Nāk vasara ar mūzikas festivāliem un tūristiem, kuriem mēģinām pārdot dažādas Liepājas leģendas. Viena no tādām ir Liepājas roks.

Vai vispār tāds jēdziens pastāv, vai to ir izgudrojuši un Liepājai piekarinājuši kādi ārpusnieki? Varbūt tās ir liepājnieku atmiņas, izjūtas no sen pagājuša laika, kam dažkārt kāds muzikants mēģina no jauna iepūst elpu?

“Kultūras Pulss” šoreiz piedāvā divu mūziķu skatu uz šo jautājumu. Viņi apzināti izvēlēti tādi, kurus par Liepājas roka izpildītājiem tā vispār pieņemtajā izpratnē īsti nenosaukt. Bet viņi ir spožas Liepājas mūzikas parādības.

Kuršu piegājiens

“Kursas” klubā tagad uz mēģinājumiem sanāk grupa “Tumsa”. Par vienu no saviem iedvesmas avotiem grupas dibinātājs Jānis Daugalis min “Neptūnu”, un tagad laiks ir apmetis loku – viņš spēlē tajās pašās telpās, kur kādreiz mēģināja leģendārā Liepājas grupa.

Mūzikas žurnālisti grupu “Neptūns”, kam mājas savā klubā savulaik devis zvejnieku kolhozs “Boļševiks”, kādreiz saukuši par Liepājas roka augstskolu. Estrādes orķestra trijžuburi roka virzienā 80. gadu sākumā sācis griezt Ainars Virga. Pēc tam bijis Jāņa Lūsēna laiks – tā paliekošākās pēdas ir dziesma “Par smilgām”. Tad nācis Ivo Fomins, Tomass Kleins un citi sparīgi jaunekļi.

Ivo, nevis Mārtiņš Freimanis no “Tumsas”, bijis tas, kurš pirmais saucis publikai: “Vai jums ir bail no tumsas?” Un tā saukusi atpakaļ: “Nē-ē-ē!” Tas bijis koncertos pirms skaņdarba “Tumsas bērns”.

Fomina balss un lecīgais tēls un šā “Neptūna” skaidri deklarētais heavy metal stipri atšķīries no nākamā un pēdējā grupas perioda. No 1989. gada tās solists bija Māris Vītols.

“Uztaisījām diezgan īpatnēju rokenrolu. Bija arī ar orķestri darbi, lieli sastāvi. Tas kardināli atšķīrās no iepriekšējā sastāva,” stāsta grupas toreizējais taustiņnieks Zigmunds Latuškēvičs. Ilgi gan kopā nenoturējies, šis “Neptūns” esot bijis kā viena ģimene. 90. gadu sākumā spēlēts rokfestivālā Zviedrijā. “Spēlējām kopā ar labām zviedru grupām, nepalikām kaunā.” Nopelnījuši pirmo vietu Sopotas (Polija) festivālā.

“Pārāk daudz dzērām šņabi un pārāk nenopietni izturējāmies pret lietām, kuras būtu bijis iespējams tajā laika izdarīt,” Zigmunds tagad ir tiešs. Viņš atceras “Prāta vētras” jauniešu uznācienu uz “Liepājas dzintara” skatuves kopā ar jau krietni pieredzējušo “Neptūnu”. “Un kas ir tagad – “Prāta vētra” izturēja, gāja kopā, izveidoja sevi par to, kas tā ir. Mēs labi sākām, bet pašu vieglprātības dēļ ātri beidzām.”

Padomju laika beigas bijis ideju laiks mūzikā, uzskata Zigmunds. “Tikko pieskārāmies kapitālismam un naudai, tā viss mainījās. Iepriekš – jā, “Boļševikā” bija kaut kādas algas, mēs skaitījāmies kaut kādi metinātāji, bet galvenais bija ideja, muzikālā doma. Kad naudas piespiedu kārtā nebija, visi to kompensēja ar radošām izpausmēm.” Padomju laikos katra grupa bijusi piestiprināta kādam uzņēmumam: “Credo” – sērkociņu fabrikai “Baltija”, “Līvi” – “Sarkanajam metalurgam”.

“Tagad ar lieliskiem un talantīgiem kolēģiem neko nevaram izdarīt, jo nav kur, nav aparatūras, nedz naudas, lai īrētu.” Un arī tādu aizgrābtību ar mūziku tagad nejūtot.

Bet tie mūziķi, kas ir – tie ir īsti liepājnieki. “Ir Liepājas roks, protams, ir,” saka Zigis. “Raupjais Liepājas roka fenomens, teiksim, Vidzemē ne vienmēr līdz galam saprastais. Kuršu piegājiens – tas te ir. Domāju, “Līvi” to iznes visplašāk. “Līvi” ir neizdzēšami. Īsta kurzemnieku mēle. “Neptūns” nebija īsts Liepājas roks, tur citas intonācijas.”

Viskijs un gurķi – taka uz Dāniju

Ainars Pūpols Liepājā ieradies 1980. gadā no Tukuma. Jau nākamajā gadā viņš dibinājis savu pirmo Liepājas grupu – tā kā tas ir studiju laiks, nosaukums bijis “Institūts”. Lai arī tajos laikos nočiept kādu firmas gabalu nav bijis problēmu – par autortiesībām neviens neko pat nezinājis –, Ainars rakstījis savas dziesmas. Kā toreiz pie blūza intonācijām sācis turēties, tā turas visu laiku. Bet, kā zināms, kā rokam, tā blūzam saknes ir vienas.

Visas dziesmas pirms atskaņošanas publikai bija jāapstiprina orgānos. Daudzas tekstu dēļ – tos Pūpols raksta pats – nav apstiprinātas.

Pēc “Institūta” nākusi “Sezona” ar “Led Zeppelin” inspirācijām. “Latvijā to nesaprata,” blūzmenis nosaka. Un piebilst: prieks, ka tagad tādu mūziku ļaudis sadzird labāk, piemēram, laba esot jaunā Rīgas grupa “Laime pilnīga”.

Lielajos juku laikos – 90. gadu pašā sākumā – no muzikālās skatuves priekšplāna pazuduši dižie “Līvi” un “Credo”. Bez pastāvīgas pieķeršanās basģitārai palicis Jānis Grodums. Un tad nu Ainars, Jānis, Leons (Krišs) Silacērps, Imants Valdmanis (vēlāk viņa vietā Guntars Mucenieks) ar Ingrīdas Reitmanes atbalstu devušies spēlēt uz Dāniju – tas bijis “Whiskey Band”. “Bija daudz alkohola – kā jau nosaukumā teikts.” Spēlēja gan klubos, gan skolās, tajās mūziķiem par lielu pārsteigumu, viņiem pat prasījuši autogrāfus. Dažādu iemeslu dēļ “Whiskey Band” beidzies, bet Dānijas taku kopā ar Ainaru Pūpolu turpinājuši iet “The Cucumbers” jeb gurķi – Ivo Fomins, Guntars Mucenieks, Mārtiņš Burkevics, Ilvars Manfelds, Egils Mežs, Valērijs Iņutins. Tajā laikā liepājniekiem Dānijā jau bijis pussimt vietu, kur regulāri spēlēt.

Kad pašķīrušies arī gurķi, kādu brīdi Ainars mūzikai metis mieru. Līdz sameties kopā ar dāni Luiju Fonteinu – viņa nopelni ir arī pie tā, ka Fonteins mums te Liepājā tagad ir.

Tagad Dānijā viņu saistot ar mūziku nesaistīts maizes darbs, taču jam sessions kopā ar dāņu blūzmeņiem kļūstot par aizvien būtiskāku dzīves daļu. Tikmēr Liepājā ir otra puse grupai “pBlues”.

Jā, un, protams, ir Liepājas roks un Liepājas skaņa, Ainars Pūpols kā ne-dzimis liepājnieks to mana skaidri: “Corpus”, “Līvi”, “Credo”, “Libau”, “Whiskey Band”, “The Cucumbers”, “Tumsa”.

Kur liepājnieki 80. gados smēlās idejas, ja Rietumiem priekšā bija dzelzs priekškars?

– Rokā meklēja tos laimīgos, kam no Rietumiem sūtīja plates, un tad tās tika pārrakstītas magnetofona lentēs. No šiem ierakstiem muzikanti mācījās – takti pa taktij. “Mūsu laikā tas bija nenormāls azarts, entuziasma burvība, atklājot tam divritenim katru spieķi,” tagad saka Zigmunds Latuškēvičs.

– Tolaik Liepājas mūziķiem paticis “Uriah Heep”, “Deep Purple”, “Queen”.

Uzziņai

“Neptūnu” tagad var sameklēt arī portāla draugiem.lv mūzikas sadaļā. Turpat arī “Whiskey Band” un “The Cucumbers”.

Dina Belta,

Foto no Ainara Pūpola arhīva

Starp roku un blūzu – “The Cucumbers”. Egils Mežs (priekšplānā no kreisās), Ainars Pūpols, Valērijs Iņutins (aizmugurē no kreisās), Guntars Mucenieks, Ivo Fomins. 

Egona Zīverta foto

Tagad Zigmunda Latuškēviča pamatdarbs ir spēlēšana klubos kopā ar Tomasu Kleinu. Viņš ir arī “Virga Hard Orchestra” dalībnieks.