VII Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls
Programma vēsta, ka krāsainā un muzikāli plašā amplitūdā izskanēs pēdējie trīs šā gada festivāla koncerti, kuros slavinājums Dievam skanēs gan ar simfonisku vērienu, gan ar temperamentīgām rapsodiju krāsām, gan blūza un džeza ritmos, gan arī pirmo reizi festivālā dziedās gospeļu koris. Festivāls iegājis ne tikai otrajā nedēļā, bet arī finiša taisnē.

Šovakar Kuldīgas Sv.Katrīnas baznīcā koncertā “Dāvida dziesmas” ērģeļmūzikas cienītāji vēlreiz tiksies ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti, saksofonistu Arti Sīmani, kuriem pievienosies  soprāns Gunta Davidčuka.

Prieks, ka būs iespējams dzirdēt arī vienu no Ērika Ešenvalda (1977) jaunākajiem darbiem, tikai vēl šogad sarakstītās “Dāvida dziesmas”. Ē.Ešenvaldu varam savā ziņā saukt par liepājnieku, viņš mācījies Liepājas 1.vidusskolā.

Festivāla pēdējie divi koncerti atkal notiks Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē.

Piektdien pulksten 19 – koncertā “Gospeļu prieks” viesojas Timotijs Houns (1957) no Lielbritānijas. Studējis ērģeļspēli Kembridžas universitātē, muzicē daudzviet Lielbritānijā, Eiropā, ASV u.c. “Par slavenajām Liepājas ērģelēm uzzināju, kad viesojos ar koncertu Rīgas Domā. Kopš tā laika esmu pārņemts ar vēlmi izzināt šī lieliskā instrumenta iespējas. Ar prieku piekritu izaicinājumam atklāt instrumenta skanējumu neparastā gaismā, repertuārā, kurā klasisku struktūru un izpildījuma veidu bagātinās džezs, spiričuels un rokmūzikas elementi,” stāsta pats viesmūziķis.

Latvijas radio 3 programmas “Klasika” redaktore Maruta Rubeze izpētījusi, ka “solo priekšnesumos ērģelnieks piedāvā dažādību: gan aktīvi darbojošos vācu baznīcas kantoru H.R.Zīmoneita un J.Rēberga skaņdarbus, gan harismātiskā afrikāņu profesionālās mūzikas tēva, nigērieša Felas Sovandes interpretāciju par Vecās Derības vadoņa Jozuas vēsturisko kauju pie Jērikas mūriem”.

Kopā ar viesmākslinieku no Lielbritānijas uzstāsies arī Gunāra Kalniņa “GG CHOIR” un pavadošais ansamblis. Nepilnu četru gadu pastāvēšanas laikā Gunāra Kalniņa gospeļu koris iekarojis klausītāju sirdis, sadarbojies ar Latvijas mūziķiem Raimondu Paulu, Zigmaru Liepiņu, grupām “Cosmos”, “Tumsa”, “Prāta vētra”. Gospeļu koris un ansamblis izpildīs Gunāra Kalniņa veidotos aranžējumus vairākām melodijām. Sadziedāšanās ar Timotija Houna spēlētajām Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģelēm ir jauna, ar interesi gaidīta pieredze, kuras sagatavošanā jau ieguldīts krietns radošais darbs – tapuši aranžējumi, kas vainago kopīgo programmu.

Sestdien, pulksten 19 festivāla noslēguma koncertu piedāvā Austrijas vēstniecība Latvijā. Tajā muzicēs austriešu ērģelnieks Martins Hāzelbeks, Vigo Račevskis (sitaminstrumenti, Latvija), Liepājas Simfoniskā orķestra trompetistu un trombonistu ansamblis. Jau rakstījām par šo izcilo austriešu ērģelnieku, bet par Liepāju un koncertu viņš saka: “Liepāja ērģelniekiem ir brīnumaina vieta, kur pasaules lielākās mehāniskās stabuļu ērģeles rosina interesi, padarot ļoti vilinošu gan festivālu, gan pilsētu. Savā programmā es vēlos piedāvāt simfoniska rakstura repertuāru, kurā pūšamie instrumenti apvienosies ar satriecošo ērģeļu skanējumu.”

Maruta Rubeze par noslēguma koncertu raksta: “Ērģelnieka programmas ieskaņā viens no nemirstīgā Baha visspožākajiem paraugiem. Šīs “Tokātas un fūgas” efektīgie paņēmieni paredzēti, lai ar skaņdarba starpniecību pārbaudītu, ko kurš instruments spēj. Paša Baha ērģeļprelūdiju un fūgu modelis, tiesa, ar temperamentīgajam ungāram raksturīgajām rapsodiskajām krāsām, ir pamatā Franča Lista “Prelūdijai un fūgai par Baha tēmu”. Programmas izkārtojumā par krāšņām un svinīgām kopskaņām gādās trīs diži franču ērģelnieki – komponisti, kuru radošās dzīves arī savstarpēji vijušās: kopš 7 gadu vecuma aklais Luijs Vjerns, dēvēts par Vidoru junioru, sešu ērģeļu simfoniju, vairāku plašu ērģeļdarbu ciklu u.c. autors; Šarls Marija Vidors, kura tēvs būvējis ērģeles un kura ģimenes draugs bijis pasaulslavenais ērģeļbūvētājs Aristīds Kavaijē Kolls; arī ērģelnieka ģimenē dzimušais, par ērģeļu Paganīni dēvētais Marsels Diprē, kurš sniedzis vairāk nekā 2000 koncertu, arī visu Baha darbu atskaņojumus (pilnībā no galvas!), izaudzinājis vairākas paaudzes izcilu franču mūziķu.”

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”