Par telpas iekārtojumu, veidojot atbilstošu noskaņu, gādās scenogrāfe Beate Poikāne.

“Skaņdarbs ir saistošs tā iekļaujošās dabas dēļ̧ – publika neieņem pasīva klausītāja lomu, tās klātbūtne ir daļa no skaņdarba. Tas, manuprāt, ir patiesi lielākajā daļā mūzikas, bet ne vienmēr ir skaidrs gan mūzikas radītājiem, gan klausītājiem,” stāsta E. Vilsons, pieminot, ka jo īpaši uzskatāma klausītāja klātbūtnes nenovērtējamā loma mūzikas jaunradē ir kļuvusi vispārējas pandēmijas apstākļos, ”šāda skaņdarba formā iestrādāta konceptuāla refleksija padara mūziku saistošu un pieejamu ikvienam –

mūzika nav diktāts, kas tiem jāuzklausa, bet gan refleksija par skaņas, komponista un klausītāja attiecībām. Šāda refleksija nepieciešama ne tikai mākslas piedāvātā pārdzīvojumā, bet arī ikkatra ikdienā.”

Skaņdarba pamatā ir trīs elementu mijiedarbība – instruments (klarnete), tā spēles tehnika un tās mijiedarbība ar telpu, kurā skaņdarbs tiek atskaņots.

Šī projekta ietvaros LMMDV audzēkņiem būs unikāla iespēja izglītoties divās meistarklasēs – pie E. Vilsona un A. Čukura par aktuālajām tendencēm mūsdienu mūzikā un mākslā, savukārt pie B. Poikānes par viņas radošo praksi, kas ietver sadarbību starp dažādu mākslas nozaru pārstāvjiem, telpas lomu un nozīmi mākslas darba pastāvēšanā.

Ieeja pasākumā bez maksas.