Liepājā dzimušais starptautiski pazīstamais mākslinieks Pēteris Sidars, nākdams uz savu darbu izstādes atklāšanu, sapratis, kas ir laime: “Tā ir laime, ja man sirdī ir prieks!” Koncertzālē “Lielais dzintars” atvērta izstāde “Plūsma”, kurā viņa abstraktās gleznas, objektus un instalācijas no plastmasas un citiem materiāliem papildina Pāvila Raudoņa dzeja.

Tēlotāja māksla satiekas ar vārda mākslu dzeju, izstādes atklāšanā piektdien, 10. janvārī, teica koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča. “Ļoti priecājos, ka šajā pelēkajā janvāra dienā mums ir tik krāšņa, drosmīga, dzīvotgriboša un dzīvespriecīga izstāde.” P. Sidars apgalvoja, ka Baiba esot vainīga pie viņa izstādes atklāšanas dzimtajā pilsētā, jo saticis viņu Rīgā un uzdrošinājies izteikt šādu lūgumu. Savukārt izstādē lasāmajiem P. Raudoņa trioletiem un haikām autors atklāšanas pasākumā pievienoja vēl vienu, nolasot B. Bartkevičai veltītas dzejas rindas ar atzīšanos mīlestībā.

Daudz lielāks prieks par mākslas darbu izstādīšanu dzimtenē P. Sidaram esot to radīšana, tāpēc viņam esot grūti stāvēt visu priekšā un par saviem darinājumiem izstāstīt: “Jums ir jāskatās uz darbiem, un man ir vienalga, vai jūs priecājaties vai raudat, jo man galvenais ir, ka esmu to izdarījis,” teica mākslinieks, ik pa brīdim izmetot dzirkstošam tostam līdzīgu vārdu salikumu: “Tinkš tankš!” “Jo ilgāk strādā, jo lielāks prieks. Man pieleca, ka es absolūti nedomāju par kompozīciju, ņemu materiālu, sāku strādāt, skatos uz to un brīnos.

Mākslinieki un dzejnieki sāka čupoties jau pirms Otrā pasaules kara, sākās tā skaidrā kustība, kad tu esi tvērumā ar sevi, darbojas zemapziņa un intuīcija,” mākslas procesu atklāja P. Sidars.

Viņa skulpturālās abstraktās gleznas veidotas no krāsainas plastmasas, darbos vēl iespējams atpazīt sakausētus rozā kokteiļa salmiņus, daudzkrāsainus vienreizlietojamos šķīvjus un citus priekšmetus. P. Sidars plastmasu raksturo kā neatņemamu mūsdienu materiālās kultūras sastāvdaļu, kas varētu kļūt arī par cilvēka estētisko vērtību nesēju mākslā. Darbam “Liktenis”, kurā balta plastmasas sieviete stiepj savu nastu, ikviens drīkstot pievienot savu artavu – nemest laukā pudeles korķīti, bet ar to papildināt ziedu pļavu, kurā atrodas skulptūra.

Raudonis atzina, ka viņam esot ārkārtīga laime strādāt kopā ar mākslinieku, jo ne katram dzejniekam ir tāda iespēja atrast savu domubiedru. “Gleznā krāsu viļņi skrien/ Tur man iekšā jāiebrien,” viņš nolasīja pirmo dzejoli, kas veltīs Pētera gleznai. “Krāsu viļņi tagad ir pāri galvai, esam pāri galvai iekšā šajā plūsmā,” dzejnieks norādīja uz P. Sidara mākslas darbu balkona līmenī. “Ja jūs no rīta te, Liepājā, pamodāties, redzējāt, ka plūsma iet cauri visai pilsētai. Liepāja bija absolūtā plūsmā, absolūtā miglā. Jūra bija izkāpusi skatīties, ko liepājnieki dara un kādas izstādes šeit notiek,” – tādu ainu izstādes atklāšanas dienā bija saskatījis dzejnieks.

Izstāde “Lielā dzintara” mākslas telpā “Civita Nova” būs skatāma līdz 27. februārim.

15Skatīt galeriju