Liepājnieku grāmatu gaume vasarā nav būtiski atšķirīga no pārējos gadalaikos vērojamās. Tāpat viņi visbiežāk izvēlas grāmatas, kuras palīdz aizmirsties citā pasaulē. Vai arī tās, kurās meklēt padomus mierīgākai dzīves dzīvošanai.

Vilki, erotika, iekšējs miers
Vasarīgo, viegli lasāmo grāmatu plauktos dāmu acis šovasar piesaista Monikas Pēcas “Otrdienu draudzenes”, stāsta Rūta Dimante-Čīče, pārdevēja – konsultante “Zvaigzne ABC” grāmatnīcā, tirdzniecības centrā “Kurzeme”. Tomēr liela uzsvara tieši uz šādām grāmatām neesot. Kad visi jau izlasījuši Sāras Larkas “Balto mākoņu zemē”, tad meklē otro un trešo šās krāšņās Jaunzēlandes sāgas turpinājumu – “Maoru dziesmu” un “Kivi aicinājumu”. Tie Liepājā ir ļoti populāri. “Patīk cilvēkiem sapņot drūmajā ikdienā,” piekrīt R. Dimante-Čīče. Labprāt pērkot arī Jūnasa Jūnasona “Simtgadnieku, kas izkāpa pa logu un pazuda”. “Humoristiska grāmata. Kad ikdiena nospiedusi, izlasi, un gribot negribot jāpasmaida.” 

Pircējus interesē arī detektīvi, populārā norvēģa Jū Nesbē jaunākā grāmata “Glābējs” te jau izpirkta.

“Pati arī esmu viņa fanu lokā,” saka Jāņa Rozes grāmatnīcas pārdevēja Aija Bogdanova. Viņa kā īstu vasaras detektīvu iesaka arī Gijoma Miso sarakstītās grāmatas.

Lasītāji bieži piestāj arī pie plauktiem, kur izlikts izdevniecību un veikalu TOP 10. Tas gan ir visas Latvijas mērogā, tomēr arī liepājniekiem tas liekoties interesants. Pirmais numurs “Zvaigznes” topā patlaban ir Igora Kudrjavceva “Miera ārsta padomi”, tajos ārsts un cigun treneris vēsta, kā mazināt spriedzi, palēnināt iekšējo ritmu un iegūt mieru. Arī Liepājā to pērk bieži.

“Sievietēm ieteiktu Klarisas Pinkolas Estesas “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem” – psiholoģisks pētījums, balstoties gan uz folkloru, gan uz vēsturi, par sievietes būtību un sūtību mūsdienās,” stāsta A. Bogdanova.

Vēl aizvien populāra ir E.L. Džeimsas “Greja piecdesmit nokrāsas”. Tagad gan lielais kāpums ir krities, ļaudis meklē pēc nākamajām triloģijas daļām, kā arī pēc līdzīgām grāmatām, piemēram, Silvijas Dejas rakstītajām. Jāņa Rozes grāmatnīcā tās izliktas atsevišķā plauktā, rēķinoties, ka pēc tām meklēs.

No latviešu literatūras patlaban vislasītākā ir Inguna Bauere, viņas vēsturiskie apraksti par radošu cilvēku mūzām un otrajām pusītēm.

Bērni lasa arī pa naktīm
No bērnu literatūras Liepājā patlaban iecienīts Andrusa Kivirenka “Lotes ceļojums uz dienvidiem”, tautas pasaku apkopojumi. Vēl aizvien ir pieprasītas “Grega dienasgrāmatas” un arī kas līdzīgs meitenēm –”Nikijas dienasgrāmatas”. Bērniem tīk “Negantā Nika” un “Lielā Neita” sērijas grāmatas. Vasarā, kad bērniem noteiktas obligātās lasīšanas normas, tās prasot diezgan bieži. R. Dimante-Čīče uzmanību pievērš jaunumam skolas vecuma literatūras klāstā – Deivida Valjama romānam “Gangsteromīte” – to arī labprāt pērk.

“Viena omīte stāsta: citi sūdzas, ka bērni nelasa, bet viņas mazmeita, kad mamma naktī liek izslēgt gaismu, paņem lukturīti un lasa zem segas. Pat laukā viņai nevajagot iet,” pārdevēja ar smaidu stāsta.

Jāņa Rozes grāmatnīcā no ik dienu nopirktā bērnu grāmatas esot ap 60 procentiem.

Mīkstos vākos lētāk
Grāmatas ir dārgas, tomēr “Zvaigznes ABC” veikalā ir klienti, kas nāk ik mēnesi un atstāj pat 50 latus, stāsta R. Dimante-Čīče. “Labāk neēdīs, bet nopirks vērtīgu grāmatu!” Citi atkal pacietīgi – pat pāris gadus – gaida, līdz noskatītā grāmata nonāk atlaižu plauktos. Te var atrast arī grāmatas, kas pārizdotas pēc ilgāka laika – kādam patīkams pārsteigums būs, piemēram, Kurta Vonnegūta “Kaķa šūpulis” vai Herbjorgas Vasmu “Dinas grāmata” mīkstajos vākos.

Atvaļinājums var būt labs laiks, kad tādas vērtības vēlreiz pārlasīt, formāts ļaus tās viegli paņemt līdzi autobusā, lidmašīnā vai uz pludmali.

Daļai grāmatu, arī tā paša Jū Nesbē sērijai par dzīves sisto izmeklētāju Hariju Holu, noziegumiem un Norvēģijas dzīves ēnas pusēm, ir pieejami izdevumi gan cietajos, gan mīkstajos vākos. Tie ir jūtami lētāki.

No žurnāliem un Dziesmu svētkiem
Kas veido grāmatu modi? Galvenokārt populārie žurnāli, saka A. Bogdanova.

Daudz informācijas par grāmatu jaunumiem ir “Ievā”. Grāmatas par veselību iesaka un popularizē žurnāls “36,6”, kāds pircējs “Zvaigznes ABC” grāmatnīcā regulāri atsaucoties uz to. Cilvēki skatās arī izdevniecību mājaslapās, īpaši, ja meklē ko konkrētu.

Pēc žurnāliem vadās sievietes, vīrieši uzreiz meklē romānus par karu un tamlīdzīgu literatūru. Jauni vīrieši visbiežāk meklē Stīvenu Kingu – nesen latviski iznācis klasiskais “Mirdzums”, viņi prasa arī pēc Edgara Alana Po, stāsta Jāņa Rozes grāmatnīcas pārdevēja. Radošajai inteliģencei ir savas grāmatas, savs stabils loks ir izdevniecības “Kontinents” literatūrai, savs –”Atēnai”.

Pēc Imanta Ziedoņa aiziešanas mūžībā daudz sāka pirkt viņa grāmatas.

“Rozē”  pēc Dziesmu svētkiem ļoti labi pērk “Latvieša lielo dziesmu kladi”. Meklē arī grāmatas par baltu zīmēm un tautastērpiem.  “Man jau ceturto dienu prasa ceļvedi “Roma” – tātad zinu, kāda lielāka grupa brauks uz Romu,” uz ceļojumu sezonas aktualitāti atsaucas A. Bogdanova.

Trūkst grāmatu par Liepāju
Bet vienas lietas vasarā Liepājas grāmatu veikalos ļoti pietrūkst – grāmatu par Liepāju pašu, saka A. Bogdanova. Tādas prasot bieži, un pārdevējām nākas justies neērti, ka viņas nevar neko piedāvāt. Savulaik ļoti labi pirktas Artura Pērkona “Liepājas sajūtas”, brošūra “Liepāja” vairākās valodās, nupat izpirkti pēdējie “Liepājiņas” izdevumi, un krājumos to vairs nav. Palicis vien pamatīgais izdevums par Berči, bet tas ir pārāk specifisks un arī pārvadāšanai nepiemērots, lai to bieži izvēlētos dāvanai.

Liepājnieki tādas grāmatas labprāt vestu radiem un draugiem ārzemēs, viesi no citām vietām atkal labprāt paņemtu par piemiņu. “Un vasarā jo īpaši,” piebilst pārdevēja.

Lasītāju viedokļi

Arvīds Bobinskis, nīcenieks:
“Gribētos vasarā lasīt vairāk, bet laika diemžēl nesanāk.  Nesanāk tik daudz un tik kvalitatīvi, kā to būtu vēlams darīt. Kaut ko meklēju grāmatnīcās, kaut ko – bibliotēkās. Nupat atradu grāmatu “Mūsdienu Latvijas luterāņu mācītāju sprediķi”, tajā ir dažādi vārdi:  Indulis Paičs, Linards Rozentāls, Juris Rubenis un citi. Ne pārāk sen iegādājos šīs grāmatas otro daļu – sprediķus par Veco derību.
Vienmēr apskatu atlaižu plauktus, viss maksā tik, cik maksā, un naudas ir tik, cik ir.”

Līga Purvlīce, no Jaunliepājas:
“Parasti grāmatas ņemu no bibliotēkas. Vieglus romānus ne sevišķi lasu. Ja esmu ko interesantu redzējusi grāmatnīcā, meklēju to pēc tam bibliotēkā. Man patīk grāmatas ar dzīves gudrību. Tā atklāju Ošo, pašķirstīju – redz, atkal jauna ideja. Nebiju lasījusi Imanta Ziedoņa “Trioletas”, paņēmu un izlasīju. Laba grāmata ir kā zibsnītis, kas krāšņo dzīvi. Citreiz stundu izvēlos grāmatas, bet man patīk process – paskatīties, parakņāties.

Lasīt – tā ir nepieciešamība. Citreiz pat tikai pāršķirstīt ir būtiski. Un, kad paņemu to pašu grāmatu pēc kāda laika, atkal kaut ko citu tur ieraugu. Kaut vai “Straumēnus” – mainās gadalaiki, palasu. Tur viss tik izjusts, tik saprasts. Kad nāk pavasaris, tad man vienmēr vairāk gribas lasīt. Man mīļa ir Aleksandra Grīna “Zemes atjaunotāji”. Kad vēl strādāju, tikko nāca pavasaris, tā gribējās lasīt tieši šo grāmatu. Krāju atziņas no grāmatām.”