107. sezonu Liepājas teātris iesāka ar Atvērto teātra dienu augusta nogalē. Pašiem par pārsteigumu ļaužu (dažādās valodās runājošu) bija kā biezs. Ne tikai statistika, pārdoto biļešu skaits, bet arī šis pasākums apliecina, ka mūsu pilsētas teātris piesaista arvien vairāk apmeklētāju, neskatoties uz to, ka ne visas izrādes slavē. Kas bijis, bijis, mani un daudzus citus vairāk interesē, ko teātris piedāvās šajā sezonā.

Padomāts par visām paaudzēm
Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins stāsta, ka, ņemot vērā tikai vienu skatuvi, šajā sezonā skatītājiem tiks piedāvāti astoņi jauniestudējumi un divi koncerti. Pirmo jaunuzvedumu “Piafa” sāka izrādīt aizvadītās nedēļas nogalē. “Saistībā ar šo iestudējumu veiksmīgi ir sasējušies vairāki mezgli – ir materiāls, vēsturiska personība, aktrise, kurai šī ir liela iespēja sevi vispusīgi parādīt, un jauni vārdi, ar ko es domāju režisori Lauru Grozu-Ķiberi un mūziķi Kārli Auzānu, kas veidoja aranžijas,” gandarījums skan H. Laukšteina balsī. Viņš uzsver, ka aktrise Agnese Jēkabsone ir izdarījusi lielu darbu, iemācoties Piafas dziesmas, un viņš ar K. Auzānu spriedis, ka šis materiāls ir jāfiksē. Paredzēts to izdot mūzikas diskā. Direktors piebilst, ka šajā gadījumā nav runa par vēlmi gūt peļņu.
Tas jau ir kļuvis par tradīciju, ka oktobrī uz kādu jaunu iestudējumu aicina pašus mazākos teātra skatītājus. Jānis Peters ir sarakstījis tekstu Valda Zilvera komponētai mūzikai, Ivars Noviks ir sarūpējis vizualizāciju, Valdis Lūriņš ir ķēries pie iestudēšanas, lai sarūpētu muzikālu izrādi “Sprīdītis” ar Rolandu Beķeri titullomā. “Šajā sezonā šis ir vienīgais latviešu autora darbs,” uzmanību vērš H. Laukšteins.
Bertolta Brehta lugas “Bungas naktī” iestudējuma pirmizrāde notiks novembrī. Tā nosaukums gan būs “Sasodītais sarkanais mēness”, kas, pēc direktora un režisora Dž. Dž. Džilindžera domām, ir trāpīgāks. Savukārt decembrī uz teātri varēs doties pusaudži, lai novērtētu viņiem adresēto iestudējumu “Pavasara atmoda” Ģirta Ēča režijā, kas tapis pēc 19. gadsimta vācu dramaturga Franka Vedekinda darba motīviem. Luga stāsta par tīneidžeru pirmajām seksuālajām attiecībām.

“Decembrī notiks arī Ziemassvētku koncerti, tā atkal būs kopā dziedāšana, kad visa zāle varēs piedalīties svētku noskaņas radīšanā, un vokālās dotības te nav svarīgas,” uzsver H. Laukšteins.

Janvārī pirmizrāde paredzēta ļoti interesantam stāstam. Aleksandra Volodina luga uz Liepājas teātra skatuves iemiesosies iestudējumā “Pieci vakari”. Direktors apgalvo, ka šī luga teātrī figurējusi jau gadus trīs ar domu darbu iestudēt. To labprāt būtu uzņēmušies paveikt vairāki režisori. Tad ar piedāvājumu nācis Leons Leščinskis, kurš Liepājas teātrī jau uzvedis bērnu izrādes un, kā saka direktors, muskuļus paaudzējis vēl “Goda teātrī”. “Leons ir savējais,” vēl vienu iemeslu, kāpēc tieši viņam dota zaļā gaisma, pamato H. Laukšteins.
Februārī Liepājas teātris piedāvās izrādi, ko iestudēs 4. studijas dalībnieku Egona Dombrovska, Ineses Kučinskas un Edgara Pujāta bijušais studiju biedrs Armands Zvirbulis. Sapratis, ka labāk patīk uz stāstu paskatīties no režisora skatpunkta, nevis to izstāstīt kā aktieriem, A. Zvirbulis 4. studiju nepabeidza, bet sāka studēt režiju. Šī būs viņa debija teātrī. “Es jau labu laiku mēģināju viņu pierunāt uz šo soli, bet līdz šim Armands bija aizņemts ar TV seriāliem. Tagad viņam ir brīvs laiks,” gandarīts ir H. Laukšteins. A. Zvirbulis iestudēs izrādi “Boing, Boing”, kas tapusi pēc franču dramaturga Marka Kamoleti darba. Luga ir situāciju komēdija, bet A. Zvirbulis pēc direktora ierosinājuma neies šā žanra pavadā. “Izrādē mēģināsim parādīt, kāpēc cilvēki no malas izskatās smieklīgi, ja kaut ko ļoti grib izdarīt pa īstam,” ieskicē direktors. Viņš domā, ka mērķi režisoram izdosies īstenot, jo A. Zvirbulis savu darbu dara godīgi, skrupulozi un viņam ir augsts prasību līmenis.

Šajā sezonā viesosies arī Konstantīns Bogomolovs, lai iestudētu Ivana Turgeņeva lugu “Mēnesis uz laukiem”. H. Laukšteins ir priecīgs, ka režisors ir piekritis strādāt arī šeit, jo ir ļoti aizņemts, gan iestudējot darbus Krievijā, gan Eiropā. Sezonas pēdējais jauniestudējums būs “Lielais Getsbijs”, kuru iestudēt uzņēmies Liepājai labi zināmais un daudzu iemīļotais režisors Dž. Dž. Džilindžers. Bet vēl pa vidu skatītājus priecēs Teātra dienas koncerts. Tā ka sezona būs raiba un dažādām gaumēm atbilstoša.

Patīk kārtīgi izsmieties
“Uzskatu, ka šobrīd Liepājas teātra aktieru trupa ir ļoti varoša, bet, lai tā neieslīgtu komforta zonā, tai tiek likti priekšā dažādi režisori, arī ar riska devu. Galvenais, lai būtu dzīvība, temps, lai aktieri būtu labā formā,” skaidro H. Laukšteins. Tāpēc tiek aicināti dažādi režisori – gan pieredzējuši, starptautiski atzīti, gan pagaidām mazāk zināmi, bet profesiju labi pārzinoši. Viņš atklāj, ka nākamajā jeb 108. sezonā teātrī ienāks pavisam neierasti projekti, piemēram, dejas izrāde. “Šobrīd jau uzrunāti trīs ārzemju režisori – gan no Austrumiem, gan Rietumiem,” ieinteresē direktors.

Bet ko tad skatītājs gaida no Liepājas teātra? Direktors skaidro, ka tad, kad ar aptauju starpniecību šo jautājumu uzdod teātra apmeklētājiem, ir redzamas vienas vēlmes, bet, balstoties uz informāciju par izpirktajām biļetēm, parādās kas cits. “Topā ir komēdijas – “Atsaldētais”, “Šikās kāzas”, “Viss par vīriešiem”, kas jau nospēlētas vairāk nekā 50 reižu,” uz kādiem iestudējumiem visčaklāk nāk ļaudis, atklāj H. Laukšteins. “Cilvēkiem gribas pasmieties. Un tas nebūt nav slikti – smaidīt un smieties,” viņš uzskata.

“Par skatītāju trūkumu mēs sūdzēties nevaram, cilvēki jau ir iestaigājuši ceļu uz Liepājas teātri,” gandarīts ir direktors. Tā kā audzis regulāro apmeklētā skaits, nācies jauniestudējumu pirmās divas izrādes atvēlēt abonentiem. H. Laukšteins iestarpina, ka no biznesa viedokļa tas nav izdevīgi, jo abonenti piecu izrāžu biļetes iegādājas par četru cenu, bet tas atspoguļo liepājnieku un kurzemnieku attieksmi pret savu teātri, un tā ir pozitīvi pieaugoša.

“Nemaz negribas runāt,” nopūšas direktors, taujāts, vai ir kāda skaidrība, kad tad teātris beidzot varētu tikt pie mazās zāles. “Pagaidām nav risinājuma. Ir bijušas daudzas sarunas, ir rēķināts, cik tas izmaksātu vienā gadījumā, cik atkal citā. Tāmes ir sataisītas un atrodas domē. Atbildīgie cilvēki ir informēti, un runāts ir daudz,” saka direktors.
 
Ir plusi un mīnusi
Lai redzētu Liepājas teātra aktierus, nebūt nav jādodas uz Teātra ielu. Liepājnieki ir redzami arī televīzijā. Kā to vērtē direktors – atbalsta vai skatās ar raizēm? “Es kā Liepājas teātra vadītājs esmu noformulējis uzdevumu, kas ir ierakstīts arī stratēģiskajā plānā, – Liepājas teātra aktieriem ir jākļūst atpazīstamiem visā Latvijā. Tas ir mērķtiecīgs darba uzdevums,” skaidro H. Laukšteins. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Labums – līdz ar aktieriem atpazīstams kļūst arī Liepājas teātra un pilsētas vārds. Mīnuss ir sarežģīta darba plānošana, proti, sastādot mēģinājumu grafiku un repertuāru, ir jārēķinās, kad aktieris būs uz vietas un kad viņam paredzēta filmēšanās.

“Mūsu aktieri piedalīsies arī citu teātru izrādēs, viņi ir skatītāju pieprasīti. Un es par to lepojos,” skaistu punktu sarunai pieliek H. Laukšteins.

Repertuārs ir sabalansēts
Juris Jirgens, Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs:
– Apsveicu Liepājas teātra kolektīvu un teātra skatītājus ar 107. sezonas sākšanos. Ceru, ka skatītāju interese par visām jaunās sezonas izrādēm būs tik liela kā par pirmizrādi “Piafai”. Iepazīstoties ar teātra jaunās sezonas plānotajiem iestudējumiem, pirmais iespaids ir pozitīvs. Sabalansēts repertuārs, pārdomāts lomu sadalījums štata aktieriem, uzaicināti divi režisori, kuri Liepājas teātrī strādās pirmo reizi, kā arī režisori, kuru iestudējumus Liepājas skatītāji vēlas redzēt ik sezonu.

Joprojām realitāte ir tāda, ka mūsu teātrim ir viens spēles laukums – lielā skatuve. Tas teātra vadībai un Repertuāra padomei uzliek dubultatbildību, veidojot sezonas repertuāru. Viens spēles laukums ierobežo jauno režisoru biežāku uzaicināšanu Liepājā iestudēt izrādes, kuras atbilstu mazāka spēles laukuma formātam.

Domājot par 2014. gadu, ir jāakcentē jautājums, par kuru savā kurzemnieku lepnībā iepriekšējos gados esam runājuši mazāk vai nemaz. Tas ir valsts atbalsts Liepājas teātrim. Izņemot Kultūrkapitāla fonda atbalstu, valsts Kultūras ministrijas personā izliekas, ka nemaz nezina, ka Kurzemes reģionā ir labs profesionālais teātris. Protams, pašvaldība nodrošina un arī turpmāk nodrošinās sava teātra darbību. Bet paliek atklāts jautājums Kultūras ministrijai par valsts reģionālās kultūrpolitikas izpratni.

Svinīgos brīžos aktieri parasti saka, ka viņi strādā skatītājam. Tad arī jaunās sezonas sākumā mūsu teātrim vēlu ilgu un lielu savu skatītāju mīlestību.