedzīvina kokā, galvenokārt sīkplastikas darbos. Viņš rada arī lielas formas darbus, taču, tā kā J. Žīmants dzīvo Lietuvas pierobežā, tie lielākoties kā pasūtījuma darbi aizceļo uz Lietuvu.
“Patlaban taisu Rucavai jaunu vietas nosaukuma zīmi, vecā zīme savu ir nokalpojusi, stāv jau no kolhoza laikiem. Bēdīgi tā izskatās, vajag kaut ko jaunu,” saka J. Žīmants.
Bet tikmēr Kultūras ministrija informē, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 6. decembrim darbu, atsakoties no pasākumu organizēšanas, var turpināt muzeji, bibliotēkas, kultūras centri un citas kultūrvietas. Tātad bez pastāvīgo ekspozīciju apskates un izstāžu apmeklēšanas galerijās, izstāžu zālēs, muzejos un novadu kultūras namos cilvēki, ievērojot veselības aizsardzības drošības noteikumus, var apmeklēt bibliotēkas un ņemt lasīšanai grāmatas. Turklāt arī bibliotēkas tieši šajā laikā piedāvā arī izstāžu iekārtošanu un apskati.
Sabiedriskās kultūras iestādēs gan Liepājā, gan novados apmeklētājiem no 13 gadu vecuma obligāti jālieto sejas maska vai sejas vairogs, kā arī jāievēro dezinfekcijas pasākumi, distance un noteiktais cilvēku skaits, kas vienlaikus drīkst atrasties telpās, kā arī citi specifiski noteikumi, ņemot vērā iestādes atrašanās vietu un platību.